Bez Dzidra grūtāk
Kopš mājas vīna darītavā Ozoliņi pirmoreiz nogaršoju glāzi vēsa rabarberu vīna, ceļa posmā no Pļaviņām uz Madonu piestāju vismaz reizi gadā. Ceļmalas norādi uz ražotni varētu arī noņemt, jo klientu netrūkst. Divos gados izdzerts 1000 litru rabarberu vīna, un jaunais būs gatavs tikai pēc pāris gadiem. Pašlaik to liek raudzēties.
Ozoliņu saimnieks Viktors Abramenko vispirms aizved pie sagataves — ap 400 kilogramu rabarberu kopš Jāņiem glabājas saldētavā –20 ?C. "Sasaluši kramā gluži kā pikucī salipušas ledenes," pa paku uzsit Viktors. Rabarberus kopā ar brāli vākuši gan savā dārzā, gan pie kaimiņiem un tad griezuši gabalos. "Jo kāts resnāks, jo labāk. Mizot nevajag, jo tad zūd izteiktā rabarberu garša."
Kad rabarberi saldētavā glabājušies aptuveni nedēļu, tos izber toverī un kārtām pārkaisa ar cukuru. Trīs četrās dienās rabarberi atsulojas. Šķidrumu notecina un lej raudzējamā tvertnē, piešauj cukuru, vīna raugu un ļauj norūgt gadu. Kad pirmā aktīvā rūgšana beigusies, šķidrumu pārsūknē citā tvertnē, dekantē jeb noņem no biezumiem, tvertni izmazgā, vīnu lej atpakaļ un atkal pieliek cukuru, kas "uzaudzē" grādus. Rabarberiem ir maz sava salduma — tikai ap 1,5%. Tā nu vēl gadu vīns rūgst, lēnām un pamatīgi piesātinoties.
VAJAG TIEVĀKO
Ražotnē vēss. Raudzēšanas temperatūra ir no +10 līdz +13 ?C. Ziemā telpu kurina, vasarā vīna toveri, kas pēc konstrukcijas līdzīgs dubultam termosam, katru dienu dzesē ar aukstu ūdeni. Kad saku, ka gaisā jūtama rauga smarža, Viktors paskaidro, ka tā ir ogļskābā gāze, kas izdalās rūgšanas procesā. Kad tās tikpat kā vairs nebūs, brāļi ar šļauciņu noņems paraugu.
"Alkohola daudzumu pārbaudām uz sevi. Ja pēc pusotra litra izdzeršanas var tikt līdz mājām — normāls vīna materiāls. Ja nevar — pārāk lieli grādi. Ja prasās vēl, tad par maz." Vīna tapšanā nelieto dzidrināšanas metodes. Arī konservanti ir dabiskie — spirts un skābe, kas veidojušies rūgšanas procesā. "Ja jūs zinātu, cik skaļi te ir, kad sulai tikko pielikts cukurs un to šķeļ spirtā un ogļskābajā gāzē. Lielā tvertne ar ābolu vīnu tā burbuļo, ka nevar salīdzināt ar rabarberu vīna purkšķīšiem."
Ābolu vīna radīšanas tehnoloģija ir līdzīga rabarberu vīna darīšanai, tikai ābolu vīns rūgst milzīgā tvertnē, kas ir teju vai divstāvu mājas augstumā. Bunduli Viktors atradis pēc sludinājuma. Tā esot oriģinālā raudzēšanas tvertne no Latvijas balzama. Kā tādu lai izmazgā? "Attaisa augšā lūku, ielaiž trepes un tievāko cilvēku ar spuldzīti pie galvas."
Ābolu sulu iegūst no sarīvētiem āboliem, ko ieliek speciālos maisos un saspiež presē. To brāļi uzmeistarojuši paši no siera preses, kas dabūta no izputējuša ceha Kalsnavā. Pārpalikušo ābolu masu labprāt nokopj meža zvēri. "Viņi kaifo, jo tur palicis dabiskais cukurs, kas ābolos ir ap desmit procentiem."
Paši skaistākie brīži vīna darīšanā Viktoram esot gan vīna ielikšana, gan brīdis, kad vīns gatavs. "Divus gadus esi ucinājies, ņēmies, un tad vīns iznāk no tvertnes," Viktors nosaka.
RŪPALA SĀKŠANA
Kā brāļi izlēma sākt šādu rūpalu? Kā smiedamies Viktors teic, ka aiz slinkuma. Reizēs, kad svētkos izbeidzies alkohols un līdz tuvākajam veikalam braukt dzērumā taču nedrīkst, sākuši ar brāli vīnu darīt paši savām vajadzībām. Sākotnējā recepte pieder vecmammai Emīlijai Kepkei, kurai padevies brīnišķīgs dzirkstošais jāņogu un ērkšķogu vīns. Tāds Latvijas laikā pat eksportēts uz Franciju! Emīlija bijusi diplomēta saimniece, strādājusi pie rakstnieka Jāņa Poruka par mājsaimnieci, vēlāk nodibinājusi pati savu ēdnīcu rūpnīcas VEF tuvumā. Ozoliņi ir dzimtas mājas, ko brāļi atmodas laikā atguva īpašumā.
Pagrabā glabājas 1998.gadā meistarotais vīns, jo tad brāļi ielikuši lielāku partiju. Kad radi un draugi pamudinājuši — sak, tonnu negribat ielikt —, Viktors padomājis, kāpēc ne?! Piemērota vieta šķitusi vecā kūts. Iegādājušies bunduli un ieraudzējuši četras tonnas. Atbraukuši Pārtikas veterinārā dienesta eksperti un teikuši, ka brāļi ir baigie malači, ka tādu lietu dara, tikai kāpēc par to neesot pateikuši viņiem? "Mēs nezinājām," teicis Viktors. "Tagad zināsiet," atbildējuši un uzlikuši 500 latu sodu, ko pēcāk atcēla.
Kad trīs gadu laikā iegūtas visas atļaujas, Ozoliņi jau bija piepildījuši visu lielo bunduli. "Re, dezinfekcijas līdzekļi, karstais un aukstais ūdens," Viktors rāda, ka ražotne atbilst visām prasībām. "Pirms ķeries pie ābola, nomazgā rokas, tad dezinficē un paturi kādu mirkli gaisā, kamēr nožūst." Viktors smej, ka ābolu dārzā pirms ēšanas gan nemazgā, tikai paberzē pret biksēm.
Brāļi pēc izglītības ir celtnieks un ceļu speciālists, tāpēc, lai izprastu vīna darīšanu, daudz apguvuši pašmācības ceļā — bibliotēkā, devušies vākt vīnogas un uz vīna pagrabiem Ungārijā. Arī Latvijas vīnkopju un vīndaru klubā varot gūt daudz labu padomu. "Vīndaru Latvijā netrūkst. Savulaik taču katrā sovhozā bija cehs. Labi aroniju vīni bija."
SIDRS UN UPENES
Izlejamo ābolu vīnu jau pāris gadu var iegādāties arī Krasta ielas Lido un brīvdabas tirgos. Gan tas, gan rabarberu vīns nopērkams arī Ozoliņos koši zaļās stikla pudelēs ar visu akcīzes zīmi. Pudeles importē no Čehijas, korķus caur Vāciju no Portugāles. Tā kā Ozoliņos interneta nav, Abramenko rēķinus pa epastu brauc nosūtīt uz Pļaviņu bibliotēku.
Savulaik izrādīta interese pārpirkt ražotni, taču brāļi nepadevušies. Viņi domā par jauniem produktiem. Pēc diviem gadiem varēs nobaudīt upeņu vīnu. Ir doma radīt arī ko stiprāku, jo "pastāvīgie klienti saka — cik to vīnu var dzert". Tieši tāpēc brāļi Abramenko reiz ābolu vīna kannu uzlika uz plīts, lai nogaršotu 70 grādu ābolu šņabi. Smaržojis pēc ceptiem āboliem. "Garšoja tik mīksti, ka spirtu vispār nejutām, tāpēc neatjaucām ar ūdeni. Nedēļa no dzīves bija izsvītrota."
"Mums sidrs arī ir," Viktors sniedz glāzi. Jā, garšo pēc sidra, nevis pēc daža laba cukurūdens bundžās un plastmasas pudelēs. Ābolu vīns gan man neiet pie dūšas. Pārāk spīvs, ap 12 grādu. Daudzi sakot, ka rūgts, jo pieraduši pie saldākiem.
Ozoliņos ir arī degustācijas zāle ar bāra leti, pie kuras piesēž gan vietējie, gan garāmbraucēji. Ienāk Einārs, pasūta alu. "Bez Dzidra būtu grūtāk," viņš smej. Viktor, bet kāpēc vīnam tik mānīgs nosaukums — Dzidris?
Viktors smaida. Tā īsti neatceroties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.