Vasaras grēka auglis
Kad esmu uzkāpusi Strēlnieku ielas nama pašos bēniņos un kāpņu galā atvērtajās durvīs mani viesmīlīgi sagaida skaists pasteļkrāsas runcis, no kāpšanas aizkritusī elpa ātri atnāk vaļā. Runča Džoto saimnieks gleznotājs Artis Bute ir lepns: "Džoto ir komunikabls un viesmīlīgs runcis, viņš ar visiem ir pa draugam." Runcim patīk izrādīt savu saimniecību - plašo viesistabu, no kuras izeja uz terasi, vannas istabu, kur runcis saltās ziemas naktīs, kad Arta Butes apartamentos tiek atslēgta apkure, saldi snauduļo uz siltās grīdas, kumodi, kurā speciāli Džoto iekārtots mājīgs stūris. Zināms taču, ka tīģerveidīgajiem galvenais ir jauki skabūzīši, no kurienes var vērot apkārt notiekošo, pašiem paliekot nemanītiem. Mākslinieka dzīvoklī tādu vietu ir gana. Saņēmis zobos savu vismīļāko rotaļlietu - lācīti -, kuru pasviedis Artis, runcis vienā mirklī uzdiebj augšup pa koka siju un noslēpjas uz speciāli iekārtota plaukta - meklē nu! Te viņš atvelk elpu arī, kad mājās ciemiņu burzma.
Artis Bute stāsta, kā kļuvis par runča īpašnieku. Šis notikums sakņojas laikā, kad Artis dzīvoja Dzirnavu un Antonijas ielas stūrī un viņam bija taksis. No tiem divpadsmit kopā būšanas gadiem palikušas atmiņas par sirsnīgo pieķeršanos dzīvniekam un arī radusies sapratne, ka pilsētas centrā ar suni dzīvot ir diezgan sarežģīti. Arī mākslinieka dzīvesveidu grūti pielāgot disciplīnai, kādu no saimnieka prasa suns. Kad pirms pāris gadiem, jau dzīvojot septītajās debesīs, mākslinieka mīļotā Zanda piesardzīgi ierunājās, ka "mums tā kā derētu sunītis", Artis Bute viņai tēlaini ieskicēja situāciju - iedomājies, ir lietains un tumšs rudens vakars, es sēžu krēslā, bet tu staigā ar suni pa ielu… Vai agrie rīti, kad tik ļoti gribas vēl mazliet, mazliet pagulēt…
Laikam jau Artis uzbūris ticamu ainu. Tomēr Zanda pratusi viņu mīļi pierunāt - ilgotais mājdzīvnieks varētu būt arī kaķis. Šķirne nebija svarīga. Mākslinieks domā: "Tie šķirnīgie ir cimperlīgi un slimīgi." Sākumā bija ideja minkānu paņemt no patversmes, bet tur darbinieces nelaipnās izturēšanās dēļ iznākusi maza nesaprašanās. Tas bija likteņa pirksts, jo tās pašas dienas vakarā Artis un Zanda portālā ss.lv ieraudzīja sludinājumu - Mālpilī trīs kaķu bērni meklē labas mājas. Sludinājumam klāt pievienotajā foto redzamie kaķēni ir mākslinieka iecienītajā pasteļtonī, kādā ieturēts viss mājoklis.
Jaunā ģimenes locekļa biogrāfija ir īsa - divi brālīši un māsiņa ir vasarā uz dāču izbraukušas angoras kaķenes un Mālpils vietējā runča donžuāna grēka auglis. Arta un Zandas izvēlētajam no mātes tikusi grācija un skaistums, bet no tēva - ašs, delverīgs prāts.
Vārds jaunulim radās it kā pats no sevis. Artis atceras: "Zināju - nekāds Bazilo šis nebūs! Nolēmu, ka vārdam jābūt viegli izrunājamam un noteikti saistītam ar mākslu. Nolēmām - par godu renesanses māksliniekam Džoto di Bondonem būs Džoto."
Tiek pie jauna ledusskapja
Vasarā būs divi gadi, kopš Džoto saimnieko Arta Butes mājā. Sadzīviskās rūpes - barošanu, vakcinēšanas uzraudzību - par runci uzņēmusies Zanda, bet dienas Džoto vada kopā ar Arti, kurš strādā mājās. Runcis itin bieži viņam asistē. Kā gan citādi Artis varētu eksperimentēt ar stiliem un krāsu paleti, veidojot netradicionālus krāsu savienojumus? No visiem darba posmiem Džoto vislabāk patīk gruntēšana ar rullīti vai darbošanās ar līmplēvi - lai cik dziļā miegā runcis būtu, izdzirdot pazīstamās skaņas, viņš acumirklī ir klāt. Krēsla atzveltnei, no kuras, ar nadziņiem iekrampējies un reizēm tos paasinot, Džoto pāri Arta plecam ievieš korekcijas topošajā gleznā, uzdarināts speciāls polsterējums. Reiz radošās iedvesmas brīdī Artis piespiedis Džoto pie sava T krekla, kurā tikko noslaucīta ota: "Skatos, viens sāns šim kobaltzils! Nācās steigšus mazgāt nost. Ja krāsa iekalstu, tad gan būtu problēma."
Pateicoties Džoto, Artis un Zanda tikuši pie jauna ledusskapja, jo, kad vasaras svelmē tas pēkšņi atslēdzās, nevienam neienāca prātā paraudzīties drošinātāju kastē, kur runcis nejauši bija nospiedis slēdzi. Kad jaunais ledusskapis jau bija mājās - ko nu vairs!
Džoto dēļ speciāli iegādāta arī kurpju kaste, jo runcim ļoti patīk pa savai modei apstrādāt kurpju auklas. Viņš tās tik ļoti sapluina, ka lietošanai vairs nav derīgas.
Džoto iecienītākāvieta vasarā ir terase, no kuras paveras skats pāri pilsētai. Uz terases margām šad tad nosēžas baloži un zvirbuļi. Tad runcim acis gail iekārē un klab apakšžoklis! Reiz kaķis pat devies pastaigā pa slīpo jumtu, bet Artis dikti uzmana savu asistentu. Šopavasar mākslinieks pat izdomājis, kā pastaigas pa jumtu runcim padarīt neiespējamas. Nu ko, Rīgas panorāma ir skaista, arī sēžot Artim uz pleca.