Šogad viņš ar savu fotogrāfiju Rudens serpentīns plūcis laurus nacionālajā kategorijā vienā no fotomākslas plašākajiem konkursiem pasaulē Sony World Photography Awards. Arī pērn šajā konkursā tikpat atzinīgi tika novērtēta Arvīda Islandē tapusī bilde Kerlingarfjöll. Arvīda pamatnodarbošanās sākotnēji bijusi saistīta ar grafisko, mājaslapu un animācijas dizainu, video montāžu un pēcapstrādi. Taču par multimediju profesionāli viņš sevi vairs nesauc – tā jau esot vēsture, kas aizvedusi pie dabas foto un video. Bet visa pamatā esot zinātkāre.
Tur "ārā"
Un tomēr, kas bija pirmais – piedzīvojumu meklēšana vai fotografēšana? "Mainītām lomām. Sākumā devos piedzīvojumos, lai fotografētu un filmētu, tad fotografēšana un filmēšana bija kā rezultāts piedzīvojumiem," atzīst Arvīds. Vispirms tie bijuši pārgājieni un piedzīvojumi dabā tepat Latvijā, bet tad jau arī izziņas loks ģeogrāfiski paplašinājies – Arvīds devies līdzi starptautisko ekspedīciju dalībniekiem kā fotogrāfs. Piemēram, komandas veidošanas programmas Sense of Team ekspedīcijās, kas piedāvā pārgājienus, velobraucienus, klintīs kāpšanu un citus piedzīvojumus dažādās pasaules valstīs.
Strādājot reklāmas aģentūrā McCann un multimediju aģentūrā OrangeLV, pamazām radusies interese par būšanu filmēšanas laukumos – pretstatā sēdēšanai caurām dienām pie datora, apstrādājot uzņemto materiālu un montējot video. Arvīds stāsta: "Ar laiku aizvien vairāk gribējās būt tur "ārā" un pašam radīt to saturu, nevis apstrādāt. Būt klāt pie vizuālā materiāla radīšanas pirmajiem, nevis pēdējiem posmiem. Paralēli darbam aģentūrās brīvajā laikā devos dabā filmēt un fotografēt, līdz tas pārvērtās pastāvīgā nodarbē – tā soli pa solim "sapilinājās". Aizgāju no darba un sāku nodarboties ar to, ko vēlos, pilna laika slodzē."
Pats par sevi Arvīds paironizē – viņš esot rīdzinieks, kurš neiederas Rīgā... Pabeidzis vācu ievirzes vidusskolu, kurā gūtās valodas prasmes arī pavērušas durvis studijām Vācijā. 2002. gadā viņš sācis studēt Brēmenes Universitātē – apguvis IT, programmēšanu, multimedijus, matemātiku. "Sapratu, ka informācijas tehnoloģijas nav īsti mana joma. Pēc viena semestra iestājos Brēmenes Mākslas augstskolā, digitālo mediju specialitātē, kas joprojām ir IT, bet jau ar radošu pieeju. Tur šīs zināšanas apguvu plašumā, sākot ar grafisko dizainu un beidzot ar mākslas lietām. Erasmus apmaiņas programmas ietvaros 2005. gadā aizbraucu multimediju producēšanu pamācīties uz Lahti Lietišķo zinātņu universitāti Somijā. Bet pamatus ieguvu Brēmenē, kā jau teicu, apgūstot jomu plašumā, bet kaut kādas lietas arī dziļumā," stāsta Arvīds un piebilst: "Par fotogrāfiju, kas tomēr ir mans hobijs, nerunājot, es gan filmēju, gan montēju, gan apstrādāju – veicu pilnu video ražošanas ciklu –, un te noder šis plašais skatījums."
Grūti definējama profesija
Taujāts, cik pieprasīts ir multimediju profesionāļa darbs, Arvīds neslēpj – šo profesiju patiesībā ir grūti definēt: "Tāda plaša multimediju speciālista vakances, manuprāt, nemaz nav. Tādi cilvēki kā es vairāk ir pašdarboņi – uzņēmēji vai tml., kuri iesaistās dažādos projektos un strādā ar tiešajiem klientiem, kuriem nepieciešams gatavs produkts, nevis tikai maza daļa no tā. Parasti radošajā industrijā algo konkrēta darba darītājus – tas ir tas, ko es nespēju iepriekšējās darba attiecībās. Nespēju ilgstoši darīt vienu lietu konkrētā rutīnā." Pēcapstrādes process, kas savulaik Arvīdu aizrāvis, tagad viņam vairs nav mīļākā nodarbe. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka pats savā ikdienā vēlas minimāli atrasties pie datora. "Labprātāk esmu ārā filmējot vai fotografējot, nekā apstrādājot uzņemto. Bet gatavā produkta radīšanai pēcapstrāde ir neatņemama sastāvdaļa..." nopūšas Arvīds, bet tad strikti klasificē prioritātes: "Video man ir darbs un fotografēšana – hobijs. Nenodalu, kura joma mīļāka. Ar fotogrāfiju principā nepelnu neko un arī neplānoju to darīt. Uzskatu, ka radošiem cilvēkiem ir nepieciešama kāda profesionālā joma, kurā darīt un pelnīt naudu, bet ir vajadzīga arī joma, kas ir tīri tikai sev un pašizpausmei, lai nesamaitātu radošo. Protams, dažkārt šīs jomas krustojas."
Arvīds nav nedz skaitījis apceļotās valstis, nedz arī uzskata sevi par lielu pasaules ceļotāju, bet iedvesmojošākie iespaidi viņam saistās ar Skandināviju: "Ziemeļu daba un cilvēki manī rezonē vairāk. Uz Norvēģijas kalniem brauktu vēl un vēl. Skarbajos kalnu apstākļos izaugusi puķīte ir pārsteidzošāka, nekā ideālos apstākļos augusi." Tajā, ko dara, Arvīds nemeklē vieglāko ceļu. Bieži vien tas nozīmējot pašam sev "iešaut kājā", bet: "Ir jābūt izaicinājumam tajā, ko daru, – vai tas ir ceļojumā vai taisot kādu projektu."
Mazs punktiņš dabā
Izaicinājumu nav trūcis arī pērn janvārī un februārī Trēnā – salu arhipelāgā aiz Arktiskā loka Norvēģijā, kur Arvīds ieradies, lai fotografētu, bet foto projektā radušās ķibeles – arī noslīcināts drons. Trēnā atrodas mākslinieku rezidence Artist in Residence, kurai Arvīds izveidojis māksliniecisko dokumentāciju. "Trēnā populārs ir mūzikas festivāls vasarā, bet ziemā tur risinās mazāks festivāls konference, kurai pieslēdzos kā tās filmētājs un arī kā sava stāsta stāstnieks jeb "spīkeris" paralēli manam rezidences projektam."
Ziemeļvalstīm raksturīgie skarbie izaicinājumi fascinējošā fotomirklī atspoguļojas arī pērn Sony konkursā latvieša iesūtītajā un atzinīgi novērtētajā bildē Kerlingarfjöll. Komentējot fotogrāfijas tapšanu, Arvīds stāsta: "Tas bija ceļojums ar draugiem. Lai uzsvērtu ainavas iespaidīgumu, draugs aizskrēja uz priekšu un nostājās mālainā kalna virsotnē. Apkārtnē bija daudz skaļu un verdošu geizeru, sazinājāmies ar rāciju." Mazs sarkans punktiņš dabas varenībā – kaut bildē redzamais draugs atradies pārsimt metru attālumā... Togad Arvīds konkursam iesūtījis arī otru bildi, kas tapusi cita projekta ietvaros un novērtēta radošajā kategorijā. Tajā redzams cilvēks ar suni, kuru mijiedarbība transformējas krāšņā gaismas spēlē ar komētu.
Šogad konkursā godalgotā fotogrāfija Rudens serpentīns tapusi, ar ģimeni ceļojot Rumānijas kalnos. "Ar ģimeni brīvdienās vienmēr cenšamies aizbraukt kādā "roadtripā". Bērniem ir astoņi un 10 gadu, viņi ir pieraduši iet pārgājienos. Pirms vairākiem gadiem bijām Slovākijā – kāpām Augstajos Tatros. Rumānijas kalnu divi, divarpus tūkstošu metru ir ļoti labi piemēroti – tas ir grūti, bet paveicams arī šāda vecuma bērniem," pārliecinājies Arvīds, kurš pats pāris reižu pabijis arī Himalajos. Pārgājienos ar bērniem temps ir mazliet cits, bet fotogrāfam tas tikai nāk par labu detaļu pamanīšanai ainavā.
Par uzvarām Sony konkursā Arvīds Barānovs runā bez lepnuma, tā kā minstinoties par sajūtām: "Uzskatu, ka nav māka būt pirmajam ciemā. Lai gan nezinu, kā ir labāk – būt otrajam galvaspilsētā? Man tā vēl ir jautājuma zīme..." Jāpiezīmē, ka Sony World Photography Awards profesionālās kategorijas konkursu vērtē neatkarīga nozares ekspertu grupa, ko izraugās Pasaules Fotogrāfijas organizācija – tā sadarbojas gan ar profesionāliem fotogrāfiem, gan foto entuziastiem un studentiem, nodrošinot globālu foto nozares tīklu aptuveni 180 valstīs. Sony Pasaules fotogrāfijas gada balva ir lielākais foto konkurss ar vispasaules izstādi, kurai šogad bija jānorisinās Somerseta mājā (Somerset House) Londonā. Savukārt konkursa nacionālās kategorijas mērķis ir atbalstīt vietējās fotogrāfu kopienas 63 pasaules valstīs. Šajā kategorijā tiek apbalvots viens fotogrāfs no katras valsts, sniedzot iespēju izstādīt savu konkursa darbu izstādē. Šogad konkursam tika iesniegti vairāk nekā 345 000 darbu.
Ideju nevar piespiest
Video projektos, piemēram, tajos, kas tapuši tūrisma vajadzībām pēc Latvijas Investīciju attīstības aģentūras pasūtījuma, Arvīds bieži izmanto augšskatus, filmētus ar dronu. "Pašlaik tas ir mazliet pieplacis, jo jebkura lieta, kļūstot pierasta, sāk apnikt. Tagad skatos, kā šo tehnoloģiju izmantot citādāk, neierastāk. Jau divus gadus veidoju tehniski sarežģītu projektu, kurā filmēju Latvijas ainavas vienā un tajā pašā vietā dažādos gadalaikos. Būs video, kurā redzamas pārejas starp sezonām un drons tiek izmantots tehniski sarežģītāk. Tas ir jauns izaicinājums," stāsta Arvīds. Pērn rudenī viena no Arvīda dronu filmām iekļuvusi finālā starptautiskā dronu filmu festivālā Frankfurtē – tas bijis patiešām nozīmīgs starptautiska mēroga izaicinājums Arvīda Barānova gaumē. Viņš neslēpj, ka tas nav iemesls atslābt un ka negrasās gulēt uz lauriem – radošajā darbā strādā, lai gūtu starptautisku atzinību.
Arvīds ir pārliecināts – došanās dabā, kustības, svaigs gaiss ir veids, kā iegūt idejas: "Došanās garā, it kā bezmērķīgā pārgājienā var būt kas daudz vairāk nekā tikai svaiga gaisa elpošana. Pats esmu pārliecinājies, ka ideju nevar piespiest rasties, ir jārada apstākļi, un dabā tie ir."