Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Satiksmes ministrija neizpratnē par konstanto un nepamatoto BATL kritiku nozarei

Satiksmes ministrija (SM) neizpratnē par konstanto un nepamatoto biedrības 'Baltijas Asociācija - transports un loģistika (BATL) kritiku nozarei, aģentūrai LETA atzina ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. Viņš klāstīja, ka šodien notika Loģistikas padomes sēdē, kurā tostarp tika apspriests šis temats un BATL vakardienas kritiskais preses paziņojums kontekstā ar elektrifikācijas projektu.

Pēc Maldupa teiktā, lai gan sēdē plaši netika spriests par elektrifikācijas projektu, tomēr par to daudz reižu runāts citos formātos, kā arī BATL konstanti pauž kritiku par dzelzceļa tarifiem Ventspils virzienā un vienoto tranzīta koridora piedāvājumu, lai gan darbs pie abām šīm lietām notiek. Turklāt šodien BATL pārstāvji neesot piedalījušies padomes sēdē, lai gan tā ir viens no labākajiem formātiem, kur visām tranzīta nozarē iesaistītajām pusēm runāt par sasāpējušajām lietām.

Maldups uzsvēra, ka BATL paustā informācija ir melīga un rada negatīvu iespaidu par situāciju nozarē. Lai gan galvenokārt naftas produktu un ogļu kravu apmēra krituma dēļ kravu apgrozījums pērn sarucis, pastāvīgi tiek strādāts pie jaunu kravu piesaistes. Latvijas ostās aug citu kravu veidu pārkraušanas apmēri, kā arī turpinās darbs pie vilciena satikmes attīstības ar Ķīnu un kravu piesaistes no Irānas un Dienvidkorejas.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors pauda, ka patlaban nozarē notiek arī pietiekami daudz pozitīvu lietu un jāturpina aktīvs pie sektora attīstības.

Kā ziņots, BATL prezidente Inga Antāne preses paziņojumā vakar veltīja asu kritiku SM, norādot, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā.

Pēc viņas teiktā, tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, SM demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apmēriem.

''Ministrija par visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus. Sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski. Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu - 347 miljonus - ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu,'' klāstīja Antāne.

Viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ''Latvijas valstsvīru tuvredzību'', par nepieciešamajiem kravu apmēriem var tikai sapņot. ''Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar 'Rail Baltica' līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms ''Latvijas Dzelzceļš'' un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus,'' atzina Antāne.

Viņa arī minēja - ja kravu apgrozījums turpinās kristies, investīcijas vajadzēs atpelnīt tik un tā, kas nozīmē nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu.
''Šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, SM ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu. (..) Nekādu kritiku neiztur SM steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt ES finansējumu. Vai, nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu, mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,'' pauda Antāne.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses