"Situācija var pavērsties pret valsti, īpaši Satiksmes ministriju (SM), Finanšu ministriju (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ar tiesvedībām par miljonu latu zaudējumuatlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolemes sākt Krājbankas likvidāciju," vērtē DB.
SM pagājušā gada beigās uz pirmpirkuma pamata iegādājās BAS piederošās, bet Krājbankā un Snoras bankās ieķīlātās akcijas par 224 000 latu. BAS darījumu ir apsūdzējis, kā rezultātā tām uzlikts liegums. BAS prasība gan ir apdraudēta, jo dienā, kad tiesa nolēma neatzīt valsts maksātnespēju, valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma BAS no Bertolda flika un Taurus Asset Management Limited.
"Izmaiņas veiktas, realizējot komercķīlas, kas bija uz daļām," apliecināja Krājbankas administratora KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Tikmēr Fliks apgalvo , ka par šādām pārmaiņām nav zinājis, klai gan banka nevar realizēt ķīlu sev piederošām uzņēmumam nakts laikā.
Iespējams BAS pārņemta, lai novērstu iespējas prasīt airBaltic meksātnespēju.
BAS prasījuma tiesības pret airBaltic, apliecina 3. oktobra vienošanās starp airBaltic, BAS, Krājbanku, Snoras, kas paredzēja BAS un valstij proporcionāli veikt aptuveni 100 miljonu latu ieguldījumus airBaltic kapitālā.
Vienlaikus šī vienošanās paredzēja arī airBaltic saistību pret BAS konsolidācija. Līdz tam airBaltic no BAS bija ņēmis 18,28 miljonu eiro jeb 12,84 miljonu latu aizdevumu un veicis 11,9 miljonu latu avansa iemaksu pamatkapitālā.
Ja Krājbanku nolems likvidācijai, administratoram būs tiesā šī vienošanās jāapstrīd, jo tā ierobežo administratora tiesības vērst piedziņu uz BAS piederošo īpašumu.