Ļodzīgais pamats
Pagājušajā nedēļā, nākot klajā ar ekonomiskās izaugsmes prognozēm, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka potenciālā izaugsme šobrīd šķiet vājāka, nekā tika sagaidīts iepriekš. Bankas pārstāvis informēja par prognozēm, kas paredz, ka šogad mūsu valsts iekšzemes kopprodukta izaugsme (IKP) sasniegs 2,6%, savukārt nākamgad IKP varētu sarukt līdz 1,9%. Gada otrā ceturkšņa IKP izmaiņu datu ietvaros var identificēt vairākas ekonomikas nozares, kuras ir ieslīdējušas mīnusos. Viena no tām ir transports un uzglabāšana, kuras ietvaros esošais preču tranzīts no Krievijas dod samērā lielu pienesumu Latgales ekonomikai. Taču politisku un ekonomisku faktoru dēļ tranzīta apjomi var turpināt rukt.
Visai nepatīkama situācija var izveidoties arī Vidzemē. Strautiņš stāsta, ka lielu ekonomisko pienesumu šim reģionam veido mežsaimniecība. Taču pēc tam, kad Rietumeiropas meži piedzīvojuši ievērojamas vējlauzes un snieglauzes, Eiropā ir izveidojusies koksnes pārprodukcija, kas nes līdzi likumsakarīgu cenu kritumu kokmateriāliem. Kā atzīst Luminor bankas eksperts, iepriekš koksnes cenas piedzīvoja visai ievērojamu kāpumu, taču tagad kokapstrādātājiem nākoties sadzīvot ar to, ka cenas ir visai strauji kritušās. Jautāts, vai koksnes cenu kritumu ietekmē ne tikai meteoroloģiskie apstākļi, bet arī būvniecības apjomu samazināšanās Rietumeiropā un krīze pasaules transporta līdzekļu ražošanā, ekonomists atzīst, ka situācija ir kompleksa.
Proti, Rietumeiropā kopumā būvniecība aizrit uz samērā augstas aktivitātes viļņa un izaugsme turpinās. Citādi esot Zviedrijā, kuras nekustamo īpašumu tirgū šobrīd ir vērojama pārkaršana. Savukārt, runājot par transporta līdzekļu ražošanu, tās pašreizējo negatīvo konjunktūru Strautiņš atzīst par visai nopietnu problēmu arī kokmateriālu piegādātājiem.
Rīga "izvilks"
Komentējot potenciālās ekonomiskās situācijas izmaiņas reģionos, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka reģionu izaugsmi lielā mērā izlīdzsvaros Rīga un Pierīga. Lielākie sarežģījumi reģionos gaidāmi saistībā ar apstrādes rūpniecību un eksportu. Eksperts to skaidro ar faktu, ka reģionos apstrādes rūpniecības īpatsvars ir lielāks nekā vidēji Latvijā, bet caurmērā, salīdzinot situāciju reģionos, tas ir līdzīgs.
"Ja ir runa par reģioniem, tad galvenais izaicinājums ir tāds, ka to ekonomisko veikumu rada šaurs loks uzņēmumu, kuru veikums ir atkarīgs no tikpat šaura loka preču noņēmēju, bieži vien to galvenajiem investoriem. Būtiski būs tas, kā tie reaģēs. Tie var jaudas šeit samazināt, bet var arī palielināt. To noteiks arī situācija konkrētā investora iekšzemes tirgū," spriež SEB bankas eksperts.
Viņaprāt, ja tranzītā situācija turpinās pasliktināties, tad primāri to izjutīs Kurzeme un Latgale. "Taču, skatoties līdzšinējās tendencēs – nodarbinātībā, bezdarbā, atalgojumā un uzņēmumu izaugsmē –, reģioni gājuši samērā līdzīgu ceļu. Tādēļ šobrīd atturētos viennozīmīgi prognozēt kādus izņēmumus reģionu dinamikā, kaut nedaudz izteiktāk situācijas pārmaiņas varētu būt vērojamas Latgalē – konkurētspējas un darbaspēka kvalitātes problēmu dēļ," vērtē Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
наша Рига