Kauja par 5G un mākslīgo intelektu

Tehnoloģija, kuru gaida

Par 2019. gada galveno notikumu informācijas tehnoloģiju industrijā solās kļūt pirmo 5G tīklu parādīšanās. Jāatgādina, ka par 5G tiek dēvēta piektā mobilo sakaru tehnoloģiju un standartu paaudze. Trīs galvenie 5G tehnoloģijai izvirzītie kritēriji ir datu pārraide ar ātrumu, sākot ar vienu Gb/s (tiek solīti līdz 10 Gb/s – 600 reižu ātrāk, nekā to ļauj 4G), latentums (parametrs, kas milisekundēs raksturo laika aizturi starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu) mazāks par vienu milisekundi, kā arī energoefektivitāte, augstāka nekā esošajiem 4G tīkliem. Visai pasaulei vienoti 5G standarti vēl gan nav izstrādāti – tie varētu parādīties ne ātrāk par 2019. gada novembri, kad gaidāma nākamā Pasaules radiosakaru konference.

5G risinājumi, protams, tiek ieviesti ne jau tādēļ, lai iepriecinātu datoru un viedtālruņu īpašniekus ar daudzkārt ātrākām nekā šobrīd filmu un citu datu lejupielādēm. No 5G tehnoloģijas tiek gaidīts, ka tā kļūs par pamatu visu pārējo informācijas tehnoloģiju attīstībai. 

Datu pārraides apjomu un ātruma pacelšana radikāli jaunā līmenī ievērojami paplašinās visdažādāko jomu – sākot ar lietu internetu (Internet of Things, IoT) un beidzot ar virtuālās realitātes – iespēju izmantošanu. Tāpat tiek uzskatīts, ka uz 5G tehnoloģijas bāzes izveidosies jauns digitālais tirgus ar principiāli jauniem biznesa modeļiem, un par dominēšanu šajā jaunajā tirgū jau ir sākusies cīņa starp ASV un Ķīnu.

ASV varas iestādes ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – 2020. gadā ieviest 5G tīklu visā valsts teritorijā, lai arī sākotnēji tas tiks veidots, nevis būvējot jaunu infrastruktūru, bet gan izmantojot esošo, kas neļaus pilnībā izmantot visas 5G iespējas. Neraugoties uz to, telekomunikāciju gigants AT&T jau ir paziņojis par drīzu 5G tīklu darbības testa režīmā uzsākšanu 12 ASV lielpilsētās. Taču par 5G tehnoloģijas izstrādes līderi globālā mērogā kļuvusi nevis kāda no rietumu kompānijām, bet gan Ķīnas it kā privātais, bet tajā pašā laikā valsts dažādi atbalstītais gigants Huawei, kas jau noslēdzis 25 līgumus ar dažādām pasaules valstīm par 5G tīkliem nepieciešamā aprīkojuma piegādi.

Lai nepieļautu vai vismaz censtos nepieļaut Huawei uzvaras gājienu, ASV savukārt oficiāli pauda viedokli, ka Huawei aparatūra tiks izmantota spiegošanai Ķīnas interesēs. Atsaucoties uz šo nostāju, ASV sabiedrotie, draudot pat ar sankcijām, tiek aicināti atteikties no Huawei iekārtu izmantošanas, un šim aicinājumam jau atsaukušās Austrālija, Lielbritānija un Jaunzēlande. Arī Eiropas Komisijas viceprezidents vienotā digitālā tirgus jautājumos Andruss Ansips paziņojis, ka Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem ir iemesls uztraukties par Huawei un citu Ķīnas kompāniju sadarbību ar šīs valsts izlūkdienestiem. Atbildot uz šīm apsūdzībām, Huawei paziņoja, ka investēs papildus divus miljardus dolāru (1,75 miljardi eiro) 5G tīklu kiberdrošībā.

Turklāt pēc ASV pieprasījuma nesen Kanādā tika aizturēta Huawei finanšu direktore Mena Vandžou, kas Ķīnā zināma kā "Huawei princese", jo ir kompānijas dibinātāja, multimiljardiera Žeņa Dženfeja vienīgā meita un mantiniece. ASV varas iestādes Vandžou, kura gan tika atbrīvota pret drošības naudu, tur aizdomās par Savienoto Valstu Irānai vienpusēji noteikto sankciju pārkāpšanu un turpina prasīt viņas izdošanu. Īpaši pat netiek slēpts, ka šo darbību galvenais mērķis ir spiediena izdarīšana uz Huawei un Ķīnas varas iestādēm. Savukārt Pekina padoties negrasās un atbild ar asām diplomātiskām notām, turklāt valstī dažādu iemeslu dēļ arestēti jau vairāk nekā desmit Kanādas pilsoņu, un konflikta iznākums pagaidām ir neskaidrs.