Tomēr ne visiem ir izdevies iedzīvoties manā ikdienā. Bieži vien jūtos ļoti vainīga, ka nespēju pretoties jaunu tehnoloģiju, lūpu krāsu vai kleitu vilinājumam, ka nespēju saplānot savas ikdienas gaitas tā, lai iepirktos tikai beziepakojuma un eko bodītēs, ka man trūkst gribasspēka, lai pārietu uz vegānisku vai vismaz pilnībā veģetāru uzturu… Tomēr mēs nevaram būt perfekti, un visu cieņu tiem, kas spēj dzīvot maksimāli videi draudzīgi, neizjūtot neērtības par atteikšanos no ierastā komforta. Taču ir dažas zero waste lietas, ko atmetu kā nederīgas, un sirdsapziņa mani nemoka.
Ja pameklēsiet internetā, atradīsiet biedējošus skaitļus par to, cik daudz planētas iedzīvotāji izmet atkritumos plastmasas zobu sukas. Kā alternatīvu dažādi ražotāji piedāvā koka vai bambusa zobu sukas. Ilgi, pat vairākus gadus, konsekventi centos sevi pie tām pieradināt. Mīnusi – nepatīkama sajūta, ka zobi nav kārtīgi iztīrīti, un tā koka garša. Zobu sukas kāts, stāvot glāzē, kļuva melns, tāds kā nopelējis, neskatoties uz to, ka sukas mainīju bieži un cītīgi tīrīju vannas istabu. Punktu šai izvēlei pielika atklājums, ka zobu sukas saru daļā atrodas sīki metāliņi – tādas kā mini žiletītes dažu milimetru lielumā, laikam paredzētas, lai sariņus nostiprinātu, es līdz galam to mērķi nesapratu. Neesmu preparējusi plastmasas zobu sukas, varbūt arī tajās ir tas pats, bet šis nu galīgi neizskatījās videi draudzīgi. Atgriezos pie elektriskās zobu sukas, lai cik tas nezaļi arī būtu.
Otra neveiksme – bišu vaska lupatiņas. Pārtikas plēves un maisiņus no savas mājsaimniecības esmu izskaudusi gandrīz pilnībā, arī daudzkārt lietojamās plastmasas kārbiņas u. tml. priekšmetus pamazām aizstāju ar stikla vai metāla alternatīvām. Mēģināju arī pārtikas uzglabāšanai izmantot bišu vaska drāniņas, kas izskatās glīti, ir pilnībā dabīgas un skaisti smaržo pēc vaska, taču tajās ietīts siers ledusskapī vienmēr tomēr apkalst, iespējams, es kaut ko daru nepareizi, tikai nesaprotu, ko. Ja vajag kaut ko iesaiņot drīzam patēriņam, lupatiņa kalpo labi, bet neatmaksājas pat tad, ja to gatavo paša rokām. Manuprāt, lētāk un ilgtspējīgāk ir iegādāties izturīgu kārbiņu, tā ir arī ērtāka lietošanas procesā.
Arī paštaisīta kosmētika, izņemot ķermeņa skrubjus un drusku pa jokam izmantotus pārtikas produktus sejas maskām, man neder un nav iztērētā laika un citu resursu vērta. Pieļauju, ka profesionāli aromterapeiti var uzjaukt eļļu maisījumus, kas tiešām ir iedarbīgi, bet mani eksperimenti šajā jomā beidzās ar sajūtu, ka tad labāk nedarīt neko, nevis iedzīvoties taukainā ādā un dīvainos izsitumos. Ir taču gana daudz eko kosmētikas ražotāju, kuru produkti ir gan iedarbīgi, gan videi draudzīgi, un iepakojumu var nodot pārstrādei.
Manuprāt, svarīgāk par prefektu "zaļumu" ir apzināties savas kļūdas, izvēles un to sekas. Apzināties savas rīcības ietekmi uz vidi un ar to saistītos riskus, taču vienlaikus neiekrist fatālā attieksmē pret tiem.