Izrādās, plaši izskanējušie pieci miljardi eiro par Visaginas AES būvi nemaz nav kopējā izmaksu summa, un neoficiāli pašlaik tiek runāts jau par aptuveni 6,8 miljardiem eiro. Tas nozīmē - ja Latvija projektā iesaistās ar 20% daļu, mūsu izmaksas pieaugtu par aptuveni 360 miljoniem eiro (līdz šim Latvijas izmaksu daļa tika lēsta viena miljarda eiro apjomā).
Oficiālu apstiprinājumu izmaksu pieaugumam no Lietuvas Enerģētikas ministrijas Diena līdz redakcijas slēgšanai vakar nesaņēma, taču šo faktu, atsaucoties uz Lietuvas kolēģu teikto, ir atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Arī vakar, tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, viņš norādīja, ka pieci miljardi eiro «nebūs gala cipars».
Divi Visaginas AES projekta potenciālie partneri - Latvija un Igaunija - ir atteikuši projekta saimniekiem lietuviešiem parakstīt koncesijas līgumu par jaunās AES būvi, līdz tiks atbildēti vairāki neskaidri jautājumi, arī par stacijas izmaksām. Nākamnedēļ beidzas viena gada termiņš, par ko Lietuva bija vienojusies ar projekta stratēģisko partneri Japānas Hitachi, lai sagatavotu un noslēgtu koncesijas līgumu starp visām pusēm, taču šis termiņš izrādījies pārāk īss, lai atbildētu uz visiem jautājumiem Baltijas valstīs vērienīgākajā investīciju projektā. «Koncesijas līgums nevieš pārliecību, ka riski projektā ir sabalansēti,» uzstājoties Saeimā vakar norādīja D. Pavļuts. Neskaidrie jautājumi vispirms būs jāatrisina triju valstu energokompānijām, un tikai tad to varētu virzīt izskatīšanai valdībā. Neoficiāli zināms, ka runa šajā gadījumā nav vis par dažām nedēļām, bet par pusgadu vai pat ilgāk. Tikai pēc koncesijas līguma parakstīšanas Latvijas puse (Latvenergo) sāks projekta padziļinātu izpēti, piesaistot konsultantus, lai līdz 2014. gada beigām dotu gala slēdzienu par iesaistīšanos Visaginas AES būvē. Bez Latvijas un Igaunijas «jā» Hitachi koncesijas līgumu ar Lietuvu slēgt negrib.
Nozīmīgākais Latvijas ieguvums, iesaistoties Visaginas projektā, būtu stabila elektroenerģijas plūsma, ko valsts iegūtu par ražošanas cenu (runa ir par aptuveni 270 megavatu jaudu). Lielākais Latvijas un Latvenergo risks slēpjas apstāklī, ka Visaginas elektrībai būs jākonkurē ar citiem Ziemeļvalstu biržas Nord Pool Spot enerģijas ražotājiem un cenu šajā tirgū noteiks enerģijas pieprasījums. «Elektroenerģijas patēriņš Eiropā augs gan ekonomikas atkopšanās dēļ, gan elektrības īpatsvara pieauguma enerģijas patēriņā dēļ,» deputātiem norādīja D. Pavļuts.
Saeima grasās sagatavot dokumentu, kur būtu fiksēti nosacījumi Latvijas dalībai Visaginas AES. Par jauno elektrostaciju spriež arī Lietuvas Seims - vakar otrajā lasījumā tika pieņemts likums par AES, bet ceturtdien iecerēts skatīt jautājumu par koncesijas līgumu.