Dati rāda, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus, tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES joprojām nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus ― ASV, Japānu un Dienvidkoreju.
Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām, tomēr Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei.
Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija; tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija. Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī.
"Šā gada rezultāti nepārprotami ir brīdinājums, ka jāpieliek lielākas pūles, veicinot inovāciju. Ja vēlamies panākt mūsu galvenos ekonomiskos partnerus un pārvarēt pašreizējo krīzi, visa uzmanība jāvelta inovācijai. Īpaši es lieku cerības uz uzņēmumiem, jo tie sevi ir apliecinājuši kā galvenie faktori sekmīgā inovācijas darbībā. Tomēr veiksmīgā uzņēmumu dibināšana citās pasaules daļās liecina, ka Eiropai vēl jāmācās," skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni.
"Mums nepieciešamas tādas līdzsvarotas pētniecības un inovācijas sistēmas, kas valstīs nodrošinātu uzņēmumiem inovācijas veicinošu vidi. Rezultātu pārskats liecina arī par to, ka Eiropa atpaliek no ASV augsta līmeņa pētniecībā. Mums steidzami vajadzīga Eiropas Pētniecības telpa, lai vairāk veicinātu konkurenci, gūtu izcilus sasniegumus un piesaistītu un noturētu pasaules izcilākos pētniecības talantus," teica pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.