Jūs esat idejas autore jaunajam starpdisciplinārajam uzņēmējdarbības studiju modulim Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kura galvenā ideja ir veicināt inženieriem arī uzņēmējspēju attīstību. Kā tas izpaužas?
Šis modulis pirmo reizi eksperimentālā kārtā tika pielietots RTU mācību procesā iepriekšējā studiju gadā. Tā mērķis ir dažu gadu laikā visiem inženierzinātņu studentiem nodrošināt arī uzņēmējdarbībai nepieciešamās kompetences, ne tikai klausoties teorētiskās lekcijas auditorijā, bet caur darīšanu, risinot īstu uzņēmumu īstus uzdevumus, problēmas. Galvenā doma – lai ikkatrs inženierzinātņu students būtu spējīgs ne tikai izgudrot jaunu inovāciju, bet to arī radīt, ieviest dzīvē un pārdot. Būtībā mērķis ir izaudzināt ne tikai augsti kvalificētus darba ņēmējus, bet arī darba devējus.
Pasaulē augstskolas iedalās divās lielās grupās. Viena grupa ir t. s. zinātniskās augstskolas, kas nodarbojas ar fundamentālajiem pētījumiem, radot jaunas zinātniskās teorijas, koncepcijas, jaunas paradigmas zinātnē. Taču šo pētījumu rezultātus ne vienmēr izmanto praksē. Savukārt otra augstskolu grupa vairāk nodarbojas ar praktiskiem, lietišķiem pētījumiem, un tos pārsvarā uzreiz arī izmanto praksē. Ļoti izteikti šis dalījums vērojams, piemēram, Vācijā.
Mūsu izpratnē uzņēmējspējas nevar attīstīt, sēžot lekcijās. Tās jāattīsta reālā darbībā.
RTU attīstības stratēģijā mēs sevi dēvējam par trešās paaudzes universitāti. Šis jēdziens ir saistīts ar to, cik cieši augstskola sadarbojas ar uzņēmumiem. Pirms trim gadiem izveidojām RTU Dizaina fabriku, kuras koncepcija nāk no Ālto Universitātes Somijā, kur starpdisciplināras koprades koncepts eksistē jau daudzus gadus. Mērķtiecīgi gājām uz to, lai kļūtu par Design Factory Global Network tīkla biedru, jo arī vēlamies attīstīt starpdisciplināro jaunradi jeb kopradi. Pirms diviem gadiem RTU Senāts pieņēma lēmumu veidot uzņēmējdarbības inovāciju moduli visām RTU fakultātēm. Mūsu izpratnē uzņēmējspējas nevar attīstīt, sēžot lekcijās. Tās jāattīsta reālā darbībā. Vēlamies studentiem, īpaši topošajiem inženieriem, radīt vidi, kurā viņi studiju procesa laikā var eksperimentēt ar to, cik viņi ir spējīgi uz jaunradi, kādas viņiem ir vai nav uzņēmējspējas – viņu iekšējais uzņēmēja potenciāls. Ja tāds viņos ir, studiju procesā cenšamies to atraisīt un attīstīt. To, ko šeit pētām, analizējam, lielākoties izmanto arī praksē. Vienkārši sakot – mēs darām to, kas ir vajadzīgs biznesam.
Tas nozīmē, ka bizness sniedz jums norādes, ko vajag pētīt?
Mēs pie tā nonākam dažādos veidos. Pasaulē augstskolas sadarbību ar industriju mēra pēc naudas apjoma, ko industrija piešķir augstskolai. Tas var tikt piešķirts gan kā finansējums konkrētam projektam, gan arī kā vispārīgs mērķziedojums augstskolai. RTU no industrijas ik gadu saņem ap miljonu eiro. Piemēram, RTU Inženierzinātņu vidusskolas darbība tiek pilnā apmērā finansēta tieši no ziedojumu naudas. Vidusskolu izveidojām pirms trim gadiem pilnīgi no nulles, un jau šobrīd tā ir pieteikusi nopietnu konkurenci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai. Nekautrēšos uzsvērt, ka mūsu skolā mācās pat spēcīgāki jaunieši, jo esam spējuši atlasīt labākos no vislabākajiem. Šogad izlaidums būs pirmajiem absolventiem.
Kā jūs jauniešus atlasāt?
Rīkojam konkursu, kurā piedalās padsmit cilvēku uz vienu vietu. Protams, mūsu lielākā vēlme ir, lai skolas absolventi turpinātu izglītošanos RTU, jo šie jaunieši ir patiešām ļoti apdāvināti. Taču pastāv zināms risks, ka viņi, apzinoties savu zināšanu augsto līmeni, vēlēsies studijas turpināt prestižajās pasaules universitātēs.
Tajā pašā laikā regulāri dzirdam, ka jauniešu eksaktās zināšanas kopumā ir ļoti vājas...
Tieši tādēļ RTU izveidoja šo vidusskolu, jo redzam, ka matemātikas apgūšana Latvijā klibo. Mērķis bija jau vidusskolā sākt talantīgajiem jauniešiem padziļināti mācīt tehniskās zinātnes, vienlaikus cenšoties veicināt, lai viņi paliktu Latvijā un šeit nākotnē radītu pievienoto vērtību. Gatavojoties pirmajam skolas izlaidumam, patlaban RTU gatavojam speciālu studiju programmu šiem jauniešiem. Cenšamies nedaudz pārstrukturēt esošās inženierstudiju programmas – ja jaunietim ir ķīmijas ģenialitāte, attiecīgajā fakultātē mācībspēki jau šobrīd gatavo programmu viņa tālākajai izglītošanai. Patiesībā tas ir ļoti liels izaicinājums, jo bieži vien šie jaunieši jau ir krietni pārāki par mācībspēkiem.
Mums ir talantīgi cilvēki, fantastiski prāti, mēs esam ļoti kreatīvi.
Savā ziņā apgāžat pieņēmumu, ka mums tikpat kā nav šāda zināšanu līmeņa jauniešu.
Mēs RTU ar viņiem lepojamies. Varbūt mums līdz šim nav sanācis šo ziņu veiksmīgi aiznest līdz medijiem, sabiedrībai. Vienai daļai cilvēku, kuri skaļi runā, ir izdevīgi runāt lozungos – viņi skaļi definē, ka mums viss ir slikti, daudzas lietas vispārina. Bet, ja analizējam konkrētus datus, tad tā sliktuma mums ir samērā maz. Mums ir talantīgi cilvēki, fantastiski prāti, mēs esam ļoti kreatīvi. Spējam daudzas lietas radīt no jauna. Mēs vienkārši nemākam to tik skaļi pasniegt. Varbūt tā ir mentalitātes problēma.
Kādi ir galvenie plusi, ko jau šobrīd saredzat jaunajā studiju modulī?
Kad jaunieši ienāk augstskolā, viņiem skolā ir ielikts ļoti dažāds pamats. Vieniem ir attīstītas pirmās iemaņas uzņēmējdarbībā, citiem nav. Šie ar dažādo pieredzi uz RTU atnākušie jaunieši sadalās pēc specialitātēm, studiju programmām, taču galarezultātā visi būs Latvijā tik ļoti nepieciešamie inženieri. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi identificēt, kuriem no viņiem papildus vēl piemīt uzņēmēja gars, un attiecīgi veicināt viņu domāšanas attīstību biznesa kategorijās. Ja viņi to spēj, nākotnē varēs radīt paši savus uzņēmumus, veidot darba vietas un radīt pievienoto vērtību. Ja konkrētajā jaunietī nesaredzam šīs uzņēmēja spējas – tas nav nekas slikts, viņš tāpat turpina mācīties un apgūt arī uzņēmējdarbības zināšanas, kas nākotnē ļaus viņam vieglāk saprast uzņēmēja domāšanu un attiecīgi nodrošinās labāku sadarbību starp šo inženieri – darba ņēmēju un viņa darba devēju. Viņš spēs izprast biznesa lēmumu pieņemšanas procesu un to ietekmējošos faktorus, jo mācību procesā mēs modelējam reālas biznesa situācijas reālos uzņēmumos.
Kā tas izpaužas praksē?
Studenti darbojas pēc īpašas metodikas izveidotās 5–7 cilvēku grupās, jo lielāks skaits nav efektīvs. Grupas strādā ar dažāda veida problemātikas jautājumiem. Procesu var iedalīt divos konceptuāli atšķirīgos veidos. Pirmajā gadījumā atnāk uzņēmējs ar konkrētu problēmu un vēlmi iegūt risinājumu. Augstskolas ieguvums ir tajā, ka studentam ir iespēja runāt un strādāt ar konkrētu uzņēmēju un risināt reālu problēmu, kam nepieciešams praktiski īstenojams risinājums. Bieži uzņēmēji arī piešķir finansējumu projekta realizēšanai. Otrs virziens ir RTU definēts darba uzdevums šiem studentiem.
Februāra sākumā viena grupa uzsāks projektu bērnu ārstniecības jomā. Proti – RTU vērsās Bērnu slimnīcas pārstāvji, lūdzot palīdzēt atrast veidu, kā padarīt mazāk nepatīkamu izmeklēšanu un procedūras bērniem ar dažādām, tajā skaitā arī onkoloģiskām, saslimšanām. Piemēram, lai bērnam nebūtu jābaidās no stetoskopa, to varētu izveidot kā žirafi ar garu kaklu. Šobrīd mēs vēl pat nenojaušam, kāds varētu būt galarezultāts, bet problemātika ir nodefinēta un studenti meklē risinājumus. Aprīlī kopīgi varēsim novērtēt rezultātu.
Galvenie ieguvumi no šā moduļa piemērošanas – pirmkārt, jaunieši iemācās strādāt komandās, otrkārt, ir konkrēta tematiskā ievirze. Treškārt – viņi pēta reālas problēmas un galarezultāts vai produkts tiek īstenots dzīvē. Inovācijas var radīt dažādi – gan izdomāt un tad meklēt tirgu, gan atrast vajadzību vai problēmu un radīt inovatīvu produktu vai risinājumu. Viņi no problēmas nonāk līdz konceptuālam risinājumam, kas gan nav vēl galaprodukts, bet tikai produkta ideja. Pēc tam šo ideju pēta no citiem aspektiem – kāda būtu tās pašizmaksa, kas būs potenciālais klients, kā to būs iespējams pārdot u. c. Bet ir reāla lieta, ap kuru tas viss notiek.
Cik lielā mērā tas ietekmē pārējo studiju procesu?
Ļoti. Studenti daudz mērķtiecīgāk izvēlas tēmas, par kurām vēlas saņemt zināšanas – paši ierosina lekcijas tēmu, kas viņiem ir aktuāla kādas problemātikas risināšanas procesā. Attiecīgi RTU vadība no savu speciālistu loka meklē konkrēto tēmu zinošu pasniedzēju. Tas maina arī visu mācību procesu kopumā, jo lekcijā piedalās tie studenti, kuriem tēma nepieciešama kompetences paaugstināšanai. Uz lekciju neviens nenāk "atsēdēt", bet gūt zināšanas.
RTU izveidota speciāla telpa, kur tiekas studentu grupas. Šeit gan nav nekādu modernu iekārtu vai cita veida aprīkojuma – kas ir tas faktors, kurš jauniešiem palīdz šeit radīt inovācijas?
Pats radīšanas process, kas šos jaunos speciālistus aizrauj. Tā ir tāda kā izmēģinājumu laboratorija, kurā esam sagādājuši dažāda veida materiālus un izejvielas, no kurām studenti diskusiju un ideju ģenerēšanas laikā var veidot iecerēto produktu prototipus. Pēc tam viņi gatavo jau inženiergrafiskā risinājuma projektu, ko pēc tam izprintē/izgatavo RTU Dizaina fabrikā, izmantojot tur pieejamās iekārtas un tehnoloģijas. Prototips ļauj saprast, vai produkts ir reāli radāms un vai tas pildīs savas funkcijas un attiecīgi būs pieprasīts tirgū, vai tas atrisinās konkrēto vajadzību vai problēmu, kas tika definēta. Te dzimst idejas, kas samērā tuvā nākotnē var parādīties tirgū kā reāls, pieprasīts produkts.
Taču ne viss, ko šeit izgudro, tiek realizēts. Piemēram, nesen kāda grupa strādāja pie jaunas tetovēšanas iekārtas radīšanas, taču rezultātā secināja, ka izgudrotā iekārta vismaz pagaidām nebūs konkurētspējīga, jo šīs tehnoloģijas radīšanas izmaksas ir ievērojami lielākas nekā tām, kas patlaban ir tirgū.
Savukārt cita projekta komanda strādāja pie hokeja ripu trenažiera radīšanas. Sācies tāpat kā daudzi citi studiju kursi, projekts turpinājās vēl divus gadus jau ārpus studiju procesa, kad darba grupa testēja, uzlaboja iekārtu, jo bija arī reāls projekta pasūtītājs, kas sedza nepieciešamās izmaksas. Patlaban projekta komanda ir ļoti tuvu brīdim, kad ripu trenažieris tiks nodots ražošanai.
Kāds ir uzņēmēja ieguvums sadarbībā ar universitāti?
Tas ir sava veida darījums – uzņēmējs precīzi pasaka, ko vēlas iegūt, un mēs attiecīgi apņemamies problēmu risināt. Veiksmīga un ilglaicīga sadarbība mums ir izveidojusies ar lielajiem uzņēmumiem – Latvenergo, LMT, Lattelecom. Taču labprāt sadarbojamies arī ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri arī no tā gūst pozitīvu efektu – piemēram, tā ir iespēja viņiem ātri un salīdzinoši lēti atrisināt problēmu. Ja uzņēmumam īsā laikā jārada jaunas idejas prototips, pie mums ir pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra un attiecīgi plašs speciālistu klāsts. Tikpat vērtīgs aspekts – nereti uzņēmēji šeit atrod kvalificētu darbaspēku. Kad sāc strādāt ar cilvēku, diezgan ātri spēj saprast, vai viņš būtu vērtīgs darbinieks. Savā ziņā šī sadarbība ir tāda kā uzņēmēju jauno kadru kalve, un uzņēmēji to ļoti labi apzinās – lielie to izmanto jau daudzus gadus.
Interesants ir arī novērojums: jo gados jaunāki ir uzņēmēji, jo viņi ir aktīvāki un atvērtāki sadarbībai ar studentu grupām. Mēs kā universitāte ceram, ka nākotnē vismaz noteikta daļa šo studentu radīs jaunus uzņēmumus un tālāk veicinās daudz lielāku sadarbību starp biznesa vidi un augstskolu. Būsim gandarīti, ja lielu daļu nākotnē tapušo jaunuzņēmumu būs radījuši pašreizējie RTU studenti.
Jaunajam cilvēkam šobrīd uztveres koncentrēšanas spējas ir īsākam laikam, toties viņš daudz precīzāk zina, ko vēlas iemācīties.
Vai nesāk veidoties tāds kā jaunuzņēmumu burbulis, jo patlaban nākotnes ekonomikas attīstība zināmā mērā tiek balstīta uz tiem? No otras puses, jāatzīst, ka tieši inovācijas un jaunu produktu radīšana ir viena no galvenajām Latvijas iespējām attīstīt ekonomiku un nodrošināt mūsu konkurētspēju, jo mums nav ne derīgo izrakteņu, ne arī lielu rūpniecisko uzņēmumu.
Es nesaredzu risku, ka varētu rasties "burbulis" jaunuzņēmumu jomā. Mums ir nepieciešami šādi jaunuzņēmumi, lai izietu pasaulē un veidotu savu pievienoto vērtību. Ir ļoti daudz vārdu, kas mums pašiem šķiet zināmā mērā novalkāti, taču varam paskatīties uz šīm lietām no citas puses. Par inovācijām jau vairāk nekā pirms 100 gadiem runāja ekonomists Jozefs Šumpēters – viņa darbos par inovāciju ir rakstīts precīzi tas, ko šodien darām un par ko runājam. Tas nav nekas jauns. Šodien to vienkārši esam ierakstījuši dažādās stratēģijās – ka mums ir svarīgas inovācijas, radoši cilvēki –, tādēļ zināmā mērā šo terminu esam nedaudz glorificējuši. Taču patiesībā tā tam ir bijis un ir jābūt visu laiku – gan pirms, gan pēc mums. Iespējams, pēc 20 gadiem šo tendenci aizstās kāda cita. Patlaban strauji attīstās tehnoloģijas, un ir tikai loģiski, ka veiksmīgi spējam izmantot to sniegtās iespējas, jo tā daudzas lietas varam uzlabot, pilnveidot, darīt vienkāršāk un efektīvāk. Tehnoloģijas mūs spiež attīstīties, esam ļoti strauji gājuši uz priekšu, un šis process noteikti turpināsies. Resursi mums ir, un arī dzīves ritms kļūst ātrāks – gribam daudz vairāk paspēt, izdarīt.
Un paralēli tam mainās arī mācīšanās process. Šodienas jaunieši nav gatavi mācīties pēc tiem principiem, kā to darījām mēs ar jums. Jaunajam cilvēkam šobrīd uztveres koncentrēšanas spējas ir īsākam laikam, toties viņš daudz precīzāk zina, ko vēlas iemācīties. Jaunietis savu intelektu trenē citādi – ar citām metodēm un pieeju.
Un RTU izvēlētais ceļš ir vistiešākais veids, kā savest kopā biznesu un zinātni. Mūsu universitātes telpas ir vieta, kur šīs jomas sastopas. Tā ir mūsu kā universitātes investīcija Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Ar to domājat RTU starpdisciplināro studiju moduli?
Starpdisciplinaritāte šobrīd ir globāla tendence, kad studiju procesā vairs nedominē viena konkrēta zinātne. Veidojas daudzšķautņainas zinātnes un pieejas. Tādēļ būtiski jauniešiem jau šobrīd iemācīt skatīties starpdisciplināri. Pievienotā vērtība, ko radīs šie jaunie, talantīgie cilvēki ar uzņēmējspējām, šodien vēl nav izmērāma, bet pēc gadiem pieciem viņi to jau sāks radīt. Kad šis cikls veiksmīgi darbosies, ik gadu Latvijas tautsaimniecība iegūs 600 jaunu augsta līmeņa un kompetences speciālistu ar uzņēmēja zināšanām. Ja no šiem 600 studentiem vismaz 10 cilvēku radīs jaunus uzņēmumus, tas būs labs rādītājs, bet mērķi ir daudzkārt ambiciozāki.
aleksej skvorcov
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS