Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Pandēmijas aktualitāte – virtuālās tūres

Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.


Dramatiskais kritums

Lai arī ierobežojumu raksturs šo desmit mēnešu laikā gan Latvijā, gan citās valstīs ir bijis mainīgs, tāda ceļošana, kāda bija ierasta līdz Covid-19 pandēmijai, nav atjaunojusies. To apliecina lidsabiedrības airBaltic apkopotie dati. 2020. gadā lidsabiedrība pārvadājusi 1 340 000 pasažieru, un tas ir par 73% mazāk nekā 2019. gadā. Lidsabiedrība pērn no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopumā veikusi 22 300 lidojumu, kas ir par 64% mazāk nekā 2019. gadā ''2020. gads ieies vēsturē kā grūtākais gads, kādu piedzīvojusi komerciālā aviācija,'' atzīst airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Starptautiskā lidosta Rīga pagājušajā gadā apkalpojusi 2,01 miljonu pasažieru, kas ir par 74% mazāk nekā 2019. gadā, turklāt, kā intervijā Latvijas Radio atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, vairāk nekā puse – 1,3 miljoni – pasažieru tika apkalpoti līdz marta vidum, bet no marta vidus līdz gada beigām – tikai 710 000 pasažieru. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pagājušā gada deviņos mēnešos ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 406,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 51,2% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos, starptautiskajos autobusu maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,8%, bet starptautiskajos vilcienu reisos – par 82%. Ņemot vērā pagājušā gada pēdējos mēnešos pastāvošos ierobežojumus, pieļaujams, ka arī tad pasažieru skaits starptautiskajos pārvadājumos ir bijis mazs.


Dažādas virtuālās tūres

Pagājušā gada pavasarī tika cerēts, ka ceļošana atsāksies jau vasarā, taču tā notika tikai daļēji, turklāt rudenī Covid-19 otrais vilnis gan mūsu valstī, gan daudzviet citur pasaulē atkal aktualizēja aicinājumu Paliec mājās! Strādā attālināti! Izglītojies, sazinies, iepērcies e-vidē!. Dažādu paaudžu un atšķirīgu profesionālo jomu pārstāvji atzinuši, ka būtiskākais ieguvums sarežģītajā pandēmijas laikā ir tas, ka gan pašiem, gan draugiem, radiem, kolēģiem un sadarbības partneriem uzlabojušās digitālās prasmes.

Daudz cilvēku atklājuši, ka sazināties e-pastā, noorganizēt Zoom sapulci vai iegādāties nepieciešamās preces e-veikalā nav sarežģīti. Te jāatgādina, ka saskaņā ar CSP datiem Latvijā internets pieejams gandrīz 90% mājsaimniecību un gandrīz 100% uzņēmumu. 

Ceļošanas ierobežojumi, no vienas puses, un digitālo prasmju attīstība, no otras puses, aktualizējuši iespēju piedāvāt virtuālus ceļojumus. Šāda veida piedāvājumi kļuvuši populāri, piemēram, Ziemeļvalstīs. ''Somijas tūrisma industrija pandēmijas laikā kļūst virtuāla,'' jau pērn paziņoja interneta medijs www.goodnewsfinland.com. Līdzīgas tendences vērojamas arī citur Eiropā. Dažādi mediji, kā arī ceļojumu blogeri pandēmijas laikā pievērsušies virtuālo tūru topu veidošanai, un ar savām virtuālajām tūrēm starptautisku ievērību izpelnījušies, piemēram, Parīzes slavenie apskates objekti Luvra un Eifeļa tornis.    

Virtuālais tūrisms attīstās arī mūsu valstī, un attālināta apmeklējuma iespējas piedāvā dažādi muzeji, piemēram, Rundāles pils. Turklāt nesen tūrisma portāls Travelnews.lv vēstīja, ka Gaujas nacionālā parka tūrisma biedrība izveidojusi tiešsaistes virtuālās tūres un aicina gan Latvijas iedzīvotājus, gan interesentus no ārvalstīm iepazīt Gaujas nacionālo parku attālināti.

''Lai padarītu virtuālo ceļojumu neaizmirstamu, mēs piedāvājam to izbaudīt tiešsaistē. Ekskursijas laikā jūs varat tērzēt ar vietējo gidu reāllaikā,'' norāda organizētāji, kuri darbojas ar zīmolu Entergauja.  

Saistībā ar virtuālo tūrismu gan ir divi diskutabli jautājumi. Pirmkārt, vai ar šādu tūrisma veidu var nopelnīt, un, otrkārt, vai virtuālais tūrisms pastāvēs arī pēc pandēmijas. Par pirmo jautājumu jāteic, ka varianti ir dažādi – daudzi virtuālā tūrisma piedāvājumi ir par brīvu, bet ir arī tādi tiešsaistes ceļojumi, kuri pieejami, samaksājot dalības maksu. Savukārt atbilde uz otro jautājumu jau mēnešiem ilgi tiek meklēta tūrismam veltītās diskusijās. Pagājušā gada rudenī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā vebinārā Jaunais normālais tūrismā Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors un tūrisma nozares eksperts Ēriks Lingebērziņš stāstīja, ka Eiropā tiek spriests par vairākiem iespējamajiem tūrisma nākotnes scenārijiem, un viens no scenārijiem ir tāds, ka ''ceļošana pārvēršas no atomiem uz bitiem'', respektīvi, ''fiziska pārvietošanās vairs neatjaunojas un ceļošana kļūst pilnībā digitāla''.

Ieskicējot Eiropā valdošās tendences, Lingebērziņš arī pauda viedokli, ka, visticamāk, fizisko ceļošanu virtuālie ceļojumi pilnībā neaizstās, taču šāds virtuālās ceļošanas veids var kļūt daudz vērienīgāks, ietekmīgāks un populārāks nekā pirms pandēmijas.

Tiek pieļauts, ka tas tūrisma nozares segments, kurš arī pēc pandēmijas varētu veiksmīgi funkcionēt virtuālajā vidē, ir darījumu tūrisms (konferences, kongresi, forumi, diskusijas, starptautisko uzņēmumu vadības apspriedes, kā arī darbinieku komandējumi), jo lietišķas sarunas un racionāla informācijas apmaiņa var veiksmīgi noritēt arī attālināti. Tiek arī prognozēts, ka daudzi kongresi, forumi un citi darījuma tūrisma pasākumi pēc pandēmijas varētu notikt hibrīdformā, daļai dalībnieku piedaloties klātienē, bet citiem – attālināti un virtuāli. To aizvadītā gada nogalē notikušajā Latvijas Tūrisma forumā, kas bija šāds hibrīdpasākums, uzsvēra LIAA direktors Kaspars Rožkalns un arī norādīja, ka šogad LIAA iecerējusi īpašu uzmanību veltīt tieši darījumu tūrismam. Viņš arī pieļāva, ka Latvijai tuvākajā laikā būs jākoncentrējas tieši uz šādiem hibrīdpasākumiem, kuros daļa dalībnieku piedalās klātienē, bet daļa attālināti, nevis uz plašiem klātienes pasākumiem.


Kiberdrošības aspekts 

Tāpat kā saistībā ar daudzām citām jomām, kas pandēmijas laikā pārcēlušās uz e-vidi, arī ceļojumu jomā kiberdrošības eksperti aicina rūpēties par nepieciešamo piesardzību. Starptautiskā kiberdrošības kompānija Kaspersky atgādina, ka pandēmijas laikā kibernoziedznieki izmanto dažādas metodes, kas pirms Covid-19 parādīšanās nebija tik plaši īstenojamas, piemēram, sūta ceļotājiem ''viltus e-vēstules par atceltu lidojumu atmaksu'' vai ietver kādu blēdību piedāvājumā iegādāties masku.

Taču, raugoties uz pozitīvajiem aspektiem, secināts, ka pandēmijas laikā ieviestā prasība ievērot distancēšanos var pasargāt no blēžiem, kuri negodīgos nolūkos cenšas iegūt personas datus un finanšu norēķinu informāciju.

''Pagājušajā gadā mēs pētījām tā dēvēto lūrēšanu pār plecu, kas ir bieži sastopama problēma ceļojumos''. Lūrēšanai pār plecu var būt dažādas izpausmes, piemēram, blēdis raugās pār plecu cilvēkam, kurš veic norēķinus, izmantojot viesnīcas vestibilā pieejamo datoru, vai, piedaloties ekskursijā, raugās pār plecu citam ekskursijas dalībniekam, kurš viedtālrunī veic finanšu norēķinus. ''Tā kā daudzās valstīs joprojām ir spēkā stingri distancēšanās noteikumi, šādus okšķerēšanas elementus grūti īstenot. Protams, tad, kad tiks mazinātas distancēšanās prasības, ceļotājiem atkal vajadzēs būt piesardzīgiem, lai izvairītos no tā, ka viņiem lūkojas pār plecu,'' uzsver Kaspersky.

Covid-19 pandēmijas laikā ''fiziskā un digitālā vide saplūst. Covid-19 pandēmija piespieda ieviest dažādus ierobežojumus un inovatīvus digitālos procesus, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, un tas savukārt ietekmēs gan lietišķo, gan atpūtas ceļojumu nākotni. 2020. gada pārmaiņu ietekme uz ceļošanu turpināsies daudz ilgāk par pandēmiju'', uzskata uzņēmuma Kaspersky pārstāvji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses