Covid-19 krīzes dēļ daudziem jaunas digitālās prasmes nākas apgūt teju piespiedu kārtā – lai pilnvērtīgi spētu strādāt attālinātos apstākļos, tāpat lai spētu palīdzēt saviem skolas vecuma bērniem attālināto mācību procesā u. tml. Tomēr, kā norāda daudzi nodarbinātības, biznesa vides un tehnoloģiju attīstības eksperti, digitālo prasmju pilnveidošana arvien vairāk pārvēršas par neizbēgamu pasākumu arī neatkarīgi no krīzes. Tikai tā savu konkurētspēju un izaugsmi spēs saglabāt gan strādājošie, gan uzņēmumi, gan valsts ekonomika kopumā.
Mobilo sakaru operatora Tele2 #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums atklāj, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un zināšanas pielietot arī pēc krīzes. Viena no izplatītākajām šādām iemaņām ir aktīvāka mobilo tehnoloģiju izmantošana (25%).
Pētījumā noskaidrots, ka krīzes laikā iegūtās zināšanas, kas noderēs arī nākotnē, visvairāk novērtē vadītāji (92%) un seniori (86%).
''Sabiedrība ir daudzšķautņaina, un līdz šim vairākas sociālās grupas, piemēram, seniori, neizjuta īpašu vajadzību un vēlmi iemācīties maksāt rēķinus un veikt pirkumus internetā vai izmantot videozvanu saziņai ar radiniekiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē šī vajadzība kļuva pavisam īsta. Piemēram, katrs piektais pensionārs šajā laikā izmanto WhatsApp videozvanu, lai sazinātos ar tuviniekiem. Tas nozīmē, ka ar aktīvu publisko institūciju darbību pastāv labas iespējas veicināt vēlamu prasmju apgūšanu arī nākotnē, kam būs ne tikai ekonomiski ieguvumi,'' norāda ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs. Viņš piebilst, ka arī uzņēmumi un valsts institūcijas ir centušies pielāgoties jaunajiem apstākļiem un ieviesuši digitālos risinājums, kas, visticamāk, turpinās darboties arī nākotnē, jo spēj efektīvāk izpildīt noteiktas funkcijas. Tajā pašā laikā jāpievērš uzmanība tai sabiedrības daļai, kuras ikdiena pandēmijas laikā nav būtiski mainījusies un kura nav apguvusi jaunas iemaņas – Tele2 pētījums rāda, ka tie ir 30% iedzīvotāju.
''Mākslīgais intelekts būs turpmākās digitālās transformācijas centrā, palīdzot uzņēmumiem atgūties pēc Covid-19 pandēmijas, kļūt elastīgākiem un konkurētspējīgākiem. Tomēr tehnoloģijas vienmēr tikai papildina un atbalsta cilvēka radošumu un izdomu, tāpēc cilvēkiem būs jāattīsta prasmes šīs tehnoloģijas efektīvi izmantot,'' saka arī Microsoft vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa. Microsoft veiktā pētījumā, kurā aptaujāti 12 000 lielo uzņēmumu darbinieku un vadītāju 20 valstīs, konstatēts, ka uzņēmumi vislielāko ieguvumu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām izjūt tad, ja ir investējuši ne tikai pašās tehnoloģijās, bet arī plašā darbinieku prasmju diapazonā.
93% to uzņēmumu vadītāju, kuri tikuši salīdzinoši tālāk mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, apgalvo, ka aktīvi pilnveido savu darbinieku prasmes vai plāno to darīt.
Turklāt gandrīz divas trešdaļas (64%) šo uzņēmumu darbinieku ir izmantojuši pārkvalifikācijas programmu iespējas atšķirībā no vienas trešdaļas (37,8%) darbinieku tajos uzņēmumos, kuri vēl ir tikai mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas ceļa sākumā.
Strazdiņa intervijā aģentūrai LETA norāda, ka saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) redzams, ka Latvijai patlaban ir labi panākumi tādās jomā kā, piemēram, digitalizēta informācijas aprite un elektroniskie pakalpojumi, savukārt digitālo prasmju apguve mums ir galvenais nākotnes izaicinājums. Bez attiecīgām sabiedrības prasmēm būs grūti ieviest un efektīvi izmantot labas digitālās sistēmas.