Darba saturā gan aizvien ir ļoti daudz no viesmīlības, jo viņa uzņēmumā vada komandu, kas nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, biroja administrāciju un recepcijas pienākumiem, klientu un viesu vizītēm. Lai gan Anglijā Jevgenija strādāja vadošos amatos, Accenture Latvijā viņa atkal sāka kā praktikante ar praktikantes algu, tomēr bija tam gatava. Viņasprāt, realitāte jāuztver adekvāti – ja reiz sāc visu no jauna, jārēķinās, ka jāsāk no apakšas. Kad viņai jautā, vai mūsu valsts var kaut kā veicināt citu aizbraukušo atgriešanos, Jevgenija teic, ka tas drīzāk atkarīgs no katra cilvēka, viņa apstākļiem un arī attieksmes – vai cilvēks ir čīkstētājs, kam Latvijā viss ir slikti, vai nav.
Viesnīca, restorāns…
Skolas laikā Jevgenija nezināja, ko tālāk vēlas darīt. Vienu vasaru viņa pastrādāja restorānā par viesmīli, šī joma iepatikās un lika izlemt par labu attiecīgai izglītībai. Uzzinājusi par UCAS programmu Lielbritānijā, kura izsniedza studiju kredītus uz 25 gadiem, ko jāsāk atdot tikai tad, ja sasniegts noteikts algas līmenis, Jevgenija šo iespēju pamācīties citur, padzīvot vienai pašai un labi apgūt angļu valodu izmantoja. Viņa aizbrauca uz Angliju uzreiz pēc vidusskolas. Vispirms pabeidza gadu ilgu augstskolas sagatavošanas kursu, pēc tam iestājās Surejas Universitātē, kur izstudēja starptautisko viesmīlības jomas menedžmentu. Kā Erasmus apmaiņas studente pamācījās arī Vācijā.
Lai gan plāns bija pēc studijām braukt mājās, ekonomiskā krīze ieceri izjauca, jo Jevgenijai bija skaidrs, ka ar viņas profesiju Latvijā tobrīd darba nebūs. Drošāk bija palikt Anglijā. Jevgenija dabūja vietu t. s. postgraduate programmā Elite Hotels ķēdes pieczvaigžņu viesnīcā Īstbornā, kurā jauniem speciālistiem bija iespēja izmēģināt teju visus amatus. Vēlāk viņai viesnīca piedāvāja pastāvīgu darbu duty manager jeb vadītāja vietnieka pozīcijā.
"Tas ir cilvēks, kas, diennakti dežurējot, atbild par visas viesnīcas darbību, risina situācijas un problēmas gan ar viesiem, gan viesnīcas departamentiem utt.," Jevgenija stāsta. Tas bijis ļoti stresains darbs ugunsdzēsēja režīmā, lai gan ar laiku viņa iemācījusies būt "ložu izturīga" un saglabāt mieru arī saasinātos brīžos.
Pēcāk Jevgenija pārcēlās uz citu pilsētu un sāka strādāt kā vadītāja vietniece Loch Fyne Sea Food and Grill restorānu tīklā, vēlāk darbu šajā amatā turpināja šīs pašas ķēdes restorānā Oksfordā. Un tad, kādā saulainā maija dienā viņa saprata: "Nu ko es šeit daru?! Vairs nevaru…" Jevgenija atskārta, ka nav apmierināta ar savu darbu, jo slodze bija milzīga – nereti diena sākās pulksten septiņos un beidzās ap pusnakti, brīvdienas un svētki bija intensīvākais darba laiks, dažkārt nācās strādāt pat 70 stundu nedēļā.
"Un tā ir viesmīlības industrijas specifika. Strādājot šajā jomā piecus gadus, es sapratu – vai nu cilvēks to akceptē un viņam tas patīk, vai arī šī industrija ir tikai jauniešiem."
Tāpat Jevgenija juta, ka, strādājot restorānā, nepietiek attīstības un smadzenēm – izaicinājumu. Viņai ļoti trūka arī Latvijas jūras, turklāt darba dēļ apciemot vecākus izdevās arvien retāk un retāk. "Pēc tik ilgas prombūtnes tu sāc saprast, kas dzīvē ir svarīgs. Man bija sajūta, ka dzīve notiek bez manis," Jevgenija atzīstas.
Viņa nolēma izmēģināt spēkus citā nozarē un atgriezties Latvijā, kur sākt karjeru no jauna tīri finansiāli ir vieglāk. Latviešu valodas zināšanas Jevgenijai tolaik bijušas sliktas, arī darbu viņa sāka meklēt, jau būdama Latvijā. "Būtībā atbraucu uz nekurieni, vienkārši mājās." Viņa sāka ar autovadītāja tiesību nokārtošanu, bet darba meklējumi darīja bažīgu, jo Jevgenija arī tēmēja tikai uz noteikta veida piedāvājumiem – tur, kur viss ir angliski un kur noderētu kaut kas no līdzšinējās pieredzes. Šādu atbilstību viņa beidzot atrada Accenture prakses vakancē un pieteicās, lai gan par uzņēmumu nezināja neko.
Pieczvaigžņu serviss IT
Kā praktikante Jevgenija Accenture Biznesa atbalsta departamentā palīdzēja organizēt pasākumus un nelielas tikšanās, uzņemt viesus un klientus. Kolēģu komanda bija un aizvien ir fantastiska. "Visu to pusgadu man bija iespēja parādīt sevi, man deva uzdevumus, ko parasti praktikantam nedod. Varbūt tas bija arī manas attieksmes dēļ – gribēju kaut ko mainīt par 100% un biju gatava darīt visu, lai to sasniegtu," saka Jevgenija. Jau drīz viņu pieņēma pastāvīgā darbā, turklāt uzņēmuma straujā izaugsme ļāva attīstīties tālāk.
Šobrīd Accenture Biznesa atbalsta departaments dara ļoti daudz ko – tas ir biroja administrācijas un recepcijas darbs, apsardzes un drošības pienākumi, dažādu pasākumu rīkošana, viesu, klientu un darbinieku no ārzemēm uzņemšana, arī jauno ofisu atvēršana un aprīkošana sadarbībā ar piegādātājiem. Tāpat rūpes par kafijas un uzkodu "salām" biroja ikdienā, par tehnisko ekipējumu darbiniekiem, sapulču telpās un pasākumos, arī telpu noformēšana dažādu svētku laikā.
"Darām visu to, ko citi parasti jūt un pamana tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā," smaida Jevgenija.
Jācenšas nodrošināt augsta, var teikt, pieczvaigžņu līmeņa servisu gan uzņēmuma iekšienē, gan uz ārpusi. Viņa uzskata, ka šajā darbā viss jāparedz soli uz priekšu un katrai norisei jāizdomā arī plāns B – tikai tad viss būs nevainojami.
Uzņēmumam augot un restrukturējot Biznesa atbalsta departamentu, Jevgenijai šīgada sākumā piedāvāja kļūt par administrācijas un pasākumu organizēšanas apvienotās komandas vadītāju jeb Customer experience lead. "Es pat negaidīju šādu piedāvājumu," saka Jevgenija, bet piebilst, ka tas nācis lielā mērā tāpēc, ka viņai jau bija darbinieku vadīšanas pieredze viesnīcā un restorānos. Tagad Jevgenija pārrauga deviņu kolēģu darbu un gādā par to, lai viņiem būtu viss nepieciešamais, lai labi strādātu. "Komanda ir lieliska, un arī darba apstākļi šeit ir lieliski. Smagas dienas, protams, mēdz būt mums visiem, bet tāpat, ik vakaru ejot mājās, saproti, ka ir lieliski te strādāt. Es cenšos, lai arī mana komanda tā justos," Jevgenija spriež.
Viņa ir ļoti apmierināta ar savu tagadējo darba dzīvi un pieļauj, ka pēc 3–4 gadiem, kad būs stabili nostājusies uz kājām pašreizējā amatā, labprāt izmēģinātu arī citus, no viesmīlības tālākus pienākumus. Pietiek arī brīvā laika izklaidēm, kultūras pasākumiem, draugiem, jūrai. Mazliet no Anglijas gan pietrūkstot angļu mentalitātes, pieklājības, brīvāka skatījuma uz lietu kārtību, arī atsevišķu produktu un daudzo Āzijas restorānu. "Es visu nolēmu pamainīt 30 gadu vecumā. Un sapratu, ka nekas nav par vēlu. Galvenais – ja tevi kas neapmierina, dari kaut ko!" Jevgenija saka.