Jāatceras, ka pērn gada trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada izteiksmē sasniedza tikai 0,3%, uzrādot lēnāko tempu kopš finanšu krīzes. Savukārt gada ceturtajā ceturksnī ekonomika piedzīvoja strauju uzrāvienu, tās apjomam salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu 2015. gadā pieaugot par 2,6%, bet gadu kopumā tautsaimniecība noslēdza ar 2% vērtu pieaugumu, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Jautāta, vai pastāv iespējamība, ka saistībā ar pērn vērojamo ekonomikas atdzišanu Latvijas tautsaimniecība var piedzīvot recesiju, Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomikas eksperte Inese Olafsone atzīst, ka šī gada pirmajā pusē tiešām varētu būt vērojama recesija. (Recesija ekonomikā iestājas, ja vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas IKP samazinās.)
"Šobrīd nav indikāciju, ka iedzīvotāju pirktspēja varētu nodrošināt pietiekamu pieprasījuma pieaugumu pēc precēm un pakalpojumiem, lai arī darba samaksa aug. Iedzīvotāji ir piesardzīgi, un turpinās tendence veidot naudas uzkrājumus. Nav arī pamata pieņēmumam, ka Latvijā varētu ieplūst nefinanšu investīcijas ražošanas uzņēmumos, jo visā Eiropas Savienībā (ES) nav vērojama ekonomiskā izaugsme, kas sekmētu pieprasījuma pieaugumu," uzsver tautsaimniecības speciāliste. Viņa skaidro, ka iekļūšana jaunos noieta tirgos prasa laiku, un nav pamata domāt, ka šī gada pirmajā pusē Latvijā ražotās produkcijas eksporta apjomi varētu būtiski palielināties Ķīnas vai Indijas virzienā. Vēl viens iemesls recesijai, viņasprāt, varētu būt tranzīta apjomu mazināšanās.
Savukārt DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka vēl viena minirecesija nav izslēgta, bet ir maz ticama. Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomika jau bija iekļuvusi «tehniskā recesijā» 2015. gada ceturtajā ceturksnī, kad ekonomikas apjoms pret iepriekšējo ceturksni saruka par 0,4%, savukārt 2016. gada pirmajā ceturksnī kritums sasniedza 0,1%.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka patlaban recesijas iespējamība ir ļoti zema, jo, kaut vai pateicoties ES fondiem, izaugsmi iespējams noturēt minimāla pieauguma līmenī. Taču, viņaprāt, kopumā riski ir augsti, jo notikumi ap vēlēšanām Francijā, Vācijā, kā arī Brexit var radīt plašu rezonansi ekonomikā. Tāpat iezīmējas risks, ka arī ASV var nonākt iekšpolitiskā juceklī, kas atstās ietekmi uz globālo izaugsmi, uzskata SEB bankas eksperts.
P. Strautiņš pievērš uzmanību faktam, ka dažas ekonomikas nozares jau sāk atjaunot tempu. "To nepārprotami dara rūpniecība, pateicoties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem un labākai konjunktūrai pasaulē. Labvēlīgs cenu līmenis palīdzējis elektrības ražošanai. Būvniecības noskaņojuma indekss uzlabojas. Tranzīta plūsmas atjaunojas," pozitīvos faktorus ieskicē DNB eksperts. "Lai recesijas skaitītājs ieslēgtos vēlreiz, IKP pret iepriekšējo periodu jāsamazinās šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Tas gan šķiet gandrīz neiespējami, jo ES fondu aprite būs paātrinājusies," uzskata Strautiņš.
Pērn ievērojami uzlabojās ekonomiskā konjunktūra Rietumeiropā. Ar progresu var lepoties arī valstis, kuras iepriekš bija uzskatāmas par finansiāli nestabilām. Tas paver iespēju palielināt eksporta jaudas, turklāt par labvēlīgo situāciju liecina arī gada pēdējos mēnešos strauji augošie apstrādes rūpniecības apjomi, sasniedzot straujāko izaugsmi kopš šīs desmitgades pirmajiem gadiem, kad pēc krīzes strauji palielinājās pieprasījums no korporatīvā sektora puses. Tāpēc ekspertiem tika jautāts, cik liela ir iespējamība, ka šogad Latvijas eksports varētu pieaugt par 10% vai vairāk. "Preču eksporta pieaugums par 10% būtu ļoti optimistisks scenārijs. Domāju, ka varam sasniegt apmēram 10% pieaugumu to pakalpojumu eksportā, kas nav tranzīts. Vidēji no 2011. gada tie auguši par 8% gadā, bet pērn, spriežot pēc pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, – pat par aptuveni 10%," situāciju raksturo Strautiņš.
Neraugoties uz to, ka dažādu risku ir visai daudz, eksperti ir optimistiski attiecībā uz šogad paredzamo valsts ekonomiskās izaugsmes rādītāju. Jautāts par optimistiskāko un pesimistiskāko izaugsmes scenāriju, Gašpuitis teic, ka pesimistiskākais scenārijs ir, ka šogad ekonomika aug par 1–1,5%. Taču, viņaprāt, optimistiskākā scenārija ietvaros ES fondi kopsolī ar eksportu un pozitīvāku mājsaimniecību noskaņojumu nodrošina izaugsmi ap 4–4,3%.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 28.marta laikrakstā Diena!