Būvē ceļu no Austrumiem uz Rietumiem

Atbilstīgi iecerei Meridiāns caur Kazahstānu, Krieviju, Baltkrieviju un Poliju savienos Ķīnas lielpilsētu Šanhaju ar Hamburgu Vācijā, ļaujot nodrošināt tiešus autokravu pārvadājumus starp Ķīnu un Eiropu. Starpvalstu vienošanās paredz, ka visas maršrutā iesaistītās valstis līdz 2024. gada beigām būs izveidojušas šiem pārvadājumiem nepieciešamo infrastruktūru.

Autoceļš klajā laukā

Gandrīz visās projektā iesaistītajās valstīs Meridiāna infrastruktūra šobrīd vai nu jau ir izveidota, vai atrodas augstā gatavības pakāpē, izņēmums ir tikai Krievija, kura līdz šim vilcinājās, vēloties iekļaut Meridiānu vērienīgajā valsts infrastruktūras attīstības un modernizācijas plānā. Jau 2016. gadā Meridiāna Krievijas posms oficiāli tika atzīts par daļu no iecerētā transporta koridora starp Ķīnu un Eiropu, tomēr tas negarantēja projektam valsts atbalstu.

Atbilstīgi KHK iecerei Krievijā Meridiāns pa iespējami taisnāko līniju savienos Sagarčinas robežpārejas punktu uz Krievijas Orenburgas apgabala un Kazahstānas robežas ar maģistrāli M1 (Maskava–Baltkrievijas robeža), netālu no abu šo valstu robežpārejas punkta Krasnij kameņ (Sarkanais akmens). 

Četru joslu maģistrāles (pa divām joslām katrā virzienā) kopējais garums būs ap diviem tūkstošiem kilometru, un lielāko jaunā ceļa daļu paredzēts, vārda tiešā nozīmē, izbūvēt klajā laukā. Trase atrodas nomaļus no nozīmīgām Krievijas pilsētām, kas tiek uzskatīts par būtisku tās trūkumu, lai gan projekta iniciatori norāda, ka tās būvniecība un izmantošana sekmēs ekonomisko aktivitāti rajonos, caur kuriem stiepsies Meridiāns.

Kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 600 miljardiem Krievijas rubļu (gandrīz 8,5 miljardi eiro), ieskaitot 4,3 km gara tilta pār Volgas upi izbūvi, un paredzēts, ka būvdarbi prasīs trīs, četrus gadus. Būvniecībai paredzēts izmantot tikai privātu finansējumu, bet pats ceļš būs pilnībā maksas visā garumā, kļūstot par pirmo šāda veida privāto maģistrāli Krievijā. Plānots, ka ieguldījumi tiks atpelnīti 10–12 gadu laikā. Šobrīd KHK ir ieguvusi savā īpašumā ap 80% zemes trases maršrutā, lai gan, kā vēsta Krievijas prese, holdingam izraisījusies nopietna saķeršanās ar vienu no valsts lielākajām lauksaimniecības kompānijām Miratorg. Pēdējā atsakās pārdot KHK zemes platības, kas atrodas iecerētajā trases maršrutā, norādot, ka ieguldījusi šajās zemēs ievērojamus līdzekļus un saista ar tām biznesa plānus. Krievijas premjera paziņojumu Miratorg nav komentējis, tomēr domājams, ka lauksaimnieki būs spiesti piekāpties.