Elastīga problēmu risināšana
Novembra beigās noslēdzās viena no šādām aktivitātēm – profesionāļu mobilitātes programma Pioneers, kas vērsta uz klimata pārmaiņu samazināšanu. "Tā ir viena no retajām programmām, kas domāta profesionāļiem – cilvēkiem, kuri jau vismaz trīs gadus darbojas savā industrijā. Tās mērķis ir izglītot viņus klimata pārmaiņu jautājumos, sniegt starptautisku pieredzi. Tāpat projekta uzdevums ir veicināt inovāciju sistemātisko domāšanu – efektīvāku pieeju risināt dažādas problēmsituācijas, nonākot pie konkrētiem rezultātiem," stāsta RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Rubina.
Aktivitāšu mērķis ir zināšanu pārnese starp dažādām valstīm un organizācijām, kas strādā līdzīgos segmentos. Šogad pirmo reizi programmā piedalījās dažādu nozaru profesionāļi no Latvijas, kuri vairākas nedēļas praktizējās ārzemēs, piedāvājot risinājumus vides problēmām dažādās Eiropas valstīs. "Tas, ka programmas dalībniekiem ir iespēja strādāt starpdisciplinārās komandās, nodrošina iespēju risināt lokālus jautājumus un izvirzītās problēmsituācijas, vienlaikus papildinot savu personīgo pieredzi jeb praksi, gūstot plašāku skatījumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz dažādām vidēm, tajā skaitā uz inovācijām, tehnoloģijām, cilvēkiem. Turklāt arī paši programmas dalībnieki ir profesionāli auguši un, atgriežoties savā ierastajā darba vidē, pārnes jauniegūtās zināšanas uz savu organizāciju," ieguvumus uzskaita Rubina.
Viena no būtiskām programmas atšķirībām ir kardināli savādāka pieeja problēmu risināšanā un noteikto mērķu sasniegšanā. "Praktiskos semināros tiek mācīts, kā soli pa solim risināt problēmsituācijas: nevis, kā ierasts, uzreiz domājot par risinājumu, bet secīgi, neizlaižot nevienu soli – sākot no pašas problēmas nozīmības izvērtēšanas, kā arī ar radošo domāšanu jeb ideju ģenerēšanu problēmas risināšanai. Ikdienā risinām dažādus izaicinājumus, taču pārsvarā domājam par standartizētu problēmu risinājumu. Taču šajā gadījumā – lai risinājums būtu pēc iespējas vērtīgāks un vairāk ietekmētu konkrētās problēmas novēršanu, komandas tiek rosinātas darboties inovatīvāk," akcentē RTU Dizaina fabrikas pārstāve. Proti, pats pirmais uzdevums ir izdarīt objektīvu secinājumu, cik būtiska vispār ir problēma – vai netiek pārspīlēta tās nozīme. "Mēs par to satraucamies, veltām laiku un resursus risinājuma meklēšanai, taču var izrādīties, ka tas vispār nevienam nav svarīgi. Savukārt, ja problēmu atzīstam kā aktuālu, nākamais solis ir iesaistīto pušu analīze, proti, jānosaka tās personu grupas, kurām konkrētā problēma rada apgrūtinājumus," akcentē Rubina.
Būtiski pirms problēmas risināšanas uzsākšanas atrast patieso cēloni, kas jānovērš. "Koncentrēt risinājumu uz cēloņa novēršanu būs daudz vērtīgāk nekā tad, ja koncentrējies uz sekām. Tiesa, jāatzīst, bieži vien cilvēki neiedziļinās, pat abstrahējas no izpētes procesa, jo tas prasa daudz laika – iedziļināties, sasniegt cilvēkus un runāt ar viņiem. Nereti vērojams – ja identificētā problēma ir sensitīva, ne vienmēr mēs vēlamies dzirdēt cēloņus vai gribam ar tiem strādāt. Un tad ir jautājums, cik tu personīgi esi atvērts risinājumam, kaut kā vērtīga pienešanai konkrētajā situācijā. Pieņemt konkrēto cilvēku grupu viedokļus, kāpēc ir tā vai šādi, arī ir liels izaicinājums," skaidro eksperte.
Ne vienmēr pašā pirmajā projekta stadijā visi iesaistītie cilvēki ir augsti motivēti un atvērti konkrētai rīcībai, bet tas jau ir programmu vadītāju uzdevums – strādāt ar katru cilvēku individuāli, saskatīt, kas ir viņa personīgās komforta zonas robežas un kāpēc viņš šo robežu negrib pārkāpt, jo bieži problēmas efektīvai risināšanai procesā iesaistītajiem indivīdiem nepieciešams iziet ārā no personīgās komforta zonas. "Jāsaprot, kā tu vari viņam palīdzēt pārkāpt šai robežai. Citiem tas notiek ātrāk, citiem vēlāk. Citiem nenotiek vispār. Jebkurā gadījumā arī šādiem cilvēkiem iesaistīšana projektā ļauj katram izdarīt secinājumus, gūt pieredzi par savām robežām, kuras viņš nav gatavs pārkāpt. Tas arī ir labs rezultāts un pieredze, jo, iesaistoties jebkurā procesā, cilvēki mainās. Tikai piedaloties projektā, ir iespējams uzzināt savas jaunas šķautnes, jaunus virzienus," uzskata eksperte.
Iekārtu tīmeklis
Programmas Pioneers ietvaros īstenotajā projektā ar Latvijas profesionāļu piedalīšanos tika pētīts divu Latvijas biedrību – Ekodizaina kompetences centra un Homo Ecos – izvirzītais mērķis rast novatorisku risinājumu, kā palielināt elektrisko un elektronisko iekārtu kalpošanas laiku un samazināt to atkritumu plūsmu.
"Mūsu komandā kopā ar mani darbojas vēl trīs dažādu jomu speciālisti – pilsētas plānošanas projektu vadītājs Jurijs Kondratenko, būvinženiere Evika Apine un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesors Artis Teilāns. Bija interesanti visus salikt vienā katlā un paskatīties, kas izdosies," stāsta viens no projekta komandas dalībniekiem, uzņēmuma Drone Plan īpašnieks un vadītājs Viktors Bikovs, piebilstot, ka projekta sākuma stadijā tika izvērtēts, cik ideja vispār ir aktuāla. "Pēc tam pētījām, vai ir iespējams tūlītējs risinājums. Jebkurš tehniskas domāšanas cilvēks grib uzreiz atrast risinājumu, kas nereti ir viena no būtiskām problēmām projektu īstenošanā. Pētījām arī, vai jau šobrīd pasaulē nav radīta līdzīga platforma. Secinājām, ka nav," pauž uzņēmējs. Projekta ietvaros tika analizēta ideja radīt lietu sociālo tīklu, kas pēc darbības principiem būtu līdzīgs dažādiem esošajiem sociālajiem tīkliem, kuros iesaistījušās gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Iecerētajā lietu sociālajā tīklā sazinātos un ar informāciju dalītos nozares produktu ražotāji, lietotāji, pārdevēji, servisa nodrošinātāji, atkritumu apsaimniekotāji, kā arī – līdz ar lietu interneta attīstību – pašas ierīces. Saziņas procesā tiktu iegūti un apkopoti dati, lai, piemēram, laikus nodrošinātu iekārtām nepieciešamo apkopi vai remontu, pagarinot to kalpošanas mūžu, kā arī nodrošinot to pareizu utilizāciju brīdī, kad iekārtas vairs nav derīgas izmantošanai. «Uzkrājot informāciju, tīkls dos iespēju ražotājiem novērtēt produkta dzīvotspēju noteiktos klimatiskajos vai ģeogrāfiskajos apstākļos un iesaistītajām pusēm sniegs nepieciešamo informāciju pareizu lēmumu pieņemšanai, šādi pagarinot elektrisko un elektronisko ierīču kalpošanas laiku, kas attiecīgi samazinātu iekārtu ražošanas apjomu, līdz ar to arī mazinot CO2 emisiju," akcentē Bikovs.
Lai gan var šķist, ka sociālais tīkls domāts nozares profesionāļiem, kurā notiks apmaiņa ar specifisku, profesionālu informāciju, patiesībā tomēr tas domāts ikvienam cilvēkam. "Jūs esat indivīds, kuram ir daudz dažādu elektronikas iekārtu. Šajā platformā varēsiet sekot savu iekārtu statusam – cik daudz jums ir telefonu, televizoru, citu iekārtu, kurā dzīves ciklā konkrētā iekārta šobrīd ir. Process sākas brīdī, kad iekārta tiek saražota rūpnīcā un tās datus ievada platformā. Nākamo reizi tiek ievadīti dati brīdī, kad lietu iegādājas pircējs, un ražotājs redz – telefons reāli pārdots, to ir sākuši lietot," stāsta Bikovs.
Tāpat platformā būs atrodama informācija par bojājumu novēršanas iespējām vai citām niansēm. Piemēram, iekārtas lietotājs ātri varēs noskaidrot, kur ir iespējams veikt remontu. Savukārt serviss platformā ievadīs informāciju, vai veikts garantijas vai pēcgarantijas remonts, kādi ir konstatētie un novērstie defekti, to cēloņi, vai remonts bijis iespējams un iekārta turpina darboties. Platforma ļaus arī servisa uzņēmumiem efektīvāk plānot savu darbu, jo to rīcībā būs ticama informācija par to, cik daudz, piemēram, Latvijā ir konkrēta modeļa iekārtu, attiecīgi nodrošinot nepieciešamo rezerves daļu daudzumu noliktavās. "Patērētāji šeit varēs arī uzzināt citu lietotāju atsauksmes par konkrētajām iekārtām. Varbūt pats uzskatāt, ka labākais ir viens modelis, bet izrādās – pavisam cits," norāda Bikovs.
Katram savs ieguvums
Nenoliedzot, ka ikviena ražotāja vēlme ir pārdot pēc iespējas vairāk produkcijas, V. Bikovs tomēr uzsver, ka arī ražotāji būs ieinteresēti iesaistīties sistēmā, kas savā ziņā mazinās saražoto jauno iekārtu vienību skaitu. «Katram būs savs ieguvums – ražotājam, servisam, patērētājam, arī atkritumu apsaimniekotājiem. Ražotāju, protams, interesē vairāk pārdot, taču, ja šajā tīklā būs daudz sliktu atsauksmju par konkrēto produktu, loģiski, ka kritīsies tā pārdošanas apjomi. Ja produkts kādu iemeslu dēļ neapmierina pircējus, ražotājam ir iespēja ātri noskaidrot cēloņus un attiecīgi veikt nepieciešamos uzlabojumus vai arī varbūt pat atteikties no konkrēta produkta ražošanas. Platforma veicinās arī pircēju zināšanu paaugstināšanu par konkrēto produktu – kā pareizi to lietot, kas jāņem vērā un kā iespējams pagarināt lietas kalpošanas laiku,» stāsta uzņēmējs.
Skaidrojot, kā ieinteresēt ražotājus iesaistīties platformā, Bikovs uzsver: "Protams, ražotājs grib pārdot pēc iespējas vairāk. Tajā pašā laikā ražotājs var pārdot mazāk vienību, taču ar daudz augstāku kvalitātes līmeni, kas attiecīgi maksās dārgāk. Līdz ar to ražotāja peļņa nemazināsies, lai gan pārdoto vienību skaits būs mazāks." Uzņēmējs atgādina, ka savulaik, piemēram, mobilais tālrunis Nokia bija viens no dārgākajiem telefonu modeļiem, tajā pašā laikā cilvēkiem bija pārliecība, ka iegādātais tālrunis kvalitatīvi un droši kalpos vismaz 4–5 gadus. "Diemžēl tagad ierasts, ka mobilais tālrunis tiek iegādāts uz maksimāli gadu vai diviem. Iemesls gan ne vienmēr ir iekārtas tehniskā kvalitāte, bet cilvēku pastāvīgā vēlme ar noteiktu regularitāti iegādāties jaunāku modeli. Loģiski, ka tam pieskaņojas arī ražotāji. Nodrošinot iespēju, ka tai pašai iekārtai ir iespējams pastāvīgi veikt tehniskos atjauninājumus, iekārtas mūžs tiks pagarināts vismaz divreiz," uzskata Bikovs.
Viņš uzsver, ka viens no projekta papildu mērķiem ir iemācīt cilvēkus savādāk uztvert lietas, iekārtas. "Ar šo projektu caur tehnoloģijām cilvēks tiks neapzināti iesaistīts klimata pārmaiņu mazināšanā. Varbūt pats to nemaz neesat ieinteresēts darīt, bet līdz ar papildu labumiem, ko iegūstat, iesaistoties lietu interneta platformā, jums pašam paliks vairāk brīvu finanšu. Iekārtas kalpos ilgāk, bet mēs tādējādi rūpēsimies par vidi, jo samazināsies arī elektronikas nozares atkritumu apjoms. Arī tad, kad pienāks laiks izmest šo lietu jeb utilizēt, process notiks koordinēti, plānoti un maksimāli ērti visām iesaistītajām pusēm," akcentē projekta dalībnieks.
Platformas mērķauditorija ir vecumā no 16 līdz 50 gadiem, gan rēķinoties, ka pamazām auditorijas vecums palielināsies, ņemot vērā, ka tie, kam šodien ir ap 40, prot lietot tehnoloģijas un viņu zināšanas tādas būs arī pēc, piemēram, 20 gadiem. Bikovs šobrīd gan atturīgi prognozē platformas darbības sākšanas laiku, ņemot vērā, ka šobrīd ir tikai izdarīts secinājums, ka idejai ir liela perspektīva. Vēl jāveic aprēķini par projekta sagaidāmajām izmaksām, kā arī jāuzsāk sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem.
"Paredzēts, ka iekārtas gala lietotājs par platformas izmantošanu nemaksā. Nepieciešamo finansējumu plānojam piesaistīt no elektronikas nozares dalībiekiem – ražotājiem, servisa sniedzējiem. Projekts prasa nopietnas investīcijas, tāpēc mums priekšā ir intensīvs darbs, kam nepieciešama liela komanda – programmētāji, datu drošības speciālisti, citu jomu profesionāļi," skaidro uzņēmējs, paužot cerību, ka brīdī, kad komandai izdosies pārliecināt projektā iesaistīties vismaz vienu lielo korporāciju, tās piemēram sekos arī citi.
"Varbūt platformas radīšanas process tiks koriģēts, bet pats mērķis paliks nemainīgs. Projekts notiks vairākos etapos, to iesākot Latvijā, jo šeit nav liels cilvēku skaits, tāpēc te ir viegli testēt projektu, lai saprastu "savienojuma" iespējas starp visām iesaistītajām pusēm. Kad viss darbosies kvalitatīvi, platformu paplašināsim Baltijas mērogā, arī Norvēģijā, bet pēc tam jau pārējā Eiropā un pasaules mērogā," norāda Bikovs.
Rita