Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kāds bijis 2022. gads vides jomā, ko nesīs nākotne?

Eksperti dalās pārdomās un prognozēs, akcentējot svarīgākos risinājumus.

2022. GADS jebkurai nozarei gan Latvijā, gan pasaulē nav bijis viegls. Tas ir nesis daudzus izaicinājumus un licis mums pārvērtēt, mainīties un pielāgoties. Vides joma nav izņēmums. Latvijā lielāko dabas organizāciju vadītāji Dabas Dienai iezīmē būtiskākos notikumus vides jomā.

Trūkst principu klimatneitralitātes sasniegšanai

JĀNIS BRIZGA
ORGANIZĀCIJAS ZAĻĀ BRĪVĪBA VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS:

"Šā gada energokrīze un Krievijas uzsāktais karš ir būtiski uz priekšu pavirzījis saules un vēja enerģijas attīstību, kā arī vēlmi īstenot energoefektivitātes un energotaupības pasākumus un atteikties no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Bet, protams, tajā pašā laikā parādās arī dažādi viltus risinājumi, kas saistīti, piemēram, ar vēlmi dedzināt kūdru, būvēt LNG termināli un atomelektrostaciju. Būtu svarīgi, lai klimata likuma pieņemšana 2023. gadā varētu iedot ne tikai vienojošo mērķi, bet arī vadošos principus klimatneitralitātes sasniegšanai Latvijā. Diemžēl šī brīža likumprojekta novērtējums nesniedz lielas cerības. Taču cerīgi izskatās Rīga un Liepāja, kas ir apņēmušās klimata neitralitāti sasniegt jau 2030. gadā.

Atkritumu jomā šogad veiksmīgi sāka darboties depozīta sistēma. Kopā ar kampaņas Mana jūra pārstāvjiem veicām piekrastes monitoringu, kas apliecina, ka depozīta taras apjoms piekrastē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 43%. No nākamā gada būs jāievieš arī tekstila atkritumu šķirošana, kā arī nepieciešams ieviest sistēmu, lai par šķirošanu maksā ražotājs, nevis pēc atkritumu tarifiem katrs iedzīvotājs, kā tas ir patlaban. Aktualizējušās ir arī atkritumu dedzināšanas biznesa intereses, kas par katru cenu vēlas Latvijā uzbūvēt atkritumu sadedzināšanas iekārtu. Taču ceru, ka nākamajā gadā mēs beidzot pievērsīsimies radīto atkritumu apjoma mazināšanai un izskaudīsim iepakojumu, kurš netiek pārstrādāts.

Šovasar, ignorējot labas pārvaldības praksi, valdība pieņēma noteikumus, kas ļauj zāģēt tievākus kokus. Tas būtiski var apdraudēt jau tā Latvijā slikto dabas stāvokli."

Joprojām gaidām projekta Dabas skaitīšana rezultātus

ANDREJS BRIEDIS
LATVIJAS DABAS FONDA PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS, LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKAS EKSPERTS:

"2022. gads ir pagājis kara zīmē, jo gan lauksaimnieki, gan mežsaimnieki, atļaušos teikt tik skarbus vārdus, nekaunējās izmantot karu savās interesēs. Te gan jāsaka, ka nebūtu vietā vainot Latvijas lauksaimnieku organizācijas, taču mūsu lauksaimnieki labprāt pievienojās Eiropas lauksaimniekiem, kas panāca atlaides attiecībā uz vides prasībām, kuras saistītas ar platībmaksājumu saņemšanu. Atlaides tika pamatotas ar pārtikas drošību un pieejamību, bet manā rīcībā nav datu, ka šādā veidā esam kaut ko spējuši risināt īstermiņā. Bija gan pārtikas cenu kāpums, gan apgrūtināta pieejamība agroķīmijai. Taču skaidrs ir viens, ka mēs nepietiekami rīkojamies, lai mainītu pārtikas sistēmu un patiešām nonāktu pie ilgtermiņa risinājumiem.

Piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība. Ja vērtējam to, kā nākotnē Zemkopības ministrija skatās uz biolauksaimniecību, tad diemžēl jāsecina, ka tā plāno darīt tik, cik vien maz ir iespējams. Ja nebūtu spiediena no ES puses diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu, tad situācija vides jomā būtu vēl sliktāka! Mēs pilnīgi noteikti kā vides organizācija neesam apmierināti ar šo plānu. Sākotnējos solījumus gan no komisijas, gan Zemkopības ministrijas retorikas par "zaļāku" lauksaimniecību šobrīd īsti neredzam. Kur tad ir tas "zaļums", un no kā tas radīsies?! Ja apskatām pēdējo gadu tendences, tad nedaudz ir pieaugušas biolauksaimniecības platības, bet tas ir vienīgais nosacīti pozitīvais indikators. Viss pārējais nerāda neko labu, jo pieaug agroķīmijas, minerālmēslu un pesticīdu izmantošana. Diemžēl šajā ziņā esam vieni no līderiem Eiropas Savienībā.

Nedrīkst nepieminēt arī mežsaimniekus, kuri saistībā ar enerģētikas krīzi, šķeldas pieejamības problēmām Eiropā un cenu pieaugumu "izgrūda cauri" grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu privātajos mežos, solot, ka tas kaut kādā veidā it kā risinās šķeldas pieejamību un cenas. Taču drīz pēc tam pati nozare atzina, ka labākajā gadījumā kaut kādu ietekmi uz šķeldas pieejamību un cenām varēsim redzēt tikai nākamajos gados, bet arī tā būs minimāla.

Šogad cerējām sagaidīt informāciju no Vides ministrijas par projekta Dabas skaitīšana rezultātiem un tālāko rīcību, taču velti. Jācer, ka nākamajā gadā būs kaut kāda skaidrība, kāda Latvijā ir situācija ar dabas daudzveidību un ko valsts apņemas darīt, lai situāciju uzlabotu. Te gan jāprecizē, ka Latvijā dabas daudzveidība samazinās, un mēs nevaram runāt par uzlabojumiem līdz brīdim, kamēr neesam dabas daudzveidības samazināšanos apturējuši. Skatoties kaut vai uz kopējo lauksaimniecības stratēģisko plānu, risinājumi, kas tajā paredzēti, mūsu ieskatā, ir nepietiekami. Ar nepacietību gaidām, kā valsts plāno rīkoties, lai sasniegtu Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus. Laiks iet, 2030. gads nemaz nav tik tālu, bet divus gadus jau būsim "nomarinējuši"."

Svarīga Dabas atjaunošanas regulas izstrāde

JĀNIS ROZĪTIS
PASAULES DABAS FONDA LATVIJĀ DIREKTORS:

"2022. gads vēsturē saglabāsies ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, nodarot milzīgu postu gan cilvēkiem, gan videi. Karadarbība ietekmējusi lielu daļu Ukrainas aizsargājamo teritoriju, iznīcinājusi lielās platībās bioloģiski augstvērtīgus mežus, citas sugu dzīvotnes un radījusi milzīgas SEG emisijas, kā arī neizmērojamu piesārņojumu, ar kuru būs jāturpina cīnīties gadu desmitiem. Karam ir negatīva ietekme uz klimata un dabas krīžu risinājumiem arī ārpus Ukrainas teritorijas – gan agresorvalstī Krievijā, gan ES dalībvalstīs, kā arī globālā līmenī. Par spīti starptautiskās zinātnes atziņām un priekšlikumiem, globālais lēnīgums klimata jomā izgaismojās COP 27 (27th Convention on Climate Change), nespējot procesā pavirzīties uz priekšu praktiskā pienesumā klimata pārmaiņu mazināšanā. Atgriežoties pie Eiropas – ja dalībvalstīs virzība ir sākusies, tad Covid-19 un karš Ukrainā vismaz ES līmenī nav būtiski mainījis klimata un dabas jautājumu problēmu risinājumu kursu. Ir izstrādāti tiesiskā regulējuma uzlabojumi aprites ekonomikā, klimata pārmaiņu un enerģētikas jomās, īpaši uzsverot energoefektivitāti, atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstību. Par spīti sarežģītajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, pozitīvi vērtējama Dabas atjaunošanas regulas nonākšana ES dalībvalstu dienas kārtībā. Izprotot dzīvās dabas krīzes apstākļus, šāda dabas likuma apstiprināšana būtu nozīmīgākais praktiskais solis dabas aizsardzībā ES pastāvēšanas vēsturē. Regulas tālākā virzība būs atkarīga no dalībvalstu lēmumu pieņēmēju izpratnes un attieksmes pret dzīvās dabas stāvokli. Tā noteikti būs izšķiršanās starp līdzšinēji intensīvo, noplicinošo dabas resursu izmantošanu un sabalansētāku, atbildīgāku dabas resursu pārvaldību nākotnē ES dalībvalstīs.

Latvijā gada pozitīvais notikums ir depozīta sistēmas uzsākšana, kas ir solis aprites ekonomikas jomā. Savukārt negatīvākais notikums ir veiktās izmaiņas MK noteikumos par koku ciršanu privātajos mežos, kas ļauj tievāku koku nociršanu galvenajā cirtē, tādējādi būtiski ietekmējot mežu dabisko kvalitāti nākotnē. Ja lūkojamies vēsturiski negatīvāko tiesisko regulējumu pārmaiņās otrās Latvijas Republikas laikā, tad šodienas situācijā tievāku koku ciršanas atļaujas nostiprināšana MK noteikumos vienlīdzīgi vērtējama ar mazo hidroelektrostaciju tiesisko uzvaras gājienu un to būvniecības periodu. Pie gada notikumiem vides jomā noteikti pieskaitāmas arī 14. Saeimas vēlēšanas, jo vēlēšanu rezultātiem būs būtiska ietekme uz Latvijas patieso virzību ES zaļā kursa trajektorijā. Jāpiebilst, ka ar virzību izprotam paveikto visa zaļā kursa pakotnē, nevis izlasot atsevišķas īstermiņā tīkamās lietas un aizmirstot zaļā kursa patieso būtību.

2023. gadā būtiski notikumi būs saistīti ar dabas daudzveidības stāvokļa uzlabošanu gan Latvijas un ES mērogā, gan globāli. Latvijā tie būs jautājumi par bioloģiski augstvērtīgu vietu aizsardzību un atjaunošanu, aizsargājamo teritoriju sistēmas pilnveidošanu, kur Latvija ir viena no pēdējām vietām ES. Visos šajos jautājumos būtiska loma būs politiskajai gribai un sapratnei Ministru kabinetā un Saeimā par to, kādu vēlamies redzēt Latviju un kāda būs mūsu zeme iedzīvotājiem un dabai, kā pozicionēsim mūsu valsti starptautiskajā telpā."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena