Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētums tika izveidots 1975. gadā, un kopš tā izveidošanas brīža nemitīgi noris mērķtiecīgs darbs dažādu kokaugu taksonu introdukcijā, ieskaitot pētniecisko darbu – novērojumus, kritisku izvērtēšanu un atlasi.
Ziemcietības spēju pārbaude
Ik gadu arborētumā notiek mērķtiecīga kolekcijas papildināšana, tāpat klimatiskajiem apstākļiem piemērotu ziemcietīgu taksonu atlase.
"Lai ieviestu jaunus taksonus, arborētuma ļaudis dodas tuvās un tālākās ekspedīcijās ar mērķi iegūt pavairojamo materiālu, proti, sēklas, spraudeņus, potzarus. Tāpat ziemas periodā aktīvi noris starptautiskā sēklu apmaiņa, kuras laikā pasaules botāniskie dārzi un arborētumi savā starpā brīvprātīgi apmainās ar kokaugu dažādībām. Tā kokaugu dažādības nokļūst arborētumā, kur sākas to dažādais ceļš ziemcietības spēju pārbaudēm," skaidro LVM Kalsnavas arborētuma vadītāja Sanita Vaivode-Āzena.
Savā ziņā te daudzi no tālām zemēm atceļojušie augi iziet tādu kā izdzīvošanas skolu. Arborētums atrodas Vidzemē, te ir īpaši apstākļi – īsāks veģetācijas periods, zemākās temperatūras maksimumi, salīdzinot ar Latvijas centrālo un dienvidu daļu. Ja kaut kas ir izaudzis te, Kalsnavā, tad izturēs jebkur Latvijā.
Visu laiku attīstās
Arborētuma teritorija ir aptuveni 144 hektārus plaša, un te apkopotas vairāk nekā 2800 augu dažādības – taksoni. "Arborētums visu laiku ir pārmaiņu procesā. Savulaik, kad tas tika izveidots, primārais tā mērķis bija zinātniski pētnieciskais darbs. Teritorija bija sadalīta nogabalos – A nogabals bija ainaviskais, B – sēklu plantācija, C – spraudeņu daļa, D – genofonda daļa. Stādījumi tika veidoti grupās un izvietoti rindās. No viena taksona iestādīja 10 eksemplārus, piemēram, ja kāds iet bojā, tad cits tomēr paliek un ir iespējams pētīt, kādi apstākļi augu visvairāk ietekmē. Mūsdienās vairāk tiek ierīkoti ainaviskie stādījumi dobēs, augu grupās. Patlaban notiek ceriņu ekspozīcijas maiņa," stāsta arborētuma vadītāja.
Kolekcijas netiek īpaši nodalītas, ir atsevišķas specifiskas teritorijas, piemēram, rododendru mežs, hortenziju kolekcija, peoniju dārzs, labirints un skujkoku audzes, taču kopumā veidojas skaista, harmoniska ainava, ko rada dažādu augu savstarpējā saskaņa. Staigājot pa arborētuma teritoriju, ik pa brīdim skatienam atklājas kāds pārsteigums vai arī pirmā atceļo smarža un tad gribas atrast tās īpašnieku. Sanita Vaivode-Āzena teic, ka ir grūti sadalīt stādījumus tikai, piemēram, skujkoku vai kādās citās audzēs, jo, noliekot vienu kolekciju atsevišķā blokā, platība no ainaviskā viedokļa nebūtu tik pievilcīga.
Arborētums jau nav nedz parks, nedz arī dārzs, tā ir savdabīga vieta, kurā sapulcēti dabas retumi no visas pasaules. "Arbor", tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "koks", un arborētumā iespējams iepazīt tūkstošiem dažādu koku un citu retumu paraugus, kuri spēj plaukt un pārsteigt ikvienā gadalaikā. Burvju lazdas, tulpjukoki, parūkkoki, čūskegles un vēl daudzi brīnumi – koku, krūmu un liānu milzīgā kolekcija tiek papildināta katru gadu.
"Jāsaglabā kolekcija, jāuztur laba vitalitāte, ir jāatjauno kolekcija un jāpapildina – tas ir nemitīgs darbs," piebilst Vaivode-Āzena.
Pie eksperimentiem pieder arī dažādie zālāja pļaušanas veidi. Lielākajā daļā mauriņš tiek veidots gluds, bet citviet atstātas nepļautas teritorijas, lai vērotu, kā attīstās augu dažādība tajās.
Ļauj dabai vaļu
Pavasaris un vasaras sākums Kalsnavā ir īpaši krāšņs, kaut arī ziedonis te atnāk ar pāris nedēļu nokavēšanos nekā, piemēram, Pierīgā. Un koši te ir ne vien ziedošie augi, bet arī skujkoki. Tikai līdzās tos vērojot, iespējams novērtēt formu, izmēru un arī krāsu dažādību.
Parastā egle Acrocona ir pilna ar jaunajiem čiekuriem un dzinumiem, kas padara to īpašu un atšķirīgu, pilnīgi citādas izskatās Dundangas šķirnes egles, kā arī Deiča baltegles, kuru zari veido tādas kā lielas buras. Atsevišķa skujkoku audze izveidojusies kā savdabīgs "skujkoku zoodārzs" – egles ar nokareniem zariem augot veido formas, kas atgādina dzīvniekus – kāds te redz ziloni, cits mamutu vai nīlzirgu. Arborētuma vadītāja stāsta, ka koku formas netiek speciāli veidotas vai grieztas – augiem tiek ļauta vaļa augt tādiem, kādi tie dabiski vēlas attīstīties. Pārsteidzoši, jo daudzi nudien izskatās tā, it kā būtu rūpīgi safrizēti!
Kalsnavas arborētumā ir arī skujkoku vējaslotu kolekcija. Vējaslota ir specifiska mutācija, kad kokam blīvi saaug dzinumi un veidojas kompakts lodveida objekts. Par godu šai kolekcijai arborētumā rudeņos tiek rīkota Raganu slotu balle. Ar vējaslotu kolekciju veidošanu un pētniecību nodarbojas arī Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī. "Ieraugi to, kas dabā ir dīvains, un tā top ne tikai izpēte, bet arī jaunas šķirnes," skaidro Sanita Vaivode-Āzena.
Augi netiek arī speciāli segti, ja nu vienīgi kāds īpaši eksotisks un pret salu jutīgs eksemplārs. Tādēļ gadās arī, ka kāds apsalst vai apdeg saulē, piemēram, šoziem cietusi rododendru audze.
Zied eksotiskie koki un krūmi
Tik ļoti patīkami priecēt acis un baudīt dabas mošanos arborētuma plašumos! Te skatienam atklājas vīteņsausseržu aleja, kas vēl tikai kuplos un ar saviem ziediem priecēs vasaras vidū, daudzziedu piēra – mūžzaļš ēriku dzimtas krūms, kas savvaļā sastopams Ziemeļamerikā, Austrumāzijā un Himalajos un zied ar baltu, sīku ziedu ķekariņiem, kas atgādina trauslus zvaniņus, halēzija jeb sniegpulkstenīšu koks, krāšņā veigela, kas savvaļā aug Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas zemēs, Virdžīnijas sniegpārsliņu koks, tulpju koks, kārijas – vasarzaļi koki, liela auguma un veido riekstus, parūkkoki, zīdkoki un daudzi citi eksotiski skaistuļi, kas atceļojuši šurp no visas pasaules, pat no Patagonijas un Tālajiem Austrumiem.
Teritorijā ir neliels dīķītis, kurā aug piecu dažādu šķirņu ūdensrozes.
Augi smaržo, un gribas atklāt, kurš ir aromāta avots. Te ir arī indīgi augi, piemēram, rozmarīnlapu zalktene, kas reibina ar saldo smaržu, spārnotais segliņš. Pie visiem augiem atrodami sugas nosaukumi, bet pie indīgajiem – īpašas norādes, kas vēsta par to bīstamību.
Ne tikai ziedošie augi piešķir ainavai krāšņumu. Arī dažādu nokrāsu zaļie toņi, mūžzaļie augi veido daudzveidīgu gammu, bet starp tiem arī eksemplāri ar sārtām un dzeltenīgām lapām, piemēram, dekoratīvās purpura ābeles. Interesanti, ka ir augi, kas uzplaukst ar sārtām lapām, taču uz rudens pusi tās iekrāsojas zaļas – pavisam otrādi, nekā ierasts.
Kalsnavas arborētumā ir arī ābeļu audze un, protams, apmeklētāju īpaši iecienītais peoniju dārzs, kurā apkopotas ap 300 dažādām peoniju šķirnēm, – to krāsu toņi mainās no viegli rozā, beidzot ar izteikti dzelteniem un tumši sarkaniem. Tā ir viena no lielākajām publiski pieejamajām peoniju kolekcijām Baltijas valstīs! Krāšņākā ziedēšana parasti notiek pirms Jāņiem, taču pirmie ziedi atveras maija otrajā pusē, piemēram, pirmā šogad jau priecē sārtā Early Bird peonija.
Jāpēta lēnām Kalsnavas arborētumā ir pieejami gida pakalpojumi, bet ierodoties ikviens saņem karti ar teritorijas plānu un norādēm, kur iespējams aplūkot interesantākos augus (gribas piebilst, ka gana interesanti ir visi augi un arborētuma teritorija kopumā). Sanita Vaivode-Āzena saka, ka minimālais laiks, ko vajadzētu ieplānot arborētuma apmeklēšanai, ir vismaz divas stundas, bet, lai izbaudītu tā dažādību un augu bagātību uztvertu ar visām maņām, labāk veltīt šai nodarbei pusi dienas. "Var vadīties pēc kartes, bet var arī iet, kur acis rāda. Apmaldīties nevar, jo teritorija ir slēgta un kā orientieri var izvēlēties 25 metrus augsto skatu torni, iesaku tajā arī uzkāpt un teritoriju pārlūkot no augšas," iesaka arborētuma vadītāja.
Arborētumā notiek arī orientēšanās pasākumi – tiek dots uzdevums, un cilvēki pavada laiku dārzā, meklējot noteiktus objektus.
Te ir arī labirints, ko veido saules zīmes formā izveidots tūju stādījums, tas sevišķi patīk bērniem.
Ir iespējams ieturēt pikniku, atpūsties uz soliņiem.
Kalsnavas arborētums piedāvā:
- dendrologu konsultācijas par koku un krūmu audzēšanu;
- izglītības programmas skolēniem;
- seminārus un lekcijas dārzkopības interesentiem;
- labiekārtotas atpūtas un piknika vietas;
- skatu tornis (25 m augsts);
- semināru telpu īre;
- āra terases īre;
- laulību ceremoniju vietas;
- materiāli floristiem (čiekuri, pogaļas, sēklas, zari);
- dekoratīvo koku un krūmu sēklas;
- ūdensrožu stādi u. c.;
- četrkājainais draugs gan jāatstāj mājās – ar suņiem te nedrīkst nākt;
- pieejams īpašs pakalpojums – transports cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām;
- Kalsnavā no Rīgas var nokļūt ar vilcienu un tālāk doties ar velosipēdu – ir ierīkots īpašs celiņš un, uzrādot biļeti, iespējams saņemt atlaidi arborētuma apmeklējumam.