Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe stāsta, ka Latvijas laika apstākļi šogad nav uzskatāmi par tādiem, kas veicinātu strauju pārtikas cenu palielināšanos. Pēc pārtikas tirgus ekspertes teiktā, tie varēja negatīvi atsaukties uz vietējo zemeņu cenu, iespējams, atsevišķās vietās nelabvēlīgi ietekmēt augļu ražu. Tomēr tas attiecināms vien uz dažām teritorijām.
"Patiesībā šogad laika apstākļi augiem ir bijuši labvēlīgi, jo netrūkst mitruma, kas ir labvēlīgi augļu ražas nobriešanai," skaidro nozares eksperte. Pēc viņas teiktā, šogad labi aug kāposti, savukārt kartupeļi varētu ienākties vēlāk. Gulbe vēl piebilst, ka ļoti daudz ko noteikts tas, kāda būs rudens iestāšanās. "Ja laika apstākļi būs silti, tad raža varēs pakāpeniski nobriest, savukārt, ja rudens iestāšanās notiks ļoti strauji un būs vēss, tad augļi nepaspēs īsti izaugt," spriež Gulbe.
Ienākas lēnāk
Savukārt SIA Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa zina teikt, ka laika apstākļu dēļ atsevišķu lauksaimniecības kultūru raža šogad bijusi vēlāk nekā citus gadus.
Piemēram, pirmie vietējie kartupeļi Maxima Latvija veikalu plauktos bija pieejami tikai jūlijā, lai gan iepriekšējos gados tos varēja iegādāties jau jūnija otrajā pusē. "Pēc šī brīža prognozēm, ceram, ka lielai daļai dārzeņu un augļu nepieciešamos apjomus vietējie audzētāji spēs nodrošināt. Taču nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ šogad vietējo ābolu raža varētu būt mazāka. Līdz ar mazākiem apjomiem tirgū varētu rasties deficīts, kas ietekmētu ābolu cenu," spriež Kaktiņa.
Arī Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite teic, ka šogad vasarīgi laika apstākļi ir mazāk lutinājuši Latviju. "Tomēr sadarbībā ar mūsu ilggadējiem augļu un dārzeņu audzētājiem spējam piedāvāt pircējiem vietējo sortimentu. Tāpat šobrīd neesam saņēmuši signālus no piegādātājiem par cenu paaugstināšanu. Kamēr Latvijas audzētāji pietiekamā apjomā un kvalitātē spēj nodrošināt Rimi pircēju pieprasījumu pēc, piemēram, kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem, sīpoliem, kabačiem, zaļumiem un citiem dārzeņiem un augļiem, priekšroka tiek dota vietējiem ražotājiem un ārvalstu piegādātāju iepirkumi netiek plānoti," veikala politiku raksturo Bite.
Ārējie faktori
Gulbe gan norāda, ka augļu un dārzeņu cenas Latvijā vairāk ietekmēs norises citās valstīs, piemēram, Spānijā, Polijā un Nīderlandē. Spānijā bija auksta ziema, savukārt Nīderlandē valda karstums, un tie ir apstākļi, kas ir nelabvēlīgi augļu un dārzeņu cenām.
Tomēr tie nav vienīgie faktori, kas ietekmē cenas Latvijas veikalu plauktos. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka īstermiņā pasaules pārtikas cenas ietekmē gan kopējais izejvielu cikls pasaulē, gan laika apstākļi, kas vistiešāk ietekmē graudu cenas.
"Resursu cenas ir grūti prognozēt, taču kopējais resursu cenu cikls, šķiet, stabilizējies, un gan naftas, gan metālu cenas ir diezgan stabilas – ar nelielu augšupejošu tendenci. Globāli graudu ražošanā šis gads varētu būt ne tik labs kā iepriekšējos divos gados, tādēļ graudu krājumi pasaulē varētu nedaudz sarukt. Līdz ar to tuvākajos mēnešos pasaules pārtikas cenas varētu nedaudz pieaugt, taču lielas svārstības es negaidu," komentē Āboliņš.
Gulbe stāsta, ka pasaules norišu ietekmē strauji sadārdzinājušās piena produktu cenas. "Sevišķi strauji audzis pieprasījums pēc krējuma un sviesta, kura cena ir nebijušos augstumos," teic tirgus eksperte.
Viņa skaidro, ka straujā minēto piena produktu sadārdzināšanās lielā mērā esot saistīta ar ģenētiskiem faktoriem. Proti, kādreiz piena govis tika orientētas uz lielu izslaukumu un augstu olbaltumvielu saturu un piena tauki nebija tik nepieciešami, savukārt tagad, pēc lauksaimniecības tirgus ekspertes teiktā, pieprasījums ir ievērojami mainījies, bet ģenētika šīm pieprasījuma izmaiņām vēl netiek līdzi.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš piebilst, ka šogad bijuši visai nelabvēlīgi laika apstākļi svaigpiena ražošanai svarīgākajos eksporta reģionos, jūtama arī 2014.–2016. gada nozares globālās krīzes ietekme, daudzās fermās trūkst jaunlopu. Taču atšķirīgā dažādu produktu cenu dinamika acīmredzami saistīta ar pieprasījumu, secina eksperts. Cenu izmaiņu kontekstā viņš norāda uz nesen publicētajiem pētījumiem, kas apšauba saistību starp sviestu un sirds slimību risku, turpretim ļoti slikta publicitāte ir palmu eļļai, kas ir izejviela populāriem sviesta aizvietotājiem.
Turklāt, pēc Gulbes teiktā, cenas kāpina arī pieaugušais pieprasījums no tādām valstīm kā Japāna, Meksika un Ķīna. Pateicoties šo valstu pieprasījumam, strauji augušas arī cūkgaļas cenas Eiropā. Tomēr ir arī pārtikas izejvielas, kuru cena pēdējā laikā ievērojami kritusies. To vidū Strautiņš min cukuru, kura cena kopš gada sākuma preču biržās sarukusi apmēram par piektdaļu. Pēc viņa domām, viens no galvenajiem iemesliem ir zemās naftas cenas, kuras samazina pieprasījumu pēc cukurniedru etanola, līdz ar to vairāk cukura paliek citām vajadzībām. Tāpat, pēc eksperta teiktā, tirgu ietekmēja ražošanas kvotu atcelšana Eiropas Savienībā. Pašreizējās prognozes gan liecina, ka līdz ar kvotu atcelšanu cukura ražošana Eiropā pieaugs, tādēļ cukura cenām vajadzētu mazināties, piebilst Āboliņš.
Madars