Ministrija aprēķinājusi, ka zemes atpirkšanai no īpašniekiem būs nepieciešami aptuveni 11 miljoni latu gadā.
Zemes īpašnieks varēs prasīt tikai aizsargājamā teritorijā esoša konkrētā zemesgabala daļas atpirkšanu, kurai ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Nekustamā īpašuma atsavināšanu pilnā apjomā varēs prasīt, ja atlikusī daļa īpašniekam kļūst nederīga vai mazvērtīga.
Vides ministrija norāda, ka zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir iespēja saņemt arī kompensācijas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai valsts budžeta.
Skaidrojot nepieciešamību grozīt likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos", Vides ministrija vēsta, ka pēc privatizācijas procesa pabeigšanas ieviest zemes maiņu kā vienu no kompensācijas veidiem ir problemātiski, jo valsts rīcībā nav pietiekamu zemes platību, kuras varētu piedāvāt apmaiņai pret zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
"Valsts rīcībā nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju, kuras varētu piedāvāt zemes maiņai," atzīst ministrija.
Pēc Meža valsts reģistra datiem, no zemes maiņai piedāvātajām valsts meža zemēm tikai 9768 hektāri ir teritorijas, kurās nav koku ciršanas ierobežojumu. "Šī platība ir pietiekama, lai apmierinātu vienas 1/3 meža zemes īpašnieku pieprasījumus. Atbilstoši apkopotās informācijas izvērtējumam, zemes maiņai var būt nepieciešami aptuveni 28 520 hektāru meža zemju," atklāj Vides ministrija.
Grozījumus valdības uzdevumā izstrādājusi darba grupa, kurā strādāja Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta, Zemkopības ministrijas, valsts a/s "Latvijas valsts meži", Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Vides ministrijas speciālisti.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamgad.
Likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" stājās spēkā pērn. Zemes īpašnieki var prasīt atlīdzību par jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu, galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) un kopšanas cirtes aizliegumu.
Atlīdzību var pieprasīt, ja ierobežojumi ir noteikti pēc zemes iegūšanas īpašumā un ja nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
Likums paredz ne tikai kompensāciju naudā, bet arī iespēju apmainīt piederošo zemesgabalu pret līdzvērtīgu vai vienreizēju maksājumu par mežsaimnieciskās darbības dēļ neiegūto mantisko labumu. Zemes maiņu no 2008.gada 1.janvāra organizēs Valsts zemes dienests.
Kompensācijās par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pērn izmaksāti 300 tūkstoši latu.