Vilks norādīja, ka Snoras banka Lietuvai ir pietiekami nozīmīga un ir lielākā no vietējām bankām. Latvijai Parex banka bija sistēmiski svarīga, bet Latvijas Krājbanka ir stipri mazāka, un Latvija nevar atļauties glābt Lietuvas banku, ja pati Lietuva nevēlas to darīt. Latvijas valdība ir gatava glābt savus iedzīvotājus, izmaksājot tiem līdz 70 000 latu, nevis bankas akcionārus.
Runājot par pašvaldībām, kurām tagad Latvijas Krājbankā ir iesaldēti līdzekļi, finanšu ministrs izteicās, ka risinājums jau esot zināms un pašvaldības varēs iegūt nepieciešamos līdzekļus no Valsts kases.
"Domājam arī, kā nodrošināt operatīvos līdzekļus atsevišķiem valsts uzņēmumiem, kas varētu iegūt kredītlīnijas," pauda Vilks.
Savukārt attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri drīz varētu palikt bez apgrozāmajiem līdzekļiem, Vilks skaidroja, ka tiks mēģināts palīdzēt pēc iespējas daudziem, bet visiem to nevarēs izdarīt. Finanšu ministrs norādīja, ka bankas likvidēšanas gadījumā kompensējošās shēmas attieksies arī uz uzņēmumiem, un viņš šauboties, vai mazajiem uzņēmumiem kontos varētu būt vairāk par 70 000 latu.
"Naudu sāks izmaksāt, sākot ar piekto dienu, bet meklējam arī starprisinājumus, lai nauda būtu ātrāk pieejama," teica Vilks, norādot, ka uzņēmumi, kas vienā bankā turējuši visus savus līdzekļus, kas lielāki par minēto summu, uzņēmušies risku.
Runājot par Latvijas Krājbankas problēmu iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, Vilks norādīja, ka konsolidācijas apjoms paliks tāds pats un budžets netiks ietekmēts. Viņš gan atzina, ka kaut kāda ietekme uz valsts ekonomiku noteikti būs, bet tas atkarīgs no tā, cik daudz problēmu pārsviedīsies pie mums no Lietuvas.
"Latvijai ir pietiekama pieredze, lai atrastu elastīgus risinājumus," uzsvēra finanšu ministrs.
Kā ziņots, garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu.
Tiks iedarbināta noguldījumu garantijas shēma, kas paredz, ka Latvijas Krājbankas noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti Latvijas Krājbankas likvidācijas gaitā.
Lūgts komentēt, kad sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro (70 000 latu), Latvijas Krājbankas pagaidu vadītājs, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka tas noteikti notiks līdz Ziemassvētkiem.
Tiesa, situācija var mainīties, ja Lietuva nolems glābt Latvijas Krājbankas mātesbanku - Snoras. Tad arī Latvijas Krājbanku varētu nelikvidēt.