Iedzīvotājiem šķirot izdevīgi
Katrs no mums mājās rada ap 100 kg iepakojuma atkritumu gadā, kopā 210 tūkstošu. Iepakojums veido trešo daļu no mūsu mājās radītajiem atkritumiem (pēc masas). Tieši tāpēc pilsētās, kur maksu par komunālajiem atkritumiem aprēķina pēc to daudzuma, ģimene var just ievērojamu ieguvumu šķirojot, jo par šķirošanai nodotajiem materiāliem nav jāmaksā. Tomēr šķirošanas entuziasti sastopas ar ķibelēm. Lai gan krējuma, jogurta, margarīna iepakojums, dažādas plēves rada diezgan lielu sašķiroto iepakojuma materiālu daļu, neviens no Latvijas Zaļā punkta šķirošanas kartē minētajiem laukumiem tos nepieņem, un atkritumu biznesa pārstāvji iedzīvotājiem pat neiesaka jogurta un krējuma trauciņus mest pie šķirojamiem atkritumiem. Sanāk: mēs esam spiesti maksāt divreiz, jo vienreiz maksājam par preci, kuras cenā iekļauts iepakojuma nodoklis, bet otrreiz maksājam par to, ka izmetam šo iepakojumu sadzīves atkritumos nogādāšanai izgāztuvē. Tas arī samulsina cilvēkus, kas šķiro atkritumus, jo nav konsekvences, ko un kā īsti šķirot.
Par maz konteineru
Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras daudzi apzinīgi šķirotāji, - viņi nezina, kur sašķirotos iepakojumus likt. Attālums līdz šķirošanas vietai ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu iespējas šķirot, arī rada izmaksas atkritumu savācējiem. Atkritumu apsaimniekotāji aicina iedzīvotājus un namsaimniekus vērsties pie viņiem ar lūgumu izvietot šķirojamo atkritumu konteinerus pie mājām, bet atbildību par šķirošanas kvalitāti uzliek pašiem iedzīvotājiem. Ir gadījumi, kad šķirošanas laukumi tiek slēgti vai šķirojamo atkritumu konteineri novākti sliktas šķirošanas dēļ. Piemēram, atkritumu apsaimniekotājs SIA Vides pakalpojumu grupa vēstulē #Maisbergs dalībniecei Anetei Jaudzemei, kura lūdza pie nama Kristapa ielā Rīgā ierīkot šķirojamo atkritumu konteinerus, skaidro, ka pēc SIA Rīgas namu pārvaldnieks pieprasījuma konteineri laukumā Kristapa ielā tika novietoti vairākkārt, taču nav sasnieguši paredzētos mērķus, proti, dalīto atkritumu konteineros tika ievietoti sadzīves un cita veida atkritumi. Tādējādi šķirotais materiāls vairs nebija izmantojams otrreizējai pārstrādei un tika savākts kā sadzīves atkritumi. Savukārt #Maisbergs dalībniece kuldīdzniece Aiga Tetere stāsta, ka arī pie viņas mājām esošie konteineri ir pārcelti uz tālāku vietu, bet PET pudeļu konteiners nozudis vispār. Tagad viņa savas PET pudeles krāj uz balkona un cer, ka bērnu skolā sāksies kāda akcija, lai varētu no tām tikt vaļā. Guntis Liekniņš, atbildīgais par atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas pilsētā, piekrīt, ka trijās adresēs tiešām noņēmuši konteinerus, jo iedzīvotāji tajos metuši parastos, komunālos atkritumus, bet kopumā pagājušajā gadā konteineru skaits ir dubultojies, arī PET pudelēm pilsētā ir šķirošanas konteineri. Pateicoties konteineru skaita pieaugumam un izglītojošiem pasākumiem pilsētā, pārstrādē nodoto atkritumu daudzums gadā audzis par 63%. Tas, ka katrā pašvaldībā ir sava pieeja atkritumu vākšanai - atšķirīgi marķēti konteineri, daži iepakojuma atkritumu veidi nemaz netiek atsevišķi vākti, bet nonāk pārējo komunālo atkritumu plūsmā, nav skaidri savākšanas laukumu blīvuma noteikumi -, kā arī ļoti ieilgušās diskusijas ap depozītu sistēmu, šķiet, tomēr liecina par vienotas valstiskas pieejas trūkumu.
Nozare attīstās pamazām
Pēc a/s Latvijas Zaļais punkts aplēsēm, visā Latvijā ir vairāk nekā 2400 vietu, kurās pieejami šķirošanas konteineri, un vēl aptuveni 65 šķirošanas laukumi, stāsta a/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Turklāt katru gadu šķirošanas vietu skaits pakāpeniski pieaug - vidēji par 5% gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šķirošanas infrastruktūras attīstībā ļoti svarīga ir pašvaldības, namu apsaimniekotāja un atkritumu apsaimniekotāja savstarpējā sadarbība, nodrošinot iedzīvotājiem ērtu un pieejamu šķirošanu. Praksē gan nācies saskarties ar gadījumiem, kad šķirošanas konteineri netiek izmantoti tam paredzētajam mērķim, bet sadzīves atkritumu izmešanai, tāpēc tie tiek noņemti. Protams, joprojām virknei iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā nav pieejama ērta atkritumu šķirošanas infrastruktūra, bet Zaļais punkts aicina iedzīvotājus būt aktīviem un vērsties pie sava nama apsaimniekotāja vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ar lūgumu tādus nodrošināt. Savukārt, lai straujāk varētu attīstīt šķirošanas infrastruktūru un tās pieejamību iedzīvotājiem, jaunajā ES struktūrfondu periodā ir jānodrošina iespēja saņemt tam līdzfinansējumu, lai privātie spēlētāji būtu vairāk ieinteresēti investēt privātos līdzekļus šķirošanas konteineros, ko pašlaik uzņēmumi nodrošina par saviem līdzekļiem.
Latvijā darbojas dažādi atkritumu apsaimniekošanas operatori, un atšķiras to iespējas un prasības materiālu savākšanā. Tomēr viens no galvenajiem principiem ir, lai to savākšana, sašķirošana, apstrāde un tālākā transportēšana būtu ekoloģiska un ekonomiska, ko var nodrošināt tikai pietiekams šo materiālu apjoms. Ar Latvijas atkritumu apjomu daudzu šķietami šķirojamu materiālu savākšanas, sašķirošanas, apstrādes un transportēšanas uz valsti, kur tos varētu pārstrādāt, kopējā ietekme uz vidi ir negatīvāka nekā to nogādāšana apglabāšanai poligonā. Tāpēc katrā gadījumā tiek izvērtēts, cik ekoloģiski ir šķirot un savākt konkrēto materiālu. Tomēr arī Latvijā, attīstoties atkritumu pārstrādei, arvien paplašinās šķirojamo atkritumu veidi. Piemēram, polimēru materiālu pārstrādes uzņēmums Nordic Plast pērn izstrādāja jaunu granulu veidu, ko ražos no polipropilēna moldinga produktiem, kas ir kečupa un majonēzes spaiņi, sadzīves ķīmijas pudelītes, kanniņas un kastītes, kuras marķētas ar numuru pieci un bez pārtikas taukvielām.