Tagad, gadu vēlāk, varam secināt, ka mūsu valsts ekonomika savu dinamismu nav zaudējusi, un tās izaugsmes tempi turas pie 5% atzīmes gadā. Vienlaikus eksperti norāda uz nepieciešamību padomāt par mūsu valsts investīciju vides tēlu.
Ārvalstu faktors
Pērn publiskajā telpā visai liela uzmanība tika pievērsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijai par to, kā mainījies noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās. Jāteic, ka ārvalstu noguldījumu apjomu mazināšanās nepalika bez rezonanses, tomēr, ķidājot finanšu informāciju, plašākā sabiedrībā netika vai gandrīz netika pievērsta uzmanība tam, ka noguldījumu apjoms komercbankās samērā strauji mazinās nevis pirmo gadu un tāpēc, ka no tirgus aizgājusi ABLV Bank, bet gan jau trešo gadu pēc kārtas.
Jautāts, vai tas nozīmē Latvijas finanšu reputācijas krišanos, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš izsaka viedokli, ka saistībā ar skaļajiem notikumiem finanšu sektorā Latvijas investīciju tēls ir pasliktinājies, taču objektīva veida, kā to izmērīt, īsti nemaz nav. Taču vienlaikus eksperts vērš uzmanību uz to, ka tiešās investīcijas Latvijā turpina pieaugt, turklāt aptuveni tādā pašā tempā kā Lietuvā un Igaunijā. "Arī Latvijas kredītreitings šajā periodā nav mainījies. Protams, līdz ar pārmaiņām finanšu sektorā ir pieaugusi nenoteiktība un, visticamāk, esam kļuvuši mazāk pievilcīgi austrumu reģiona investoriem. Taču ilgtermiņā, izpildot Moneyval rekomendācijas, Latvijai ir iespēja uzlabot savu reputāciju," spriež Āboliņš.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atgādina, ka viens no nosacījumiem tam, lai Latviju uzņemtu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), bija stingrāka finanšu sektora uzraudzība, kas arī veicināja augsta riska ārvalstu klientu noguldījumu samazināšanos Latvijas komercbankās jau no 2016. gada. Turpinot komentēt norises saistībā ar mūsu valsts investīciju tēlu, tautsaimniecības eksperte min, ka pēdējo triju gadu laika periodā iestāšanās OECD arī ir bijusi viens no lielākajiem Latvijas panākumiem. Tomēr vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka pērnā gada notikumi finanšu sektorā apliecina – Latvijā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas efektivitātē joprojām ir trūkumi, un tas kaitē valsts reputācijai.
"Banku sektorā jau notikušas nozīmīgas, strukturālas izmaiņas, taču vēl ir daudz darāmā tiesībsargājošo iestāžu pusē, arī izpratnes stiprināšanā gan valsts sektorā kopumā, gan biznesa vidē ārpus bankām. Šo jautājumu risināšana ir būtiska Latvijas investīciju tēla uzlabošanai," spriež Buceniece.
Komentējot negatīvos aspektus, eksperte vērš uzmanību uz situācija darba tirgū un grūtībām aizpildīt vakances. Tāpat viņa norāda uz ģeogrāfisko aspektu. "Ārzemnieki šobrīd izvairās investēt Krievijā, un tas ietekmē arī investīciju vidi Latvijā, jo iepriekš ārvalstu investori izmantoja mūsu valsti kā starpposmu ceļā uz Krievijas tirgu. Par labu investīciju klimatam nenāk arī Krievijas darbības Ukrainā," situāciju vērtē Swedbank ekonomiste.
Eksperte uzskata, ka pēdējos trijos gados Latvijas investīciju tēls nav būtiski uzlabojies, taču bez iestāšanās OECD viņa min arī citus pozitīvus aspektus. "Atsevišķās jomās ledus beidzot ir sakustējies, piemēram, tiek ieviesti pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, uzsāktas reformas izglītībā, veselības aprūpē un tiesu sistēmā, bet darāmā šajās jomās joprojām ir daudz," secina Buceniece un atgādina, ka ir "īstenota nodokļu reforma, par kuras rezultātiem gan varēsim spriest pēc kāda laika".
Bez tieša labuma
"Es domāju, ka zinātāju acīs Latvijas tēls nav būtiski mainījies, jo pagājušajā gadā aktualizētās problēmas neradās pēkšņi. Ar to gribu teikt, ka Latvijas vārda parādīšanās ziņu virsrakstos, visticamāk, pret mums negatīvi ietekmēja to ārvalstu investoru lēmumus, kuri iepriekš nesekoja notikumiem Latvijas finanšu sektorā un tikai gatavojās Latvijas tirgū investēt kaut kad nākotnē," spriež SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
opapā
Enģeļa viesis
Labais