Vasarās jūras piekrastē saules un peldes mīļotāju netrūkst. Taču, atpūšoties pie jūras, mēs reti aizdomājamies, kā klājas tās iemītniekiem, kas dzīvo jūras dziļumā, kaut arī no tā diezgan lielā mērā ir atkarīga arī mūsu visu dzīve uz sauszemes. Ja aizdomājamies par situāciju jūrā, tad lielākoties par piesārņojumu – plastmasu, eitrofikāciju, kādam varbūt aktuāla ir pārzveja, taču, līdzīgi kā sauszemes augu un dzīvnieku vidū, arī mūsu jūrā ienāk svešzemju sugas, kas mēdz apdraudēt vietējo ekosistēmu.
Svešie izspiež mūsējos
"Ja nopostīta pļava vai izcirsts mežs, to uzreiz varam pamanīt, bet izmaiņas, kas noris zem ūdens, nav tik viegli un ātri visiem redzamas. Protams, visvairāk pamanām tos svešzemju ienācējus, kurus paši noķeram, piemēram, zivis. Viena no visagresīvākajām ienācēju sugām ir apaļais jūras grundulis, kuru zvejnieki ir sākuši pamatīgi zvejot un pat eksportēt. Tas, kas nonāk uz mūsu šķīvjiem, to jau pamanām. Redzam, ka Baltijas jūrā mazāk kļūst mencu, plekšu un citu vietējo zivju sugu. Taču, ja jūrā ienāk tādi maza izmēra organismi kā, piemēram, planktona vēzītis vai kāds tārps, to jau nepamanām, tāpēc daudziem cilvēkiem liekas, ka šo svešo sugu problēma viņus neskar. Taču šīs svešās sugas, ienākot Baltijas jūrā, apēd barības objektus kādai citai mūsu vietējai sugai," saka hidrobioloģe, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Tiek aplēsts, ka katru dienu aptuveni desmit tūkstoši jūras un sauszemes organismu nepamanīti šķērso pasaules okeānus kuģu balasta ūdens tvertnēs. Iedzīvojoties jaunajā vidē, tie var kļūt invazīvi, proti, izspiest vietējās sugas no to dabiskās telpas, rezultātā samazinot jūras bioloģisko daudzveidību.
Par svešajām sugām, kas tiek pārvadātas līdz ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmie pētījumi parādījās pagājušā gadsimta 80. gados. Turpretim 90. gados parādījās pirmās darba grupas Baltijas jūrā. Pēdējo desmit gadu laikā gandrīz visas valstis apkārt Baltijas jūrai, gatavojoties ieviest starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, kas pilnā apjomā stāsies spēkā 2024. gadā un paredzēs, ka balasta ūdeņus nedrīkstēs novadīt jūrā, ja tie nav pirms tam atbilstoši attīrīti, ir veikušas aktīvu izpēti ostu teritorijās. "Arī mēs esam veikuši izpēti gan lielajās, gan mazākajās ostās. Lielajiem tirdzniecības kuģiem saistībā ar šo regulējumu noteikumi kļūs stingrāki, un domāju, ka situācija, pateicoties balasta ūdens attīrīšanai, tuvāko gadu laikā uzlabosies," teic Solvita Strāķe.
Pārāk skaļi
Apaļais jūras grundulis, kas pie mums ir atpeldējis no Kaspijas jūras, pamatīgi mielojas ar Baltijas jūrā un arī pie Latvijas krastiem sastopamo ziemeļu ēdamgliemeni, kas sākotnēji bija barība plekstei. "Tā kā plekstei gliemenes vairs nav tik pieejamas, tai nākas pārslēgties uz citiem barības objektiem. Divām sugām nākas konkurēt par barības apstākļiem un dzīvesvietu. Lai arī abas sugas spēj pielāgoties un neizzust, tomēr barības apstākļi kļūst grūtāki un ne tik labi, kā bija sākumā. Tā ka varam teikt, ka Baltijas jūrā vides stāvoklis nav tik labs, jo ir ienākušas šīs svešzemju sugas, kas izmaina jūras iemītnieku barības struktūru. Vēl, esot uz sauszemes, reti aizdomājamies par zemūdens troksni, kas šobrīd nav regulēts, taču tas var negatīvi ietekmēt jūras dzīvniekus. Ik pa laikam dzirdam ziņas no pasaules okeāniem, ka tādi lielie dzīvnieki kā vaļi zaudē orientāciju un metas uz krastu. Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka jūras transports rada tik ļoti lielu zemūdens troksni, ka tiek traucēti zemūdens dzīvnieku skaņu signāli. Par Baltijas jūru līdz šim šādu pētījumu ir bijis ārkārtīgi maz, bet pašreiz šī joma attīstās," piebilst Solvita Strāķe.
Jāsamazina plastmasas atkritumu daudzums
Ja "par zaķi" ieceļojušo svešzemnieku nokļūšanu Baltijas jūrā mēs, "parastie" iedzīvotāji, ietekmēt tiešā veidā nevaram, tad samazināt piesārņojumu un vairāku sugu izzušanu gan. Turklāt to varam darīt, pamainot pavisam ikdienišķas izvēles. Ir zināms, ka Baltijas jūrā ir daudz tā dēvēto mirušo zonu, kas eitrofikācijas un piesārņojuma dēļ par tādām kļuvušas. Viens, ko varam darīt, ir izvērtēt plastmasas lietošanu. Plastmasa dabā ilgstoši nesadalās un nepārveidojas. Vidē plastmasas atkritumi, atkarībā no veida, pakāpeniski noārdās vairāku simtu gadu laikā. Tāpēc svarīgi neatstāt plastmasas atkritumus (maisiņus, pudeles, trauciņus, higiēnas produktus) dabā, jo tie tur paliks vēl gadsimtiem ilgi. Sadzīves atkritumiem, tai skaitā plastmasai, sadaloties (sapūstot, sairstot), rodas cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas gāzes – oglekļa dioksīds, metāns un nelielos daudzumos citas gāzes. Lielākā daļa no šīm gāzēm ir klimata pārmaiņas veicinošas gāzes. Toksiskas vielas nonāk arī gruntsūdeņos un nokļūst ezeros, upēs, jūrā. Ar plastmasas iepakojumu aizrijas vai tajā sapinas un iet bojā savvaļas dzīvnieki, putni un citi radījumi gan uz sauszemes, gan ūdeņos, bet ūdeņos esošā mikroplastmasa nonāk zivju organismā un pēc tam atgriežas arī uz mūsu šķīvjiem, un pašlaik vēl nav precīzi zināms, kāda visam tam ir ietekme uz cilvēka veselību.
Svarīgi, kas ir uz šķīvja
Taču nozīmīga loma jūras piesārņošanā (ne tikai jūras, arī upju un ezeru!) ir lauksaimniecībai, kas ir galvenā eitrofikācijas radītāja. Lauki tiek intensīvi mēsloti, un daļa no šīm vielām (fosfors, slāpeklis) ar gruntsūdeņiem nokļūst upēs, bet tālāk aizceļo uz jūru, kur veicina aļģu augšanu, kas koncentrējas uz ūdens virsmas un tādējādi nelaiž cauri gaismu, kas nepieciešama daudzām jūrā esošām sugām, lai izdzīvotu. Satrūdot šīs aļģes nogrimst, tādējādi izmantojot vēl pēdējo ūdenī esošo skābekli. Piesārņojumu veicina arī atliekas no mazgāšanas līdzekļiem, kas tiek cauri attīrīšanas sistēmām. Piesārņojums rodas, dedzinot atkritumus, vai no rūpnīcām, kas rada dūmus atmosfērā. Ko mēs varam darīt? Izvēlēties bioloģisko pārtiku, jo bioloģiskā saimniekošana rada mazāku ietekmi uz vidi, lai mazgātu veļu un mazgātos paši, izvēlēties dabai draudzīgus līdzekļus, ko atpazīsim pēc ekomarķējuma.
Pasaules Dabas fonda mājaslapā ir atrodams eitrofikācijas kalkulators, ar kura palīdzību iespējams aprēķināt, kāda ir konkrētā indivīda ikdienas paradumu ietekme uz jūras ekosistēmu. Atbildes uz jautājumiem sniedz gan ietekmes izvērtējumu, gan tiek piedāvāti ieteikumi šīs ietekmes samazināšanai, mainot kaitīgākos paradumus.
Savukārt no apdraudēto sugu vēl lielākas iznīcināšanas var izvairīties, uzturā lietojot tās zivis, kuru krājumi ir pietiekami. Kuras tās ir, var uzzināt ar Zivju gida palīdzību: www.zivjugids.lv