Latvijā lielākā gatavās un ātri pagatavojamās pārtikas ražotāja "Lango" valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis teica, ka norēķinos starp uzņēmumiem ir vērojamas sarežģītās ekonomiskās situācijas sekas. "Tirgotāji kavē maksājumus ražotājiem par saņemto preci, un attiecīgi ražotāji ir spiesti kavēt maksājumus saviem piegādātājiem," viņš skaidroja.
Fraimanis pastāstīja, ka pašreiz "Lango" ir klienti, kuri maksā laikā, un ir arī klienti, kuri kavē maksājumus no 30 līdz pat 60 dienām. "Lai šo situāciju risinātu, ir izstrādāta pārdomāta, mērķtiecīga sistēma, kas ietver brīdinājumu par kavējumu, pārrunas individuāli ar katru, jo mums ir svarīgs ikviens sadarbības partneris, līdz pat konkrētiem rīcības soļiem, kā atgūt kavētos maksājumus," viņš sacīja.
Arī Latvijā lielākā augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Spilva" tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa klāstīja, ka patlaban novērojama tendence, ka tirgotāji laikus nenorēķinās par saņemto produkciju. "Vairāk tas ir izteikts tirgotājiem, kas ir apvienojušies tirgotāju apvienībās, un mazajiem klientiem. Ar lielajiem tirgotājiem šādu problēmu nav," viņa uzsvēra.
Erciņa atzina, ka tas arī pašam uzņēmumam rada zaudējumus. "Mēs taču rēķināmies ar ienākošo naudu, jo mums ir saistības ar mūsu piegādātājiem, kuriem jāmaksā nauda," viņa teica.
"Spilvas" tirdzniecības un mārketinga direktore norādīja, ka uzņēmums situācijās, kad laikus netiek samaksāts par preci, attiecīgi arī reaģē. "Regulāri atgādinām par parādsaistībām un nedodam preci, ja kavē samaksu," viņa sacīja.
Vienas no Latvijas lielākajām maiznīcām "Fazer maiznīcas" tirdzniecības direktors Dinārs Ozols stāstīja, ka pašreiz situācija ar norēķiniem par saņemto preci ir kļuvusi grūtāka, bet ar kavētiem maksājumiem uzņēmums saskāries arī agrāk.
"Ar mazajiem tirgotājiem, no vienas puses, sarunas ir vienkāršākas, bet sarežģīti ir tas, ka viņu ir daudz. Savukārt ar lielajiem tirgotājiem ir vienkāršāk, jo viņu skaits nav liels un ir vieglāk koncentrēties, bet vienlaikus sarunas ir smagākas. Tas, protams, prasa no mums stingrāku kontroli," viņš klāstīja.
Ozols uzsvēra, ka "Fazer maiznīcas" orientētas uz ilgtermiņa sadarbību, kas balstās uz "win-win" principa, jo sadarbībai ir jābūt abpusēji izdevīgai. "Izprotot pašreizējo situāciju, cenšamies jautājumus risināt un motivēt partnerus plānot maksājumus," viņš teica.
Latvijas mazumtirgotāju kooperācijas "Baltstor" mārketinga direktore Agnese Upīte-Upeniece atzina, ka atsevišķi gadījumi, kad kavēta samaksa ražotājam, ir bijuši, tomēr tie līdz šim nav bijuši būtiski.
Viņa prognozēja, ka nākotnē, pasliktinoties ekonomikai, šī tendence pieaugs un maksājumu kavējumu skaits palielināsies.
"Īpaši tas skars mazos, vidējos tirgotājus, tirgotājus, kas strādā nomas platībās, kur nomas līgumi slēgti ziedu laikos par nesamērīgām nomas maksām, un tirgotājus, kuriem ir pārmērīgs kredītu slogs," viņa norāda un piebilst, ka labākajā gadījumā minētie tirgotāji kavēsies ar maksājumiem, bet sliktākajā - bankrotēs.
"Abos gadījumos cietīs piegādātāji, tādēļ arī piegādātājiem, dzenoties pēc pārdošanas apjomiem, jāprot izvērtēt, cik droši un pamatoti ir viņu izvēlētie partneri un nosacījumi, uz kuriem šī sadarbība balstās," viņa skaidroja.
Viena no lielākajiem Latvijas mazumtirgotājiem "Rimi Latvia" atbilde uz jautājumu, vai arī "Rimi" gadījušās situācijas, kad jākavējas ar maksājumiem, bija lakoniska - mazumtirgotāja mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Eniņa sacīja: "Uzņēmums "Rimi Latvia" ar ražotājiem un piegādātājiem par precēm norēķinās līgumos noteikto termiņu ietvaros."
Arī "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš atbildēja īsi, norādot, ka "norēķini patlaban norit laicīgi".
Konkurences padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Raimonds Jonītis iepriekš intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja, ka patlaban tirgotāju vidū ļoti izplatīta ir nenorēķināšanās par preču piegādēm laikā.
"Maksājumu kavēšanai, protams, argumentācija ir tas, ka ir grūta ekonomiskā situācija. Šādi argumenti varētu būt uzklausāmi, bet es nedomāju, ka tas ir attaisnojami," teica Jonītis.
Viņš atzina, ka šādu gadījumu skaits aug arī lielajos tirdzniecības tīklos. "Jā, protams. Pamatā jau visus interesē vairāk vai mazāk maksājumi no lielajiem. Te ir jāsaprot, ka zināmā mērā veidojas apburtais loks, no kā ražotājam grūti izkļūt, ja viņam kavējas maksājumi par lieliem apmēriem. Proti, pievienotās vērtības nodoklis ražotājam ir jāsamaksā tajā brīdī, kad viņš izraksta pavadzīmi. Līdz ar to viņš jau finansē valsti. Mums kā ierēdņiem un kā sabiedrības daļai, kas izmanto valsts pakalpojumus un kam valsts maksā algu, tas ir labi. Taču uzņēmējs šajā brīdi cer, ka viņš tajās trīsdesmit dienās saņems arī no tirgotāja samaksu par piegādātajām precēm," skaidroja Jonītis un piebilda, ka katra diena, kad tirgotājs naudu neatdod ražotājam, var ražotājam radīt bīstamu finansiālu situāciju un jo īpaši smagi tas ir patlaban, kad ir grūti saņemt īstermiņa kredītus apgrozāmiem līdzekļiem.