Irānas tirgus pārmaiņu vējos

Galvenie cietēji no gaidāmajām ASV sankcijām, kas būs eksteritoriālas, respektīvi, sodīt par sadarbību ar Irānu būs iespējams arī ASV jurisdikcijā neesošus uzņēmumus, protams, ir aviobūves koncerni Airbus un Boeing, kā arī Eiropas turbopropelleru lidmašīnu ražotājs ATR (50% tā daļu pieder Airbus). 

Airbus ar Irānu bija vienojies par 100, Boeing – par 80 pasažieru aviolaineru piegādi, vēl 20 mazākas lidmašīnas plānoja piegādāt ATR. Visa pasūtījuma kopsumma bija 38,3 miljardi ASV dolāru (32,56 miljardi eiro). Lidmašīnu ražotājiem tagad atliek vienīgi minēt, kas gaidāms agrāk – sankciju atcelšana vai Krievijas pasažieru lidmašīnu SSJ-100R un MS-21 pārdošanas sākšana, kā arī cerēt, ka Krievijas aviobūvētāji tomēr izlems ievērot sankcijas.

Līdztekus lielākajam zaudētājam no līguma neīstenošanas – Eiropas aviobūves gigantam Airbus – no Irānas tirgus ir spiesta aiziet vēl virkne Eiropas kompāniju, kuras tur ieradās 2016. gada janvārī, kad stājās spēkā kodolvienošanās. Starp uzņēmumiem, kas jau pārstājuši darboties Irānā vai arī gatavojas pārtraukt savu darbību pats vēlākais līdz 5. novembrim, ja nemainīsies politiskā situācija, ir divi no pasaules vadošajiem kravu pārvadātājiem MSC un Maersk, Dānijas kuģniecības kompānija Torm, Vācijas gigants Siemens, Francijas enerģētikas flagmanis Total un vēl virkne citu kompāniju. Pierunāt Eiropas lielos uzņēmumus palikt Irānā nespēj arī nacionālo valstu un Eiropas Savienības (ES) vadība, pat neraugoties uz faktu, ka ES uzņēmumi investējuši šajā valstī ap 20 miljardiem eiro, no kuriem ap 60% ir Vācijas investīcijas.

 
Svarīgā licence

Atšķirībā no Eiropas kompānijām ASV uzņēmumi vienmēr ir centušies neafišēt savu darbību Irānā, lai gan arī amerikāņu uzņēmēju plāni 80 miljonu patērētāju lielā Irānas tirgus apgūšanai ir gana vērienīgi. Irānā uzreiz pēc sankciju atcelšanas sāka strādāt, piemēram, tādas kompānijas kā General Electric, Dover, Honeywell un vēl vairākas citas.