Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Eksporta devums un ES fondu nauda stutē arī patēriņu un kopējo labklājību

Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.

Labs fons

Ekonomistu aprindās kā viens no straujā ekonomiskā pieauguma iemesliem tiek minēts ražošanas pieaugums un labvēlīgās ārējo tirgu situācijas izraisītais eksporta kāpums. Šobrīd pēdējie publiskie dati attiecībā uz Latvijas ārējo tirdzniecību ir par šā gada astoņiem mēnešiem, un attiecībā uz šo laika periodu statistiķi ir aprēķinājuši, ka pret pagājušā gada attiecīgo laikaposmu eksports audzis par 9,6%. 

"Globāli makroekonomiskā situācija izskatās diezgan laba un, ja vien negadās kāds "melnais gulbis", eksporta pieprasījums būs," konjunktūru raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš ir arī viens no uzņēmēju noskaņojumu raksturojošā indikatora Citadele Index korifejiem attiecībā uz viedokli par uzņemējdarbības vides mikroklimatu. "Salīdzinot ar to, cik strauji pēdējos ceturkšņos augusi Latvijas ekonomika, es teiktu, ka uzņēmēju noskaņojums ir ļoti piesardzīgs. Iepriekš, kad ekonomika auga tikpat strauji, tas bija daudz augstāks," iepriekšējā uzņēmēju noskaņojuma indeksa rezultātus ieskicē eksperts. Viņaprāt, situācija varētu būt skaidrojama ar to, ka eksporta un ražošanas pieaugumu vēl neizjūt iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji, taču ir arī sajūta, ka uzņēmējos un sabiedrībā kopumā ir neticība, ka pašreizējā izaugsme ir patiesa un ka te neslēpjas kāds burbulis. Speciālists piebilst, ka ES fondi tikai sāk ienākt ekonomikā un situācija darba tirgū šogad un nākamgad vēl, visticamāk, nekļūs kritiska. "Nākamajos ceturkšņos uzņēmēju noskaņojumam vajadzētu mainīties uz pozitīvo pusi," vērtē Āboliņš.


Vairāk izdod

To, ka ekonomikas pulss kļuvis straujāks, sāk izjust arī tirgotāji. Gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,8%, savukārt septembrī izaugsmes rādītājs sasniedz 4,9%.

"Ja salīdzinām identisku veikalu šī un pērnā gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījuma rezultātus, šogad vērojams neliels pieaugums, proti, 1% robežās. Savukārt, vērtējot veikalu tīkla top! rezultātus, kopējais apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 17%. Šī starpība veidojas, jo tīkls tiek strauji paplašināts – šī gada pirmajos astoņos mēnešos atvērti 37 jauni veikali," stāsta veikalu tīkla top! mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte. Vērtējot situāciju pa ceturkšņiem un salīdzinot identiskus veikalus, viņa norāda uz reģionālām atšķirībām – Latgales reģionā ir neliels kritums, bet pārējos – pieaugums. Pirmajā ceturksnī pieaugums līdz 1%, otrajā tas sasniedz gandrīz 2% robežu. "Ņemot vērā veikalu tīkla top! reģionālo specifiku, tieši vasarā parasti ir liels pilsētnieku un tūristu pieplūdums, kas šajos mēnešos nodrošina apgrozījuma pieaugumu. Diemžēl šogad trešajā ceturksnī ir neliels kritums, tas varētu būt skaidrojams ar sliktajiem laikapstākļiem un paradumu maiņu, kamdēļ cilvēki izvēlējušies citus brīvdienu maršrutus," secina Priedīte. 

Savukārt SIA Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa teic, ka uzņēmuma mazumtirdzniecības tīklos gan kopējo, gan ceturkšņu apjomu pieaugums ir līdzīgs kā mazumtirdzniecības tirgū kopumā. "Šādu tendenci novērojām, sākot no Lieldienām, kad gan mūsu, gan arī kopējie tirgus apjomi sāka pieaugt straujāk," teic Maxima pārstāve un turpina: "Šogad iedzīvotāji vairāk nekā iepriekšējos gados pārorientējas no lētākām precēm uz dārgākām, kvalitatīvākām precēm. Varam piekrist apgalvojumam, ka vidējais turības līmenis audzis."


Mazāk dinamisks

No statistiķu ātrā aprēķina izrietošais trešā ceturkšņa ekonomiskais pieaugums ir lielāks, nekā iepriekš ekonomisti cerējuši. Viņu prognozes šim ceturksnim vedina domāt, ka temps aizvien saglabāsies straujš, bet ne tik ļoti. Dienas aptaujāto komercbanku pārstāvju vidū paredzot optimistiskāko prognozi, ka labvēlīgos apstākļos ekonomiskais pieaugums ceturtajā ceturksnī pret atbilstošu periodu pērn varētu aizsniegt 5% robežu, pieļauj Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece un bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. 

Skaidrojot, kāpēc trešajā ceturksnī ekonomiskais pieaugums bijis tik straujš, Buceniece teic, ka izaugsmei par labu nācis bāzes efekts – pērnā gada trešais ceturksnis bija ļoti vārgs. No piecu aptaujāto banku ekspertu prognozēm izriet, ka 5% pieaugums varētu būt griesti tautsaimniecības kāpumam arī šogad kopumā. Skeptiskākais noskaņojums ir Danske Bank, pieļaujot tautsaimniecības izaugsmi 3,6% apmērā. Danske Bank galvenais Baltijas analītiķis Roks Grajausks uzskata, ka nākotnē mūs sagaida virkne izaicinājumu, kas varētu kavēt izaugsmi. Izaicinājumu vidū ir nepietiekams produktivitātes pieaugums. Tā kā algu kāpums kļūst straujāks un bezdarbs samazinās, ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un ražotu preces ar pievienoto vērtību, secina Grajausks. Komentējot bankas skatījumu, Latvijas tautsaimniecībai viņš paredz 4,3% vērtu kāpumu, kas nākamgad varētu sarukt līdz 3,4%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses