Svarīgākā aktualitāte šobrīd ir mākslīgā intelekta attīstība

Kā vērtējat informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā? 

Ja runājam par situāciju Latvijā, jāteic, ka patlaban gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs IT novitātes tiek izmantotas uzņēmumu darbības uzlabošanai. Mums gan būtu jāattīsta prasme pastāstīt par to, kā IT dažādos uzņēmumos palīdz atrisināt to vai citu problēmu, jāveido ieradums dalīties ar pozitīvo pieredzi. Ir svarīgi arī apzināties savas stiprās un vājās puses, akcentēt sasniegumus un novērst trūkumus. 

Jāapzinās arī tas, ka neviena valsts, it īpaši tik neliela valsts kā Latvija, nekad nebūs starptautiskā mērogā izcila pilnīgi visās jomās, bet mēs varam koncentrēties uz tām jomām, kurās esam stipra valsts, un šīs jomas attīstīt. 

Piemēram, Latvijā tradicionāli ir spēcīga zinātniskā pētniecība mākslīgā intelekta jomā. Izmantosim to! Parādīsim, ko esam sasnieguši un kā varam pozitīvā aspektā izcelties uz citu valstu fona. 

Lietuvas fokuss IT jomā ir uz noteiktām nozarēm, piemēram,  biotehnoloģijām un blokķēžu tehnoloģijām. Igaunijā modernās tehnoloģijas savukārt ļoti jūtami ienākušas valsts pārvaldē, turklāt Igaunija sevi arī pozicionē kā jaunuzņēmumu jeb, kā ierasts sacīt, start-up valsti, un Igaunijā pēdējā laikā regulāri notiek dažādi vērienīgi jaunuzņēmumu pasākumi.

Kādas šajā situācijā ir Microsoft pašreizējās prioritātes Baltijā?

Mūsu prioritāte ir izmantot IT risinājumus, lai mūsu klientiem un partneriem palīdzētu sasniegt aizvien labākus rezultātus, un arī turpmāk tā būs mūsu prioritāte, uz to fokusējamies gan konkrēti Latvijā, gan kopumā Baltijā. Ja runājam par tehnoloģiskajiem virzieniem, tad jāsaka, ka viena prioritāte ir mākoņtehnoloģijas, jo mēs redzam, ka mākoņtehnoloģijas paātrina to progresu, ko ar tehnoloģiju palīdzību var sasniegt katrā konkrētā organizācijā. 

Savukārt otra prioritāte ir mākslīgais intelekts. Esam daudz strādājuši ar datiem, mums ir pieejams milzīgs datu apjoms, mums ir skaitļošanas jaudas, varam aizvien vairāk pielietot mākslīgo intelektu uzlabojumu ieviešanai daudzās un dažādās dzīves jomās. Mākslīgais intelekts nav nekas abstrakts, bet ir saistīts ar ļoti konkrētām lietām – ar datoru redzi, datoru dzirdi, ar valodu tehnoloģijām. Respektīvi, runa ir par to, ka dators redz vairāk nekā mēs un palīdz mums ātrāk pieņemt lēmumus vai atrisināt kādu situāciju. 

Vēl noteikti jāpiemin arī tāds virziens kā modernais strādāšanas veids. Mēs mainām principus tam veidam, kādā strādājam. Patlaban daudzās jomās strādājošie cilvēki ir nonākuši līdz tam, ka strādā attālināti, turklāt ģeogrāfiski ļoti dažādās vietās, un to nodrošina gan transporta nozares, gan moderno tehnoloģiju attīstība. Ir pagājuši tie laiki, kad jēdziens "atrasties birojā" bija sinonīms jēdzienam "strādāt", un jēdziens "attālināts darbs" tika saprasts kā "darbs mājās". Te jāpiebilst, ka modernās strādāšanas jēdziens attiecas ne tikai uz katru konkrētu indivīdu, bet arī uz darba organizāciju uzņēmumos un iestādēs, un te ir runa arī par virtuālajām komandām, jo aizvien vairāk ir tādu projektu, kuros iesaistīti darbinieki kā no Latvijas, tā no citām valstīm, piemēram, aizvien vairāk ir Baltijas mēroga komandu. Līdz ar to populārākas kļūst dažādas apspriedes, profesionālās pilnveides nodarbības, konferences un diskusijas, kas notiek nevis visiem dalībniekiem tiekoties klātienē, piemēram, Rīgā, Viļņā vai Tallinā, bet gan virtuāli, izmantojot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, un, visticamāk, šis virziens aizvien turpinās attīstīties. 

Kā jūs vērtējat drošību virtuālajā vidē? 

Es gribētu vilkt paralēles ar fizisko drošību. Kad mēs domājam par savu drošību fiziskajā vidē, tad apzināmies, ka ir nosacījumi, kas jāievēro, un lielākā daļa cilvēku šos nosacījumus ir apguvuši jau bērnībā. Piemēram, mēs zinām, ka mājas durvis ir jāaizslēdz, durvju atslēga ir rūpīgi jāglabā un to nedrīkst vienkārši nolikt zem paklājiņa, kas atrodas ārpusē pie durvīm, svešiem cilvēkiem nedrīkst izpaust savu mājas adresi un ziņas par finansiālo stāvokli, nedrīkst stāstīt nejauši sastaptam svešiniekam par došanos atvaļinājumā prom no ierastās dzīvesvietas, vasaras māju, kurā iznāk uzturēties reti, vai arī pastāvīgo dzīvesvietu, ja tajā atrodas vērtīgas lietas, ir nepieciešams aprīkot ar signalizāciju, un tad, ja dzīvojam ne īpaši drošā rajonā, nav vēlams doties vēlās pastaigās. Ja cilvēks izstāsta nejauši sastaptam svešiniekam, kur dzīvo, kādas vērtīgas lietas viņam ir mājās, un vēl pastāsta, ka dodas atvaļinājumā uz ārzemēm vai laukiem, tad šādu rīcību mēs neuzskatām par apdomīgu.

Arī virtuālajā vidē ir līdzīgi, respektīvi, ir jāievēro elementāri drošības pasākumi. Ir jārūpējas par drošām parolēm, jālieto jaunākie programmu atjauninājumi, nevajag sociālajos tīklos ievietot sava mājokļa adresi un fotoattēlus, nevajag izlikt internetā apskatei vērtīgu pirkumu fotogrāfijas, un nopietni jāpadomā, vai ir vērts internetā publiski vēstīt par došanos uz ārzemēm, jo 

arī virtuālajā vidē, tāpat kā fiziskajā, darbojas cilvēki, kuriem ir ļauni nodomi.

Jāteic, ka pilnīgi garantētas drošības nav fiziskajā vidē un nav arī virtuālajā vidē, taču, ievērojot pārdomātus un loģiskus drošības pasākumus, var pietuvoties gandrīz simtprocentīgam drošības līmenim, savukārt, ja cilvēks individuāli vai arī kāds uzņēmums vispār ignorē nepieciešamību veikt drošības pasākumus, tad arī ir jārēķinās ar nopietniem riskiem. 

Ja runājam par juridisko personu – uzņēmumu un iestāžu – kiberdrošību, cik lielā mērā tā ir katra darbinieka atbildība un cik lielā mērā – IT sistēmu administratora atbildība?

IT sistēmu administratora atbildība ir izskaidrot darbiniekiem kiberdrošības pasākumu nepieciešamību, turklāt IT sistēmu administratoram noteikti ir jāsniedz atbildes uz darbinieku jautājumiem, viņš nedrīkst kolēģiem teikt "jūs jau tāpat nesapratīsiet" vai arī ignorēt jautājumus. Taču uzņēmumā var būt viskompetentākais, visatsaucīgākais IT sistēmu administrators, vismodernākās datorprogrammas, viskvalitatīvākās drošības programmas, bet, ja katrs darbinieks pats nerūpēsies par savu personīgo drošību virtuālajā vidē un arī par savas darba vietas drošību virtuālajā vidē, tad riski būs. Pat viserudītākais IT sistēmu administrators nevar atrasties blakus katram darbiniekam, tāpēc katra paša individuālā atbildība ir ļoti būtiska.

Avīzei Diena un portālam Diena.lv nesen bija projekts Nepieslēgtie. Sākot šo projektu, kolēģi izvirzīja hipotēzi, ka daudzviet Latvijā nav pieejams internets. Taču projekta gaitā tika secināts – ar interneta pieejamību gandrīz visā Latvijā viss ir kārtībā, toties daudziem iedzīvotājiem ir zemas digitālās prasmes. Vai tehnoloģijas tiešām ir sarežģītas, vai cilvēkiem negribas neko jaunu apgūt un viņi spītīgi ignorē tehnoloģijas?

Manuprāt, iemesls nav saistīts ar tehnoloģiju sarežģītību. Iespējams, varētu piekrist tam, ka senāko paaudžu IT risinājumi tiešām bija par sarežģītu ikkatram Latvijas iedzīvotājam, taču patlaban ienākošie IT risinājumi ir veidoti tā, lai tie būtu ērti katram lietotājam, lai būtu viegli uztverami un vienkārši apgūstami. Patlaban visi IT risinājumu izstrādātāji, kuri vispār vēlas, lai viņu piedāvātie IT risinājumi nepaliktu vispār bez lietotājiem, bet ieietu apritē, rūpējas par to, lai šie risinājumi lietotājiem neradītu nopietnas grūtības vai psiholoģisku diskomfortu. 

Manuprāt, problēmas iemesls drīzāk saistīts ar Latvijas sabiedrībā pastāvošo stereotipu, ka IT joma – tas ir kaut kas ārkārtīgi sarežģīts, ka cilvēki mācās augstskolās, lai apgūtu prasmi lietot IT risinājumus, ka labāk nemaz nemēģināt lietot jaunu moderno tehnoloģiju piedāvājumu, jo tas taču būs grūti, tas būs sarežģīti. 

Daudzu cilvēku prātos mīt bailes no tehnoloģijām kā no kaut kā nezināma. Tāpēc, pēc manām domām, ļoti svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem šīs bailes pārvarēt. 

Protams, te gan jāteic, ka palīdzēt var tikai tiem cilvēkiem, kuri paši vēlas, lai viņiem palīdz, bet tā jau tas ir visur, ne tikai tehnoloģiju jomā. Cilvēkiem, kuri vēlas pārvarēt bailes no tehnoloģijām, var palīdzēt e-asistenti, un es uzskatu, ka e-asistentu projekts ir lielisks, jo ir brīnišķīgi, ja turpat tuvumā ir cilvēks, kas parāda un pastāsta, kā lietojamas modernās tehnoloģijas. Daudzi cilvēki baidās no nezināmā, no jaunā, un tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī uz citu valstu iedzīvotājiem, taču bailes var uzveikt, pirmkārt, ja cilvēks pats vēlas tās pārvarēt un, otrkārt, ja ir iespēja saņemt profesionālu konsultāciju.