Ir iespējas kļūt par modernu Eiropas valsti

Transformācijas virzieni

"Latvijas Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Līdz ar to Latvijas gadījumā ir nepieciešami šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni –  pirmkārt, ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs, otrkārt, izaugsme nozarēs, kurās jau eksistē vai ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, treškārt, nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā," atbildot uz Dienas jautājumu par valdības deklarācijā (Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību) 122. punktā paredzēto: "Īstenosim Latvijas viedās specializācijas stratēģiju", norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Jāatgādina, ka par viedās specializācijas stratēģiju tika spriests arī senāk. "Ministru kabinets jau 2013. gada 17. decembrī apstiprināja stratēģijas jomas konkurētspējīgai, uz zināšanām balstītai attīstībai, kas ir pamats Viedās specializācijas stratēģijas (Smart Specialisation Strategy –  angļu val.) izstrādei, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un citām nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem ir jāizstrādā šīs stratēģijas ieviešanas pasākumu plāns un stratēģijas uzraudzības sistēmas izveides plāns," liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras informācija.

Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz Dienas jautājumu par aktualitātēm patlaban, akcentē, ka "Eiropas Savienībā (ES) panākta vienošanās, kas paredz, ka pētniecības, attīstības un inovācijas (P&A&I) finansējuma piesaistei no ES strukturālajiem fondiem dalībvalstīm jāizstrādā nacionālās Viedās specializācijas jeb RIS3 stratēģijas. Latvijas RIS3 stratēģijai ir plašāks tvērums, un tā definē Latvijas ekonomikas transformācijas virzienus, izaugsmes prioritātes un RIS3 jomas".

Septiņas prioritātes

EM arī skaidro, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska minētajiem tautsaimniecības transformācijas trīs galvenajiem virzieniem "pakārtotas septiņas prioritātes – augstas pievienotās vērtības produkti, produktīva inovācijas sistēma, energoefektivitāte, modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), mūsdienīga izglītība, zināšanu bāze, kā arī policentriska attīstība".

Savukārt "kā nacionālās Viedās specializācijas jeb RIS3 jomas noteiktas šādas jomas –  zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī IKT", norāda EM.

Latvijas RIS3 stratēģija plaši ietverta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajās Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Šajās pamatnostādnēs akcentētā viedās specializācijas stratēģija paredz gan vīzijas izstrādi, gan konkurētspējas priekšrocību atrašanu, gan stratēģisko prioritāšu izvēli.

"2017. gada vasarā valdībā iesniegts RIS3 progresa ziņojums, kas ietver informāciju par RIS3 sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tautsaimniecības un zinātnes nozarēm, par tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, RIS3 stratēģijas P&A&I atbalsta programmu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši noteiktajiem rādītājiem," informē EM.

Vienlaikus visās "EM izstrādātajās inovācijas atbalsta programmās, kā arī daļā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, kas tiek līdzfinansētas no ES strukturālajiem fondiem, iestrādāti RIS3 principi, un tās tiek ieviestas atbilstoši RIS3 ietvaram, t. i., atbalsts šajās programmās tiek piešķirts projektiem, kas tiek īstenoti valstī definētajās RIS3 jomās vai sniedz ieguldījumu RIS3 prioritāšu sasniegšanā. Piemēram, inovācijas atbalsta programmas Kompetences centri ietvaros atbalstīti astoņi kompetences centri, kas izveidoti RIS3 jomās vai apakšjomās. Virknē citu programmu, iesniedzot projektus, jāapliecina sasaiste un atbilstība RIS3 stratēģiju, tajā definētajām prioritātēm vai RIS3 jomām," situāciju raksturo ministrija.

EM arī uzsver, ka vienlaikus būtiska RIS3 procesa vadības sastāvdaļa ir t. s. uzņēmējdarbības atklājuma princips, un skaidro, ka "uzņēmējdarbības atklājuma process paredz, ka dažādas iesaistītās puses (politikas veidotāji, uzņēmējdarbības sektors, akadēmiskās aprindas un citas) atklāj un piedāvā informāciju par iespējamiem jauniem pasākumiem, tajā skaitā identificē potenciālās iespējas, kas radušās, izmantojot šo mijiedarbību, savukārt politikas veidotāji iegūst iespēju novērtēt rezultātus un veidus, kā īstenot šīs potenciālās iespējas". 

Arī autosatiksmes joma

Viedās specializācijas stratēģijas kontekstā «Satiksmes ministrijai aktuālas tēmas ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju attīstību, tajā skaitā arī ar elektromagnētisko lauku, kuru radīs mobilo tehnoloģiju attīstība, ietekmi uz cilvēku veselību", informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds. 

Viedās specializācijas stratēģijas kontekstā šai ministrijai būtiskas tēmas attiecas arī "uz autosatiksmes jomu, tajā skaitā uz autotransporta sektora negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, automatizēto transportlīdzekļu attīstības iespējām, būvmateriālu atkārtotas izmantošanas iespējām ceļu būvniecībā, dažādu materiālu un būvniecības tehnoloģiju pielietošanu un aprobēšanu Latvijas apstākļos, kā arī uz to, ka transporta sistēmas sekmīgai tālākai plānošanai nepieciešams plašāks pētījums par transporta ietekmi uz tautsaimniecību un kumulatīvā efekta noteikšana, kas gan tikai pakārtoti būtu saistāms ar viedās specializācijas stratēģiju", skaidro Freidenfelds. 

Trīs tūkstoši absolventu 

"Domnīca Certus redz informācijas tehnoloģiju virzienu kā vienu no sešiem prioritārajiem virzieniem," Dienai norāda domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis un turpina: "Uzskatām, ka jau šodien jāstrādā pie cilvēkkapitāla kritiskas masas radīšanas, vidējā termiņā sasniedzot trīs tūkstošus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas absolventu skaitu gadā, piesaistot arī ārvalstu studentus." 

Dombrovskis arī uzsver, ka «nepieciešams saglabāt pasaules klases telekomunikāciju infrastruktūras līmeni. Vajag konstatēt e-valsts jomas vairāku neveiksmju cēloņus un radīt jauno valsts publisko iepirkumu sistēmu. Turklāt jau šodien jāieliek pamati tam, lai ilgtermiņā Latvijā radītu informācijas laikmeta galaproduktus. Šeit būs svarīga stratēģiska sadarbība ar valsts telekomunikāciju uzņēmumiem – SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom". 

Modernās tehnoloģijas 

Pēdējos gados notiek būvniecības industrijas automatizācijas un digitalizācijas procesi, Dienai situāciju raksturo kompleksās projektēšanas biroja UPB Projekti valdes priekšsēdētāja Ināra Tabūne. "Mūsu nozarē esam sākuši lietot jaunu terminoloģiju BIM tehnoloģijas (Building information modeling – angļu val.), kas sevī iekļauj būvniecības modelēšanas procesus, sākot no būvniecības ieceres arhitektūras telpiskās modelēšanas, konstrukciju, inženiertīklu un citu sadaļu būvprojektu izstrādi, būvizmaksu noteikšanu, plānošanu, ražošanu, realizāciju, kā arī ēkas ekspluatāciju pēc tam," aktualitātes definē Tabūne un turpina: "Ar BIM iespējams izveidot uzticamu ēkas digitālo attēlojumu lēmumu pieņemšanai, augstas kvalitātes būvniecības dokumentu veidošanai, celtniecības plānošanai un veiktspējas prognozēšanai, un izmaksu aprēķināšanai. Iespēja piekļūt visjaunākajai informācijai integrētā digitālajā vidē ļauj arhitektiem, inženieriem, būvniekiem un īpašniekiem gūt skaidru, visaptverošu redzējumu par visu viņu projektu, kā arī gūt iespēju pieņemt operatīvo lēmumu."

Piemērotu projektēšanas rīku lietošana, t. i., BIM tehnoloģiju pielietošana, "par divām trešdaļām samazina kļūdas būvprojektos un nepieciešamību labot padarīto jau būvobjekta realizācijas laikā, kas būtiski iespaido būvizmaksas", uzsver uzņēmuma UPB Projekti valdes priekšsēdētāja.