Vērojams, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ļoti strauji piezemējas

Straujš kritums

Saskaņā ar CSP ātro novērtējumu pagājušā gada pēdējo triju mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2018. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 1,1%. Ja līdzīgs būs arī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma gala novērtējums, ko varēsim uzzināt mēneša beigās, tas tautsaimniecības pieauguma ziņā būs sliktākais rādītājs kopš 2016. gada, kad pasaules tautsaimniecību vajāja vispārējas deflācijas draudi. Lielākoties IKP gala novērtējums no sākotnējā aprēķina būtiskas atšķirības neuzrāda. Ja tā būs arī šoreiz, tad pagājušā gada kopējais Latvijas ekonomikas pieaugums būs ap 2,2%, kas atbilst tautsaimniecības ekspertu iepriekš izvirzītajām pesimistiskākajām prognozēm. Iepriekšējos gados IKP caurmērā auga par 4–5%. Vienlaikus pēdējie dati vedina domāt, ka arī šis gads valsts ekonomikai būs mazāk daudzsološs, nekā tika gaidīts iepriekš, un tas var skart visai plašus sabiedrības slāņus. Šajā ziņā ļoti uzskatāms piemērs ir valsts budžets, kurš, iespējams, būs jāgroza jau gada vidū, ja inerce ekonomikā būs tikpat negatīva, kā tas izskatās patlaban.

Vēl nav krīze

Negaidīti straujš ekonomiskās izaugsmes sarukums sabiedrībā var radīt jautājumu par to, vai ir gaidāma jauna krīze. Pagaidām gan runa ir par valsts tautsaimniecības izaugsmes tempu samazināšanos, kas nozīmē ekonomisko pieaugumu, taču tikai mazāk izteiktu. Taču jebkurā gadījumā kādai daļai sabiedrības pašreizējie procesi var nest ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Praktiski tas nozīmē, ka daļā no tautsaimniecības nozarēm, piemēram, transporta sfērā vai apstrādes rūpniecībā, apjomi var samazināties, taču ekonomika aug uz citu nozaru rēķina, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem vai mazumtirdzniecības rēķina. Pagaidām informācija par ceturto ceturksni Latvijas tautsaimniecībā ir visai skopa. CSP sniegtajā informācijā ir minēts, ka IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – 0,9%), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 1,7%. Nelielu samazinājumu uzrāda apstrādes rūpniecība. Piektdien vēl nebija publiski zināmi dati par apstrādes rūpniecības sniegumu pagājušā gada decembrī, taču aina par novembri nav iepriecinoša, savukārt pērnā gada 11 mēnešu kopējie dati liecina par visai negatīvu tendenci attiecībā uz kopējo pieaugumu. Proti, kopējais gada 11 mēnešu pieaugums apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2018. gadā liecina vēl par 2,3% apjomu kāpumu. Taču kopumā, mēnešiem ritot, tempi rūk, un novembrī nozares produkcijas izlaide bija par 0,8% mazāka nekā gadu iepriekš.