Gatavojoties šī gada pasākumiem Latgalē Lūznavas muižā 18. jūnijā un Zemgalē Zaļenieku muižas parkā 1. jūlijā, nupat saņemta kārtējā starptautiskā atzinība, kas apliecina Dabas koncertzāles pievilcību un unikalitāti vides izglītības jomā. Andris Soms, kurš ikdienā ir Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists, ir šī dabu suminošā pasākuma līdzradītājs jau vairāk nekā desmit gadu garumā, lūkojot, kā cilvēkā pamodināt zinātkāri, vedot to dabā ar sirdi un prātu.
Ko Dabas koncertzāles komandai nozīmē nupat iegūtā Eiropas līmeņa balva Natura 2000, kuru pasniedz projektam, kas veiksmīgi pievērš sabiedrības uzmanību bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nepieciešamībai visā Eiropā?
Pirmkārt, balvas iegūšana nozīmē atbildību par iesāktā turpināšanu, turklāt aizvien ceļot savu latiņu augstāk. Otrkārt, šāds Eiropas līmeņa novērtējums arī pašiem ļauj paskatīties uz pasākumu ar jaunu skatījumu. Katrā ziņā šī ir atzinība ne tikai pasākuma organizatoriem, kas ideju izlolojuši un nesuši plašumā vairāk nekā desmit gadu, vienlaikus tā ir arī atzinība pasākuma apmeklētājiem un viņu zinātkārei, tas kopā ļāvis visam turpināties līdz pat šim brīdim.
Atskatoties uz Dabas koncertzāles pirmsākumiem vairāk nekā pirms desmit gadiem, kā šo gadu laikā pasākums un tā apmeklētāji ir mainījušies?
No maza uz lielu – tā var raksturot pasākuma attīstību laika gaitā, lai arī pasākuma mērķis nav mainījies. Joprojām mums ir svarīgi runāt un rādīt dabas vērtības saprotami prātam un uzrunājoši dvēselei – papildinot izglītojošas darbnīcas ar emocionālu cepurīti vakara izskaņā – multimediālu uzvedumu par godu konkrētā pasākuma varonim. Joprojām apmeklētājiem šis pasākums ir bez maksas.
Ja vērtējam skaitliski, sākumā bija tikai viena darbnīca un ap 500 apmeklētāju, bet tagad jau 25 dažādas izziņas stacijas un vairāki tūkstoši apmeklētāju. Turklāt no sākotnējās pasākuma norises Ziemeļvidzemē šo gadu laikā tas ir aptvēris visus Latvijas reģionus, atklājot daudziem apmeklētājiem līdz šim vēl nepiedzīvotas vietas dabas izziņai. Ja paraugāmies kvalitatīvi, pasākums noteikti ir audzis gan zinātniski, gan mākslinieciski, ne tikai atklājot faktus, skaitļus, datus, bet arī aicinot apmeklētājus darbināt iztēli un radīt iedvesmu ar mākslinieciskiem paņēmieniem.
Kā var raksturot Dabas koncertzāles apmeklētājus? Kas tos vieno?
Tie ir zinātkāri cilvēki, kam patīk uzturēties dabā un meklēt jaunus iespaidus. Tie, kam patīk baudīt dabu. Visbiežāk jau no paša sākuma, izstaigājot vakara varoņa izziņas darbnīcas, lai vēlāk baudītu multimediālo uzvedumu, ierodas ģimenes ar bērniem, taču arī daudzi pieaugušie ne tikai vēro māksliniecisko daļu, bet arī izglītojas kopā ar pārējiem pirms tās.
Visapkārt notiek dažādi pasākumi gan zinātnē, gan mākslā, nopietnas konferences akadēmiskā gaisotnē un brīvdabas koncerti ar dažādu žanru mūzikas izpildītājiem. Dabas koncertzāle apvieno abas lietas – zinātni un mākslu –, tieši tāpēc, mūsuprāt, pasākums vilina apmeklētājus izzināt dabu, par spīti dažkārt ne visai omulīgajiem laikapstākļiem vai attālumam līdz pasākuma vietai.
Pasākuma apmeklētāju skaits aug, un multimediālā daļa ir visnotaļ skaļa. Vai un kā, rīkojot Dabas koncertzāli brīvdabā un ņemot vērā ļaužu masas, kas plūst uz vienu noteiktu punktu dabā, tomēr izdodas nenodarīt pāri dabai un tās iemītniekiem? Kā salāgot šo vides izglītības formu ar pašas dabas labsajūtu?
Pulcējoties vienuviet ap 3000–4000 apmeklētājiem, uzstādījums nenodarīt pāri dabai kļūst ar katru gadu aizvien aktuālāks. Zināmā mērā tas arī ietekmē pasākuma norises vietas izvēli pēdējos gados – pasākums nenotiek vietās, kur cilvēka kāja nav sperta vai roka nav pielikta jau agrāk. Tās ir jau cilvēka skartas vietas, kur cilvēka ietekmei pasākuma norises dēļ nebūs graujošu seku.
Piemēram, pērn, kad Dabas koncertzāle notika pļavās, pēc pasākuma nekas nebija īpaši citādi kā pēc zāles pļaušanas un savākšanas vai zaļumballes. Pēc Dabas koncertzāles teritorija nekad nav pārtapusi no zālāja par nobradātu dubļu lauku, kā tas mēdz būt pēc citiem, daudz skaļākiem, ilgākiem un apmeklētājiem pilnākiem vasaras pasākumiem vai mūzikas festivāliem. Lai gan arī tur zāle pēc kāda laika atkal zaļo. Arī trokšņa ziņā skanošā pasākuma ilgums ir samērā īss – tikai pāris stundu –, līdz ar to ietekme uz dabu nav ilgstoša. Turklāt pēc Dabas koncertzāles vietējie komunālie dienesti ir pārsteigti, ka tiem nav daudz darba teritorijas sakopšanā, jo, izņemot dažus papīrus vai kādu dzēriena iepakojumu, pasākuma vietu mūsu apmeklētāji atstāj ar cieņu un aiz sevis savāktu. Vēl daudzi apmeklētāji teikuši paldies, ka Dabas koncertzālē nav tirgotavu ar ēdamo un dzeramo.
"Daba vienmēr ir laba." Tas ir dzejnieka Pētera Brūvera savulaik ieviestais Dabas koncertzāles vadmotīvs. Ko iesakāt cilvēkam, lai arī tas būtu labs pret dabu kā dabas sastāvdaļa: kā vislabāk iemācīties izprast dabas procesus, nenodarot dabai pāri?
Jāizdomā, kā savu zinātkāri par dabu apmierināt ar vismazāko iespējamo postījumu tai. Viens no tādiem veidiem, ko var piedzīvot dažādās Latvijas vietās, ir doties uz kādu no Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centriem, kas izvietoti Ķemeru Nacionālajā parkā, Gaujas Nacionālajā parkā Līgatnē un pie Valmieras, Rāznas Nacionālajā parkā Lipuškos Rāznas ezera krastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Salacgrīvā vai Slīteres Nacionālajā parkā Šlīteres Zilajos kalnos. Turklāt tur ir iespējams izzināt arī Dabas koncertzāles varoņu stāstus, iepazīstot daļu no radošo darbnīcu satura, jo tas tiek radīts tā, lai var dzīvot ilgāk par pāris pasākumiem un sniegtu arī citiem cilvēkiem iespēju iepazīt dabas varoņus tuvplānā.