Grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. Paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%.
Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas, skaidro likuma grozījumu autors Finanšu ministrija (FM).
FM aprēķini rāda, ka 2013.gadā, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki. Šim aprēķinam par pamatu ņemti IIN ieņēmumi no darba un citiem ienākumiem, neņemot vērā IIN ieņēmumus no kapitāla ienākumiem.
2014.gadā samazinātās IIN likmes dēļ valsts budžeta ieņēmumi būs kopumā par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki, prognozē FM.
Tāpat netika atbalstīti vairāki opozīcijas iesniegtie priekšlikumi par krasākiem nodokļu samazinājumiem, kā arī neapliekamā minimuma paaugstinājumu.
Deputāts Kārlis Seržants (Zaļo Zemnieku savienība) piedāvāja IIN samazināt par 3% no nākamā gada, bet nākamajos divos gados vēl tikpat, trīs gadu laikā sasniedzot 16% līdzšinējo 25% vietā.
Savukārt deputāts Jānis Ozoliņš (Reformu Partija), komentējot (ZZS) iesniegtos priekšlikumus, sacīja, ka tie viņam atgādina realitātes šovu, jo iepriekšējā Saeimas sēdē ZZS deputāti visus brīdināja par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būs katastrofa pašvaldībām, bet iedzīvotājiem neko nedos. Ozoliņš uzskata, ka IIN samazinājums no 25% uz 20% patlaban Latvijas ekonomikai ir vispiemērotākais.
Netika atbalstīts arī deputāta Ivara Zariņa (Saskaņas Centrs) priekšlikums no nākamā gada neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 60 latiem, bet no 2014.gada - vismaz līdz 100 latiem.
Saeima neatbalstīja arī priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka, samazinot IIN likmi, nesamazināsies ieņēmumi pašvaldībām. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) uzsvēra, ka atbalstīt šādu priekšlikumu nav nepieciešams, jo Finanšu ministrijai ir uzdots nodrošināt, lai IIN samazinājums nerādītu zaudējumus pašvaldībām, tātad šāda norma jau ir. Turklāt, lai sūtītu budžetu uz Saeimu, tam jābūt saskaņotam ar Latvijas Pašvaldību savienību, piebilda Reirs.