Man aušana ir lemta. Tajā patveros un meditēju
"Man aušana nozīmē ļaušanos,» saka tekstilmāksliniece Baiba Rītere, kura savā darbnīcā darina izsmalcinātus gobelēnus.
Dzīvesprieks
Iepazinusi nesavtīguma spēku
Vāvermeža talku aizsācēja Līga Sama no Pļavnieku apkaimes biedrības kļuvusi par vienu no pirmajām Talkas cilts balvas laureātēm.
Pacietīgi iedod grāmatām otru dzīvi
Liene Kābele savā darba ikdienā bibliotēkā grāmatas kopj un labo, bet brīvbrīžos no tām izloka pārsteidzošus dekorus.
Zinātkāre pusmūžā nepāriet
Labu laiku «perinājis» ideju par to, kā uzlabot interneta ārklājumu, Māris Punenovs tagad to attīsta jaunuzņēmumu skolā.
Grauzdēšanas autodidakti un kafijas universs
Brantu ģimene kafijas industrijā ir «nokrituši no gaisa», tāpēc viņiem viss tajā ir jauns, izaicinošs, apgūstams un arī aizraujošs.
Ar gribēšanu un patikšanu var visu ko
Medmāsa Inga Dzērve ar pašcepto torti Cielaviņa uzvarējusi vietējos kūku karos, un arī dalīties savās prasmēs viņai nav žēl.
Enerģija pārvēršas maizē
Aina Šteinberga priecājas, ka var paveikt daudz – viņa cep 13 veidu maizi, uzņem ekskursantus, strādā, spēlē amatierteātrī un dzied.
Ar hipsterīgu Dainu tēvu uz rāmja
Dobelnieks Arvīds Borherts-Smiļģis savu velodarbnīcu, veikalu un velosipēdu ražotni Barons Velo izaudzējis no vaļasprieka.
Nakšņot zem zvaigznēm. Arī ziemā
Dabā un šūpuļtīklā jebkurā gadalaikā – ir cilvēki, kas civilizācijas ērtības ar prieku iemaina pret šādu āra dzīves pieredzi.