gada pirmo pusi, kad ekonomika varētu uzņemt apgriezienus. Viņš domā, ka kreditēšana visdrīzāk atsāktos pakāpeniski līdz ar ekonomikas un finansiālās drošības un stabilitātes sajūtas atjaunošanos un ierastajā līmenī varētu atgriezties tuvāko 2-3 gadu laikā.Banku speciālisti norāda, ka kreditēšanas atjaunošanās atkarīga gan no situācijas pasaulē, gan Latvijā. Tieši to ietekmē iekšējie faktori - nemaksātāju skaita pieaugums, regulatora prasības pret bankām u.tml., tāpat jāuzlabojas makroekonomiskajiem rādītājiem valstī. _Nordea bankas_ Korporatīvo darījumu departamenta vadītājs Gustavs Eglītis uzskata, ka apstākļos ar divciparu iekšzemes krituma krituma prognozēm ir grūti izteikt optimistiskas prognozes. Kavējumiem ir tendence augt un tas liecina, ka daudzi piedzīvo eksistenciālus sarežģījumus. Tikai mainoties tendencēm, uzņēmēju kreditēšana atjaunosies normālā līmenī, kas varētu būt pieaugums 10-15%, norāda G.Eglītis.
SEB banka uzskata, ka tuvāko 5-10 gadu
laikā kredītu pieaugums būs mērens, noteikti vēl ilgi nevarēs runāt par
divciparu skaitļa lielu pieaugumu. Bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Denēvičs arī pauž viedokli, ka kreditēšana atjaunosies, kad sāks rīkoties paši uzņēmēji, proti, kad tie jutīs stabilitāti par savi biznesu.
Atšķirīga situācija ir ar Parex banku - tā varētu atsākt kreditēšanu gada otrajā pusē pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto ierobežojumu noņemšanas.
Laikraksts arī norāda, ka pēc kreditēšanas atjaunošanās uzņēmumiem kredītu saņemšanai būs jārēķinās ar citiem nosacījumiem, tie vairs nebūs kā pirms krīzes, piemēram, ķīlai vairs nebūs lielākā loma. Galvenais kritērijs turpmāk būs spēja kārtot saistības un aizņēmēja naudas plūsma, uzņēmumiem tiks izvirzītas stingrākas prasības pašu kapitālam un līdzdalībai projekta finansēšanā.