Viņš skaidroja, ka recesijas atkārtošanās būs atkarīga no virknes notikumu, tostarp arī valstu līderu lēmumiem, lai iegrožotu parādu krīzi, stabilizētu banku un finanšu sistēmas.
Viņš uzsvēra, ka tie ir smagi lēmumi un to pieņemšana būs atkarīga no tā, vai valstu vadītājiem izdosies pārliecināt parlamentus par to nepieciešamību.
Jautāts, kā Latvija var sagatavoties sliktākajam scenārijam, Rimšēvičs norādīja, ka, pirmkārt, Latvijai jāsakārto savas publiskās finanses, tuvākajos gados virzoties uz bezdeficīta budžetu. Tāpat jāstrādā pie parāda samazināšanas un arī jāietur skaidra pozīcija, ka Latvija turpinās iet stabilizācijas ceļu un neatkāpsies no iesāktā.
Ar Bērziņu ceturtdien pārrunātas aktuālākās norises pasaules, eirozonas un Latvijas ekonomikā. Pēc Rimšēviča sacītā, pirmā iepazīšanās tikšanās bija vairāk informatīva un detalizēti netika pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz nākamā gada budžeta konsolidāciju un tai veicamajiem pasākumiem.
Prezidenta dienaskārtībā atvēlēto 45 minūšu vietā saruna, kurā piedalījās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, ieilga par stundu.