Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 14. jūnijs
Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis

Aicina apskaut koku

Runās par dabu arī ar mākslas valodas palīdzību.

Mūsu senči liepu uzskatīja par svētu koku. Pie liepām lika ēdienu, vaska rituļus, greznoja to ar cimdiem un prievītēm, izlūdzoties seno dievību labvēlību. Savukārt šāgada Punctum festivālu, kura mērķis ir pievērst uzmanību cilvēka un dabas attiecībām, atklās performance Sarunas ar kokiem. Tā notiks liepu alejā pretim Ministru kabinetam. Performances idejas autores ir mākslinieces Krista Burāne un Kristīne Brīniņa.

Dabas daļa, nevis saimnieks

Performance norisināsies 14. maijā no pulksten 12.00 līdz 13.00 liepu alejā pretī Ministru kabinetam laikā, kad ieplānota Ministru kabineta sēde. Kā norāda performances rīkotāji, tas nav protests pret kādu no sēdes dienaskārtības jautājumiem, taču ir kā atgādinājums, ka ikviens pieņemtais lēmums ietekmēs cilvēku un tāpēc tiešā vai pastarpinātā veidā arī citu dzīvo būtņu, tajā skaitā koku, dzīvi.

"Pēdējos gadus aktīvi strādāju, pētot cilvēku un dabas attiecības, un redzu, cik ļoti maz Latvijā cilvēki zina par dabas daudzveidības nozīmi un krīzi. Tāpēc šķita svarīgi veidot notikumu, kurā mēs atgādinām par to, ka cilvēki ir dabas daļa, nevis tās īpašnieki," stāsta māksliniece Krista Burāne. Akcijas rīkotāji vēlas atgādināt par cilvēka un dabas attiecību nozīmi, jo pēdējā laikā diemžēl par mežu un kokiem politikas līmenī tiek domāts pārsvarā tikai ekonomikas aspektā – cik daudz varam pārdot un cik nopelnīt. "Man bija izrāde No tā laika koki vairs nerunā, kurā viena no ainām balstījās latviešu folklorā eksistējošos stāstos par to, ka bija laiks, kad koki ar cilvēkiem sarunājās. Tomēr cilvēki nolēma kokus nocirst, un tāpēc koki nolēma ar cilvēkiem vairs nerunāt. Man likās, ka būtu interesanti mēģināt atgriezties situācijā, kur cilvēki un koki sarunājas. Piedāvāt telpu un laiku šai sarunai, aicinot pievienoties performancei tos, kuriem attiecības ar kokiem nozīmē vairāk par naudu un kuri saprot, ka koki nav burkāni vai kartupeļi, kas vienkārši jāstāda un jānovāc tad, kad cilvēki izdomā."

Palīdz vairāk, nekā domājam

Katrs līdzdalības performances dalībnieks, sekojot Kristas Burānes un Kristīnes Brīniņas izstrādātajām instrukcijām, būs aicināts pavadīt apmēram stundu kopā ar vienu no 136 liepām, kas aug alejā. Lasīt tām priekšā sev svarīgu tekstu, dejot, aust, gulēt uz to saknēm, žonglēt, dziedāt, apskaut vai izpausties jebkurā citā sev tuvā valodā. Ļaujoties jutībai un iztēlei, dalībnieki tiks aicināti piefiksēt koka reakcijas un atbildes, kuras vēlāk tiks apkopotas un publicētas.

"Man bija svarīgi būt daļai no šīs performances, jo pati dzīvoju laukos, meža tuvumā un redzu, kā ik dienas mainās meža ainava. Patiesībā tā ir privilēģija pieskarties kokam, apskaut to, jo ne katram tā ir dota," saka māksliniece Kristīne Brīniņa. Plānojot šo performanci, viņai nācies aizdomāties par cilvēkiem ieslodzījumā, kuriem nav iespējas pieskarties dabai. "Cilvēki, kuri ikdienā ir atrauti no šī vienkāršā akta, nonākot apstākļos, kad viņi var satikties ar dabu, atzīst, ka daba ir tas, kā visvairāk ir pietrūcis, jo tā palīdz ikvienam psiholoģiski un emocionāli justies veselam un pilnvērtīgam. Arī man ir svarīgi būt daļai no šī procesa jeb rituāla."

Izbaudīt ar visām maņām

Daudzi no cilvēkiem, kuri šobrīd ir pieteikušies performancei, raksta, ka ikdienā jau praktizē sarunāšanos ar kokiem un ka viņiem tas ir ļoti svarīgi. "Tas arī ir viens no performances uzdevumiem – iedot balsi cilvēkiem, kuri patiešām izjūt dabu, ir aktīvās un iejūtīgās attiecībās ar citām dzīvām būtnēm, kas mums ir apkārt, ieskaitot kokus. Šiem cilvēkiem saglabāt dabu ir tikpat svarīgi kā tiem, kuri vēlas gūt no dabas ekonomiskus ieguvumus," ir pārliecināta K. Burāne un piebilst: "Līdz šim daudz skaļāk un ietekmīgāk ir skanējušas to cilvēku balsis, kuri redz kokos tos burkānus un kartupeļus, kas ir jānovāc tajā brīdī, kad tie ir izauguši. Viņi neredz to, ka pats koks ir dzīva būtne, kā arī dzīvotne daudzām citām dzīvām būtnēm. Ejot pa šo liepu aleju, aicinu ikvienu apskatīties, kas vēl dzīvo šajā alejā. Tur var ieraudzīt vairākas putnu sugas, viņu ligzdas, nemaz nerunājot par kukainīšiem, kuriem tur ir mājas. Mums jāskatās uz citām dzīvām būtnēm kā uz saviem kaimiņiem, kas ir līdzās, un jāmēģina būt labiem kaimiņiem."

Kā atzīst mākslinieces, mūsdienās ir grūti izvairīties no informācijas par dabas daudzveidības samazināšanos un klimata krīzi, kurā reāli dzīvojam un ko novērojam ikdienā. "Nesen lasīju Rīgas Tehniskās universitātes pētījumu par klimata krīzes uztveri Latvijas sabiedrībā. Kognitīvās šķēres veidojas tajā, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju apzinās klimata krīzes eksistenci, bet tikai aptuveni 30% attiecina to uz sevi un savām izvēlēm. Tieši tas ir sarežģītākais, ar ko būtu jāstrādā gan politiķiem, gan masu medijiem, gan māksliniekiem," uzskata K. Burāne. "Mākslai ir liela nozīme. Māksla spēj izsaukt empātiju, likt cilvēkam sajust emocionālu saikni ar to, kam viņš ir pievērsis uzmanību – mūsu gadījumā dabai –, un saprast, ka katra mūsu rīcība ir nozīmīga, lai mēs mēģinātu apstādināt šo katastrofālo procesu, kas notiek ar zemeslodi, lai piebremzētu to iznīcību, kurā ejam." Māksliniece zina teikt, ka jau 1979. gadā Romas klubs (1968. gadā izveidota starptautiska nekomerciāla organizācija, kas apvieno zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus, juristus un uzņēmējus no vairāk nekā 30 valstīm ar mērķi izvērtēt stāvokli ekonomikā, ekoloģijā, demogrāfijā un citās jomās, kā arī futuroloģiski noteikt nākotnes perspektīvas) publicēja savu pirmo pētījumu, kura pamattēze bija par to, ka nemitīga izaugsme nav iespējama ierobežotu resursu apstākļos un ka Zeme ir ar ierobežotiem resursiem. "Arī meži ir ierobežoti resursi. Ja šobrīd izcērtam vairāk, nekā meži spēj ataugt, tas nozīmē, ka paši labprātīgi ejam iznīcības virzienā," secina akcijas organizatore.

Darīt pēc labākās sirdsapziņas

Par tēmām, kas saistītas ar dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām un citiem ilgtspējas jautājumiem, var un vajag runāt mākslas valodā. "Ir vajadzīgs runāt par dabas tēmām gluži tāpat, kā mēs mākslā runājam par visu veidu attiecībām, ietekmēm, jūtām un likteņiem. Arī dabas liktenis ir ļoti svarīgs. Mēs ārkārtīgi daudz patērējam, taču arī mākslas nozare mūsdienās mācās ne tikai runāt par dabas saudzēšanu, bet arī praktizēt to, veidojot izrādes. Bieži vien, iztēlojoties planētu un sevi tajā kā mazu punktiņu, šķiet, ka bezjēdzīgi pret kaut ko iestāties. Ja mēs domāsim, cik ļoti mūsu rīcība ietekmē vai neietekmē planētas stāvokli, mēs paši sevi kaut kādā veidā emocionāli nobloķēsim. Pašā saknē tā ir ētiska rīcība – kā es attiecos pret savu līdzgaitnieku un dabu sev apkārt. Pat ja beigās iestāsies apokalipse, es vismaz zināšu, ka pēc labākās sirdsapziņas darīju visu iespējamo tajā laika posmā, kas man bija dots," uzsver K. Brīniņa.

 

Pievienojies!

  • Lai katra no alejas liepām sagaidītu savu sarunbiedru, ir nepieciešami 136 dalībnieki.
  • Dalībai performancē ir iespējams pieteikties, rakstot uz e-pastu: [email protected].
  • Performances dalībnieki tiks aicināti uz instrukcijas sesiju 11. maijā pulksten 17.00 Zoom platformā, taču ikviens, kuram rūp Latvijas meži un koku likteņi, ir laipni gaidīts skatīties performanci klātienē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena