Pavasaris tradicionāli ir talku un lielo tīrīšanu laiks, un, mainoties gadalaikiem, gribas veikt revīziju arī savos mājokļos un drēbju skapjos. Arī atkritumu apsaimniekotāju pieredze liecina, ka tekstila šķirošanas apjomi visvairāk pieaug tieši pavasarī. Tomēr svarīgi atcerēties, ka jauna apģērba iegādei jāpieiet ar vēsu prātu, domājot par nepieciešamību un ilglaicīgumu. Kaut arī tekstilu var izmantot atkārtoti, ziedot, pārstrādāt, tomēr jāatceras, ka tekstila ražošana ir viena no nozarēm, kas globāli rada vislielāko piesārņojumu.
Šķirot būs vēl izdevīgāk
Šāgada 1. jūlijā stāsies spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas nozīmē gan to, ka tekstila ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāuzņemas atbildība par pašu ražoto vai tirgū laisto materiālu un atbilstošu tā apsaimniekošanu pēc nolietošanas, gan arī to, ka iedzīvotājiem infrastruktūra – tekstila konteineri – būs vēl pieejamāki.
Jau šobrīd atkritumu apsaimniekošanas un ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi piedāvā plašas iespējas bez maksas nodot sev vairs nevajadzīgo un nolietoto tekstilu – apģērbu, apavus, dvieļus, aizkarus, palagus u. tml. Tomēr līdz ar gaidāmajām izmaiņām šķirot šos atkritumus būs vēl ērtāk un, protams, izdevīgāk, jo, nošķirojot tekstilu no pārējiem sadzīves atkritumiem, samazināsies to apjoms un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošanas rēķini, jo sadzīves atkritumus varēs izvest retāk vai pieteikt mazāka atkritumu konteinera uzstādīšanu.
Piemēram, atkritumu apsaimniekotājs CleanR līdz šim jau ir investējis aptuveni 360 tūkstošus eiro, uzstādot vairāk nekā 220 tekstila konteineru uzņēmuma apkalpotajā teritorijā Rīgā, Pierīgā un citviet Latvijā. Šogad līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu uzņēmums plāno konteineru skaitu dubultot.
"Šķirošanas infrastruktūras pieejamība un tuvums ir viens no priekšnosacījumiem, lai tekstila izstrādājumu ražotāju atbildības sistēma ilgtermiņā darbotos veiksmīgi. Jo vairāk tekstila konteineru tiks izvietoti, jo ērtāk iedzīvotājiem būs šķirot šos atkritumus, jo mazāk atkritumu tiks noglabāti poligonā," informē CleanR valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.
Padomāts arī par uzņēmumiem
CleanR gada sākumā aicināja iedzīvotājus bez maksas pieteikt tekstila konteineru izvietošanu un ziņot par vietām, kur tie visvairāk nepieciešami. Tādējādi uzņēmums saņēmis pieteikumus tos uzstādīt vairāk nekā 40 adresēs, kas tuvākajā laikā arī tiks nodrošināts.
Tekstila šķirošanā var iesaistīties arī uzņēmumi, it sevišķi tie, kas šos izstrādājumus tirgo, piemēram, izvietojot nelielus konteinerus savās tirdzniecības vietās. Ir arī pieejami lielāki konteineri, kas var noderēt tekstila izstrādājumu ražotājiem.
Atkritumu apsaimniekotāju pieredze liecina, ka tekstila šķirošanas apjomi visvairāk pieaug tieši pavasarī, kad notiek lielā pavasara tīrīšana, tāpēc tiek aktīvi strādāts pie pieejamākas infrastruktūras izveides. Turklāt pavasarī tiek uzsākta dažādu akciju organizēšana, piemēram, CleanR un Zaļās jostas rīkotajā akcijā Tīrmāja iedzīvotāji var ērti un bez maksas atbrīvoties no tekstila un citiem nestandarta atkritumiem, piemēram, elektrotehnikas, riepām vai lielgabarīta atkritumiem, turpat savas mājas pagalmā.
Vēl jāmācās šķirot pareizi
Pašlaik praktiski viss derīgais tekstils, kas nonāk CleanR tekstila konteineros, tiek nodots otrreizējai lietošanai. Tomēr uzņēmuma vadītājs atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji mēdz grēkot ar to, ko ievieto šajos konteineros. "Piemēram, trauki, podiņi, bērnu auto sēdeklīši, rotaļlietas, sporta inventārs un aprīkojums ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, nevis tekstila konteinerā," norāda V. Stankevičs.
Tāpat tekstila konteineros tiek izmests slapjš un sapuvis tekstils, kas nav derīgs tālākai pārstrādei. Tomēr šie konteineri ir paredzēti tikai un vienīgi tekstilam – tajos nedrīkst mest sadzīves atkritumus, elektrotehniku, plastmasu vai citu iepakojumu, citādi tas sabojās konteinerā ievietoto sašķiroto tekstilu un tā vietā, lai nonāktu apritē, tas tiks noglabāts poligonā.
Tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešams, taču aizvien ir labā stāvoklī. Drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem tālākai izmantošanai. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli izlabot.
Bezatbildība maksās dārgāk
Tekstila iekļaušana ražotāju atbildības sistēmā neapšaubāmi radīs jaunus izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekotājiem, jo tekstila ražotājiem un importētājiem būs konkrēti mērķi, cik daudz no viņu saražotā un pārdotā jābūt atgūtam šķirošanas konteineros. Ja līdz 1. jūlijam tekstila ražotājiem un importētājiem nebūs noslēgts līgums ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, Zaļo jostu, tad dabas resursu nodoklis būs jāmaksā pilnā apjomā. Taču, ja šāds līgums būs, tad tekstila ražotājs vai importētājs saņem 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, savukārt Zaļajai jostai būs jātur rūpe, lai iespējami vairāk tekstila izstrādājumu nonāktu šķirošanas konteineros, nevis poligonā.
Nekļūsti par piesārņotāju!
● Pasaulē joprojām ap 80% tekstilizstrādājumu nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek aprakti vai sadedzināti.
● Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos.
● Tekstila ražošanā tiek izmantots aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu.
● Ātrā mode ir viens no lielākajiem piesārņotājiem. Vēloties uzpucēties, būt stilīgi, pērkam nekvalitatīvas, bieži vien nevajadzīgas preces, kuras ātri nolietojas vai apnīk un izmetam atkritumos.
● Saskaņā ar Eiropas Parlamenta datiem, viena Eiropas Savienības iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes, kā arī 391 kilograms izejvielu. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Ja nemainīsim savus paradumus, paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63% – no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.
● Ko darīt? Pirkt pārdomāti, veidot kapsulas garderobi, izvēlēties dabisku un ekosertificētu materiālu apģērbu, kopt saudzīgi un, ja iespējams, salabot. Kas neder pašam, to ziedot vai nodot pārstrādei.
Avots: https://www.europarl.europa.eu