Plaisa starp nodarbinātību un izglītību

Diskutablie kritēriji

Nesen plaši apspriests tika tas, ka Ministru kabinets 11. augustā pieņēmis lēmumu piešķirt papildu 5,1 miljonu eiro studentu stipendijām 2020./2021. mācību gadam, to pamatojot ar atziņu, ka Covid-19 pandēmijas laikā varētu būt samazinājušies studentu ienākumi. Gandrīz uzreiz pēc tam aktivizējās lielākā privātā augstskola Latvijā – Biznesa augstskola Turība, kuras pārstāvji publiski paziņoja, ka Latvijā nepastāv vienlīdzība starp maksas un budžeta studentiem un šī nevienlīdzība jānovērš. (Par šo situācju laikraksts Diena jau rakstīja 14. augustā.)

Augstskolas Turība publicētajā paziņojumā tika pausts, ka valdības lēmums stipendijas turpināt piešķirt tikai budžeta studentiem "diskriminē pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, kuri tieši tāpat saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām". Te jāpiebilst, ka tiešām nākamajā mācību gadā stipendijas iecerēts turpināt piešķirt tiem studentiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem un iztur konkursu par šo stipendiju. Turklāt valdības paziņojumā vēstīts, ka stipendijas prioritāri plānots piešķirt tiem studentiem, kuru finansiālo stāvokli īpaši ietekmējusi Covid-19 pandēmija. (Šis kritērijs gan tiktu ņemts vērā tad, ja vairākiem studentiem būtu identiskas sekmes.) 

Jāatgādina, ka aptuveni pirms desmit gadiem Latvijā pastāvēja tāda sistēma, ka, neskatoties uz studenta sekmēm, prioritāri ikmēneša stipendijas pienācās tiem studentiem, kuriem bija piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. Tomēr šī sistēma tika atcelta un daļēji arī tāpēc, ka viena daļa stipendijas kārojošo studentu sevi likuma izpratnē «padarīja» par maznodrošinātajiem, savās mājsaimniecībās reģistrējot dažādus radiniekus, nereti pat ļoti attālus. Tolaik politikas plānotāji nolēma, ka vienīgais godīgais risinājums ir studentus vērtēt pēc sekmēm. Tātad – stipendijas arī nākamgad piešķirs sekmju ziņā labākajiem par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem studentiem, un mainīsies tikai ikmēneša stipendijas apmērs – no 99,60 uz 200 eiro.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2019. gada datiem Latvijas augstskolās pērn par valsts budžeta līdzekļiem studēja 32†787 studenti. Konkurss uz vienu budžeta vietu šogad varētu būt 7,55 studenti (pērn tas bija aptuveni 9,09). Savukārt kopumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs pērn mācījās 79 388 studenti, par budžeta līdzekļiem studējošajiem veidojot tikai 41%. Lielākā daļa jeb 59% par studijām maksāja no saviem spēkiem atrastiem līdzekļiem. 

Augstskolas Turība pastiprināto interesi par stipendijām un to sadali var saprast. Turība ir Latvijas vērienīgākā privātā augstskola, kurā mācās vairāk nekā 4% valstī reģistrēto studentu (3254 studenti, neskaitot doktorantus), un stipendiju piešķiršanas sistēmas maiņa nozīmētu to, ka uz stipendijām varētu pretendēt arī Turības studenti.