Līdzīgi jautājumi nodarbina arī tos darba tirgū jau pieredzējušos, kas meklē iespējas paplašināt vai mainīt savu profesionālo ceļu. Pēdējos gados dažādi eksperti atkārto, ka liela daļa no mūsu šīsdienas prasmēm neatbilst tam, kas būs nepieciešamas nākotnē, jo darba tirgus un profesiju pasaule dinamiski attīstās un mainās. "Bet aicinu uz to visu skatīties kā uz lielu iespēju, nevis draudu," virtuālā diskusijā Kā apsteigt robotu darba tirgū?, ko decembrī rīkoja Eiropas Parlamenta (EP) informācijas birojs Latvijā, izteicās darba devēja tēla un stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma Erda dibinātāja un sociālās kustības Latvija strādā līdzautore Zane Čulkstēna.
Automatizācijas šoks
Šībrīža situāciju pasaules darba tirgū Čulkstēna diskusijā raksturoja ar vārdu "dubultšoks". No vienas puses, darba tirgus izjūt šoku par ekonomisko recesiju un bezdarba pieaugumu, kas saistās ar Covid-19 pandēmiju, bet, no otras puses, – automatizācijas šoku. Automatizācija un robotizācija dažādās nozarēs notiek jau pēdējos desmit gadus, taču Covid-19 krīze to ir ļoti strauji kāpinājusi. Tiek lēsts, ka kopš 2020. gada marta noticis lēciens uz priekšu par 5–7 gadiem. "Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma nesen izdotu pētījumu 85 miljoni darba pozīciju tiks automatizēti – roboti pārņem darbus, ko līdz šim veikuši cilvēki, un līdz ar to 50% no darba tirgus būs nepieciešama pārkvalifikācija. Paralēli tam lielākā daļa no nākotnes profesijām, kādas tiek prognozētas 2030. gadam, vēl tā īsti nav tapušas – zinām, ka iepriekšējo darbu vairs nebūs, bet, kādi būs jaunie nākotnes darbi, arī vēl nav skaidrs," iezīmē Čulkstēna.
Tomēr ir lietas, kas jau šobrīd ir skaidras. Piemēram, tas, ka automatizācijas riskam vienas profesijas ir pakļautas vairāk nekā citas. "Jo augstāks izglītības līmenis kādā profesijā nepieciešams, jo zemāks tajā ir automatizācijas risks un arī augstāka alga. Bet jāņem vērā, ka tas neattiecas uz visām ar augstāko izglītību saistītajām jomām, profesijām, disciplīnām – piemēram, šobrīd diezgan labi apmaksātā grāmatvežu pozīcija ir tikpat viegli automatizējama kā kasieri. Ir vērts iedziļināties, cik tehnisks darbs katrā profesijā ir jāveic, jo visu, ko var darīt tehniski, samērā īsā laikā pārņems roboti un automatizēti risinājumi," Čulkstēna komentē un piebilst, ka atsevišķas nodarbošanās tieši līdz ar automatizāciju iekļuvušas arī Covid-19 ietekmē apdraudētāko profesiju sarakstā, piemēram, mazumtirdzniecība.
Latvijas darba tirgū liels klupšanas akmens ir darbinieku, it īpaši ar izglītību STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, matemātikā), trūkums. Satraucoši, ka mums ne tikai trūkst STEM nozaru profesionāļu, bet no citām Eiropas valstīm atpaliekam, arī runājot par iedzīvotāju digitālajām bāzes zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Digitālās prasmes ir zemas pat jauniešu vidū. "Igaunija šo prasmju izšķirošo svarīgumu nākotnes attīstībā saredzēja jau pirms 15 gadiem, Lietuva – pēc iepriekšējās ekonomiskās krīzes, mēs faktiski tikai tagad sākam to aptvert un tam pievērsties," teic Čulkstēna.
Viņa norāda, ka Latvijā katastrofāli trūkst studējošo STEM nozarēs. Kamēr valsts ar budžeta studiju vietu skaita kāpināšanu cenšas inženierzinātņu studentu daudzumu vairot, vairums jauniešu joprojām izvēlas studēt sociālās zinātnes, turklāt par savu naudu. Iespējams, te pie vainas ir gan sabiedrībā dominējošais viedoklis par to, ko vajadzētu mācīties, gan studiju programmu kvalitāte vienā vai otrā jomā, Čulkstēna spriež. Viņa gan uzsver – protams, ka mums allaž ir vajadzīgi izcili juristi, izcili ekonomisti, izcili sociologi utt., tomēr, raugoties uz kopējo statistiku, nākotne liek vairāk domāt par citas profesionālās karjeras izvēli, jo jau tagad skaidrs, ka visvairāk topošo bezdarbnieku studē komerczinības un tieslietas.
Cerīgākie virzieni
Pēc kā jauniešiem vadīties, domājot par profesijas un studiju jomas izvēli? Bez darba sludinājumu portāliem, kas atklāj, kādus speciālistus visvairāk meklē šībrīža darba devēji, Čulkstēna iesaka papētīt arī to, kuras nozares jau patlaban maksā lielākās algas, – arī tas skaidri iezīmē gan pašreizējo pieprasījumu, gan nākotnes tendenci. "Lielākā daļa šo vislabāk apmaksāto profesiju ir IT, finanses, telekomunikācijas, aviācija (kas pandēmijas dēļ gan droši vien būs izkritusi no 2020. gada datiem), arī lielie būvniecības uzņēmumi, ražotāji un eksportētāji. Atkal jau – gana inženiertehniski," viņa norāda. Vēl viens ieteikums – paskatīties, kurās nozarēs ir visstabilākā izaugsme. "Ir industrijas, kas straujāk aug noteiktos laika posmos, bet redzams, ka intelektuālie pakalpojumi faktiski ir vienīgā joma, kas visstraujāk un visstabilāk augusi jau no 2000. gada."
Čulkstēna pievērš uzmanību arī tam, ka Latvija ir pārdefinējusi savus prioritāros virzienus. Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kā atslēgas sektorus nākotnes izaugsmei un investoru piesaistei nosauc IT un globālā biznesa pakalpojumus, dzīvības zinātnes, kokapstrādi, vides tehnoloģiju, transportu un uzglabāšanu, pārtikas ražošanu, veselības aprūpi, metālapstrādi un mehānisko inženieriju. Pat ja šīs šobrīd nav jauniešu iecienītākās studiju jomas, veiksmīgāka karjera var sagaidīt tieši tajās. Tāpat arī Pasaules Ekonomikas forums iezīmē sešus virzienus, uz kuriem orientēties, domājot, kā būt pieprasītam speciālistam ilgtermiņā: veselības aprūpe; viss, kas saistās ar datu analīzi un mākslīgo intelektu; inženierzinātnes un mākoņskaitļošana; produktu attīstība; cilvēki un kultūra; mārketings, pārdošana, saturs.
Protams, noteikti jāņem vērā savas paša intereses, tomēr skaidrs, ka pavisam konkrētu atbildi, kāda karjera noteiktu izvēļu rezultātā jaunietim būs izveidojusies pēc gadiem pieciem, desmit vai vairāk, sniegt nevar neviens. "Taču visiem mums būs jāmācās un jāstrādā līdz pat mūža galam. Lai cik biedējošas šķiet visas šīs pārmaiņas, tā ir arī iespēja vienam cilvēkam nodzīvot vairākus profesionālos mūžus. Jums mierīgi dzīves laikā var būt 3–4 pilnvērtīgas karjeras," saka Čulkstēna.
Viņa uzsver, ka digitālās prasmes turpmāk būs tāda pati ikvienam nepieciešama zināšanu pamatbāze kā, piemēram, angļu valodas prasmes. Bez tam krāt dažādu iemaņu bagāžu var sākt jebkurā mirklī. Aizbildināšanās ar laika trūkumu nav nopietns attaisnojums, jo, kā rāda Pasaules Ekonomikas foruma un tiešsaistes mācīšanās platformas Coursera aprēķini, pamatu ielikšana nākotnes kompetencēm prasa 1–5 mēnešus un atrast šo laiku paralēli darbam un citām nodarbēm var ikviens. Čulkstēna arī rekomendē neatkarīgi no iecerētās specialitātes apgūt pamatus jomās, kas var noderēt it visur (mārketings, menedžments u. tml.), kā arī negaidīt no darba visu iespējamo. "Ir jādomā par savu dzīvi kā kombināciju starp darbu, ģimeni, sabiedrību. Un tieši sabiedrības sadaļā ir plašas iespējas veidot pašiem savas organizācijas, iesaistīties esošajās un šādi apmierināt savu interesi par dažādām lietām, arī strādājot pavisam citā nozarē."
Pielāgot to, kas patīk
Tam, ka daudziem turpmāk savas dzīves laikā sanāks vairākkārt mainīt nodarbošanos un strādāt kopumā ilgāku darba mūžu, piekrīt Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, kurš arī piedalījās diskusijā Kā apsteigt robotu darba tirgū?. Tāpat viņš piebilst, ka tradicionālo profesiju rāmji kļūs arvien izplūdušāki, ietiecoties starpnozaru teritorijā, – ar to jārēķinās, un tam būs jāpielāgojas. "Galvenais ir saglabāt elastību un apgūt pamatprasmes – tai skaitā digitālās – pēc iespējas ātrāk," Ījabs saka un aicina jauniešus nepārdzīvot, ja 18–19 gadu vecumā viņi vēl nezina, ko dzīvē grib darīt, savukārt karjeras izvēlē vadīties ne tikai pēc iespējamās peļņas, bet arī pēc tā, kas pašus tiešām interesē.
"Jauniešiem vienmēr saku – nedrīkst baidīties un pārlieku domāt par to, kur būsiet pēc pieciem gadiem. Noteikti vajag identificēt savas intereses, tāpat saprast, kas ir pieprasītās nozares, un attīstīt sevi šajos lauciņos. Jāsaprot, kas tev pašam patīk, bet vēlāk jāpielāgo tas mūsdienīgam darba tirgum. Vadīties tikai pēc datiem un aptaujām būs par maz," saka vēl viena diskusijas dalībniece, jauniešu aktīvistu kopienas Global Shapers Riga dibinātāja Diāna Lāce-Davidova. Viņa norāda, ka ir vērts izmantot bezmaksas prakses vai brīvprātīgā darba iespējas, jo tas var sniegt daudz jaunu zināšanu un atvērt jauniešiem daudz jaunu durvju.
Veiksmīgā karjerā var pāraugt arī pilsoniskās līdzdalības aktivitātes. To apstiprina Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas dalībniece Megija Petinena: "Man pašai tas ir ļoti daudz palīdzējis – tā esmu ieguvusi prakses vai darba vietas. Pilsoniskās līdzdalības aktivitātes padara tavu CV īpašu, jo ne visi ar tām nodarbojas. Tā tu parādi, ka tev ir motivācija papildus darīt kaut ko ārpus skolas vai pamatdarba, nodarboties ar pašizaugsmi."
Savukārt Jūlija Māsāne-Ose, uzņēmuma Sonarworks operatīvā vadītāja, uzsver, ka darba devēji, lūkojot pēc jauniem darbiniekiem, novērtē gan viņu praktiskās zināšanas, gan motivāciju, globālu domāšanas veidu un uzdrīkstēšanos strādāt ar inovācijām. "Mēs uzņēmumā piedāvājam prakses iespējas jauniešiem, jo tas ir ļoti labs veids, kā ātri saprast, vai cilvēks reāli iederas komandā un vai viņš grib un spēj attīstīties," viņa teic.
Runājot par robotu apsteigšanu darba tirgū, diskusijas dalībnieki norāda – jomās, kurās roboti vienmēr būs efektīvāki, ar tiem nevajag sacensties. "Mums ir jābūt spējīgiem pateikt, ko robotiem darīt un kā. Cilvēkam ir virkne īpašību, kādu robotam vismaz pārskatāmā nākotnē nebūs, – radošums, izpratne par citiem cilvēkiem, komunikācijas prasmes. Šīs prasmes mums ir ne mazāk vajadzīgas kā STEM zināšanas," saka Ījabs. Arī Lāce-Davidova kā cilvēku trumpi, ko vērts attīstīt, izceļ radošumu un spēju radoši risināt problēmas. Māsēna-Ose saredz divus virzienus, kuros doties, lai pavisam droši spētu konkurēt ar tehnoloģijām: mācīties programmēt, vadīt vai ražot robotus vai arī izkopt sociālās prasmes (procesu un projektu vadība, cilvēku vadība utt.), pēc kurām pieprasījums nākotnē nemazināsies. Bet Petinena saka: "Robotiem visu laiku ir atjauninājumi, un cilvēkam nevajadzētu no tā atpalikt – nekad nebeidziet mācīties un attīstīties!"