Straujais ekonomikas pieaugums veicinājis rekordlielus PVN ieņēmumus

Uzņēmējus pārstāvošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Katrīna Zariņa secina, ka PVN labie rādītāji ir ekonomikas pieauguma nopelns, ko veicinājis Eiropas Savienības fondu naudas pieplūdums būvniecībā. Biezāki maciņi ļāvuši cilvēkiem arī vairāk tērēt. Vienlaikus uzņēmēji saskata arī ēnu ekonomikas mazināšanas efektu. "Noteikti ir arī ietekme no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, kas notiek jau vairāku gadu garumā, un mēs sākam just pozitīvos augļus," uzskata Zariņa.

PVN nodokļu ieņēmumos savu artavu redz arī VID nodokļu kontroles amatpersonas. "Esam aplēsuši, ka nodokļu kontroles darba rezultātā pagājušā gadā esam novērsuši PVN zudumus aptuveni 150 miljonu eiro apmērā," LNT ziņām atzina VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. Pērn būtiski mazinājies arī tā dēvēto buferkompāniju skaits, kuras uzņēmēji izmantoja, lai VID acīs izskatītos "balti un pūkaini". Ja iepriekš bija aptuveni 35, tad šobrīd 3 -5 buferkompānijas. 

Tāpat pirmie signāli liecinot, ka krāpnieki pametuši sadzīves elektronikas tirgu, kurā pērn tika ieviests reversais PVN, proti, kur nodokli valstij maksā nevis pārdevējs, kā tas ir parastajā kārtībā, bet pircējs. "Tādā ziņā šī nozare ir vismaz kaut nedaudz ir sakārtota," tā atzina VID Nodokļu pārvaldes PVN daļas pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks.

Tiesa, viss neesot tik spoži kā gribētos - izrādās, ka citās nozarēs, kur jau gadiem ir reversais PVN, krāpnieki pārmetas uz jaunām jomām, piemēram, Latvija "uz papīra" pēkšņi kļūst par zirņu un pupu vai telefonu aksesuāru lielvalsti. Daļa nekaunīgi turpina shēmot arī jaunajā sistēmā.

Par PVN shēmām, ar kādām negodprātīgi uzņēmēji no valsts izkrāpuši simtiem miljonus eiro ik gadu, 2016. gadā plaši rakstīja arī laikraksts Diena.

"Ja parastajā PVN sistēmā pārdevējs iekasē no pircēja PVN un neiemaksā to budžetā, bet ar šo iekasēto PVN pazūd, tad reversajā PVN sistēmā pircējs var mēģināt noformēt fiktīvus darījumus par fiktīvu preču iegādi vai fiktīvu pakalpojuma saņemšanu. Un šādā veidā nepamatoti atskaitīt PVN no valsts budžeta," skaidro VID eksperts. 

Nodokļu pieaugumā sava loma bijusi arī asi kritizētajai kases aparātu reformai – šobrīd nomainīti aptuveni 56% iekārtu. Tai skaitā pilnībā to izdarījuši taksometru pakalpojumu sniedzēji, no kuriem iekasēto nodokļu apmērs audzis par 50%.