"Reprezentēju uzņēmumu un vienlaikus aizstāvu tā intereses," Agnese skaidro savu lomu. Ja ir šāds cilvēks, kas pārzina abas nometnes – valsti, no kuras nāk ražotājs, un valsti, kultūru un biznesa vidi, kur tas grib sākt tirgot savus produktus –, līdz darījumam var nonākt vieglāk un efektīvāk. Viņa strādā gan kā konsultante, kura iesaka, kas jādara, lai iekarotu ASV tirgu, gan kā konkrētu uzņēmumu pārstāve, kura atrod veidus, kā tiem to izdarīt.
Agnese labprāt arī dalās savās zināšanās un pieredzē dažādos publiskos pasākumos, meistarklasēs. "Jo viss sākas ar izglītošanu. Varbūt dažreiz ir jāpasaka, ka veids, kā mēs kaut ko darījām līdz šim, nav tas pareizākais un tāpēc lietas nesanāk." Pēc Agneses domām, vispatiesākās atbildes sniedz prakse, un dzīvē ir daudz faktoru, ko grāmatās nevar aprakstīt, bet kas būtiski atšķir biznesa situācijas, industrijas, tirgus struktūras un uzņēmējdarbības kultūru dažādās valstīs. "Nevar ar vienu un to pašu pieeju kaut ko pārdot gan Maskavā, gan ASV."
Nīderlande, Dominikāna…
Pasaules plašums Agnesi sāka vilināt jau tad, kad viņa kā apmaiņas skolniece padzīvoja Itālijā. Pēc 12. klases, sākot studēt vadībzinības LU, Agnese gan drīz atskārta, ka tas nebūs īstais ceļš, un nolēma sekot dzimušajai interesei par starptautisko mārketingu. Sāka meklēt, kur to apgūt, un konstatēja – augstā līmenī vien ārzemēs. Viņa iestājās starptautiskā biznesa bakalaura programmā Hanzas Universitātē Groningenā. "Nīderlande ir ļoti attīstīta, atvērti domājoša, internacionāla valsts. Arī vēsturiski tā pirmā dibināja starpvalstu tirdzniecības kompānijas. Nīderlandieši ir ļoti labi tirgotāji, jo uzskata – tā kā viņiem ir maza zeme, ir jātirgojas, un tā viņi kļūst lieli. Tas mani iedvesmoja," Agnese pamato. Studijas bijušas lieliskas.
Jau Latvijā sāka veidoties viņas darba gaitas – Agnese bija pastrādājusi par sabiedrisko attiecību speciālisti, darbojusies kā brīvprātīgā organizācijā AFS Latvija. Vērtīga pieredze gan studiju, gan darba ziņā tika iegūta arī Dominikānas Republikā, kur viņa nokļuva kā apmaiņas studente no savas Nīderlandes augstskolas. Te viņai pavērās priekšstats par Centrālamerikas un Latīņamerikas kultūru un lietu kārtību, tostarp lietišķā vidē – tā varot būt visai haotiska, un tajā visu pamatā virza pareizas pieejas atrašana cilvēkiem. Jau otrajā nedēļā pēc atbraukšanas Agnese saprata, ka vēlas ne tikai mācīties Iberoamerikas Universitātē, bet paralēli arī strādāt. Viņas rokās nejauši nonāca vietējās Kultūras mārketinga kameras flaijeris – tā nodarbojas ar kultūras pasākumu mārketingu un komunikāciju. Agnese piezvanīja un kameras vadītājam izstāstīja, kas viņa ir un ko vēlētos darīt. "Viņš izbrīnījās par šādu zvanu, bet teica – labi, atnāc rīt, parunāsim. Viņu laikam aizķēra tas, ka biju no ārzemēm, un pašam bija interesanti paskatīties, kas no tā visa sanāks. Sanāca fantastiski: nostrādāju kamerā piecus mēnešus, noorganizējām divus lielus pasākumus – mūzikla izrādi un fotoizstādi," Agnese atceras.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!