Jau no pirmās darbības dienas zīmola Kalve Coffee mērķis ir ilgtspējīga kafijas tirdzniecība. Uzņēmums iegādājas zaļo kafiju no audzētājiem, kas izmanto videi draudzīgas saimniekošanas metodes, stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Zēmanis.
Esat pirmais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis B Corps ilgtspējas sertifikātu. Bezpeļņas organizācija B Lab sertificē Benefit Corporations jeb B Corp. Šis sertifikāts ir unikāls ar to, ka tas raugās uz uzņēmumu kā pilnību, ietverot arī sociālos un vides aspektus. Tie uzņēmumi, kas tiek cauri stingrajiem vērtēšanas kritērijiem, tiek uzskatīti par uzņēmējdarbības līderiem iekļaujošas, taisnīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības globālajā kustībā. Kādēļ jums bija svarīgi to iegūt?
Sertifikācija nebija mūsu pašmērķis. Šobrīd ilgtspēja ir ļoti moderns vārds, visi par to runā, taču jāatzīst, ka bieži notiek arī zaļmaldināšana un daudzi ilgtspēju izmanto kā tādu mārketinga aktivitāti. Kad ar biznesa partneri nolēmām dibināt uzņēmumu, spriedām par to, kādu vēlamies to redzēt, kādas būs mūsu uzņēmuma vērtības, tāpēc ilgtspēja ir iekodēta mūsu uzņēmuma DNS. Tas nozīmē, ka visi lēmumi, ko uzņēmums pieņem, iet caur šo ilgtspējas prizmu. Vienalga, vai tas attiecas uz finansēm, produktiem vai piegādes ķēdēm.
Tā kā jau sākumā zinājām, ka vēlamies strādāt ilgtspējīgi, meklējām informāciju, tādu kā darbības rāmi, kas mums parādītu, kā to labāk darīt. Kā jau tas bieži notiek, dzīve īstajā brīdī mūs saveda kopā ar vienu latviešu meiteni, kas ir ilgtspējas eksperte un šobrīd dzīvo Dānijā. Viņa arī bija tā, kas ieteica mums B Corps sertifikātu, kas arī mums iedeva to rāmi, ko meklējām un kas mums parādīja virzienu, kā strādāt, lai mēs patiešām būtu ilgtspējīgs uzņēmums.
Ko ikdienā uzņēmumā darāt, lai strādātu ilgtspējīgi un dabai draudzīgi?
Tas, kā redzam ilgtspēju, ir trīs ietekmes zonas jeb trīs P: process, people, planet (process, cilvēki, planēta). Primārā ietekmes zona ir uzņēmuma iekšiene, ko mēs katrs kolēģis individuāli un uzņēmums kopumā varam darīt. Nākamais aspekts ir cilvēki, darbs ar klientiem, un trešā ilgtspējas komponente ir vide. Piemēram, mūsu galvenais izejmateriāls ir zaļās kafijas pupiņas, kuras mēs nepērkam no biržas vai starpniekiem, bet iegādājamies tās tieši no fermeriem, kuri arī domā par šiem ilgtspējas jautājumiem. Mums svarīgi būt drošiem, ka kafija, ko tālāk pārdodam, ir atbilstoša mūsu vērtībām. Lai arī kafijas iepakojums ir viena neliela daļa no tā, kā varam strādāt ilgtspējīgi, tas labi reprezentē ilgtspējas principus. Tā kā sākotnēji mūsu doma bija mainīt industrijas standartu uz labāku, iepakojums bija pirmais, kas nāca prātā. Bija jāizdomā veids, kā kafiju varētu pārdot bez iepakojuma. Radās ideja par metāla kārbām, kurās kafiju pie mums var atkārtoti uzpildīt. Bija nepieciešams izdomāt arī kaut kādu mehānismu, lai cilvēkus motivētu to darīt, un nekas labāk nemotivē kā finansiālais ieguvums un pati ideja. Proti, ja pie mums nopērk kafijas kārbu, kas, piemēram, maksā desmit eiro, tad, atkārtoti uzpildot to, jāmaksā būs vien astoņi eiro. Ja kafiju pērk katru mēnesi, tad gada griezumā viena kafijas kārba iznāks bez maksas. Esmu patīkami pārsteigts, cik daudz cilvēku to izmanto!
Kafijas nozarē aktuālas tēma ir bioloģiskās daudzveidības un mežu izciršanas jautājumi. Kā jūs veidojat sadarbību ar kafijas pupiņu audzētājiem?
Lielāko daļu zaļās kafijas pērkam no Brazīlijas. Esam izveidojuši sadarbību ar korporatīvu Sancoffee, kas arī ir B corps sertifikācijas turētāji. Esam viņus izvēlējušies, jo viņiem ir ļoti skaidra politika par mežu apsaimniekošanu. Kopā ar Sanpaulu Universitātes zinātniekiem viņi atjauno dabīgo vidi pie savām kafijas plantācijām. Rūpējas par ūdens attīrīšanu, jo kafijas pārstrādes procesā tiek izmantots liels ūdens daudzums, kā arī viņiem nav mazsvarīgi sociālie aspekti, tas, kā viņi izturas pret saviem darbiniekiem. Priecājos, ka strādāju kafijas industrijā, jo, ja skatāmies uz tādām lielām agrokultūras industrijām, tad, piemēram, šokolāde ir tiešām ļoti "melna zona", jo lielākā daļa kakao pupiņu tiek audzētas Āfrikā. Savukārt kafijas nozare ir citādāka. Tajā pašā Brazīlijā, no kurienes iepērkam lielāko daļu savas kafijas, lauksaimnieki ne ar ko neatšķiras no Latvijas zemniekiem. Svarīgi, protams, zināt, kādu praksi šie fermeri piekopj attiecībā gan uz kafijas audzēšanu, gan pesticīdu izmantošanu. Visa kafija, ko iepērkam, ir audzēta pēc labākās lauksaimniecības prakses. Lai pārliecinātos, ka tas tā patiešām notiek, mēs braucam pie mūsu kafijas audzētājiem, runājam ar fermeriem un redzam savām acīm, kādi ir ieguvumi viņiem, strādājot ar mums, un otrādi. Mēs par kafiju maksājam vairāk, nekā tad, ja to iegādātos biržā, bet, pateicoties tam, varam būt pārliecināti, ka sadarbojamies ar kafijas audzētājiem, kuriem ar mums saskan vērtības.
Pasaulē klimata pārmaiņas rada jaunus izaicinājumus visās lauksaimniecības jomās. Kādi ir jūsu novērojumi par kafijas industriju?
Klimata pārmaiņas, protams, ietekmē arī kafijas nozari. Brazīlija ir lielākā kafijas audzētāja pasaulē, jo saražo apmēram 40% no kopējā apjoma. Pērn strauji pieauga kafijas pupiņu cena, jo kafijas koku ziedēšanas laikā pēkšņi uznāca salna un nosala liela daļa šo ziedu. Rezultātā arī iegūtā raža bija daudz zemāka. Uzdodot kafijas audzētājiem jautājumus par to, kā viņi redz nākotni, protams, viņi nedaudz satraucas. Taču jau tagad dažādu universitāšu pētnieki strādā, lai selekcionētu tādas kafijas šķirnes, kas ir izturīgākas pret klimata pārmaiņām, dažādiem kaitēkļiem un citiem faktoriem. Tā ka mums visiem ir diezgan liela neziņa par nākotni, taču tas, ko mēs varam darīt jau tagad, ir pieņemt lēmumus, kas veicina labo saimniekošanas praksi.
Arī iegādājoties kafiju, pircējiem ieteiktu pievērst uzmanību dažādām sertifikācijām. Eiropā tas ir bio sertifikāts jeb zaļā lapiņa. Tas patiešām ir labs sertifikāts, kuru rūpīgi kontrolē. Tāpat ieteiktu, izvēloties kafiju, izpētīt zīmolu vai tirgotāju, vai uz iepakojuma vai uzņēmuma mājaslapā ir pieejama informācija par kafijas iepirkšanas ceļu. Ir nepieciešama caurskatāmība, lai pircējs varētu pieņemt pamatotu lēmumu.
Kādi turpmākie uzņēmuma attīstības plāni un mērķi šim gadam?
Plāni lieli, ambīcijas mums ir, tāpēc gribas domāt, ka arī varēšana. Mums kā jaunam, strauji augošam uzņēmumam lielākais izaicinājums ir nodrošināt veselīgu finanšu plūsmu. Kas attiecas uz ilgtspējas mērķiem, tad mums ir daudz darāmā. Nākamajā gadā gribētos mācīties, lai varētu vēl labāk savas zināšanas un pieredzi nodot plašākam cilvēku lokam. Pirms trim gadiem biju izvirzījis mērķi līdz 2028. gadam kļūt par CO2 neitrālu uzņēmumu. No šodienas skatupunkta esam no tā atteikušies. Saprotam, ka bez zaļo kvotu pirkšanas mēs vispār to nevaram izdarīt. Varbūt pēc 20 gadiem varēsim, kad tehnoloģijas būs attīstījušās. Katru gadu jāveic tāds kā realitātes pārskats, kur atrodamies, kāda ir mūsu ietekme un kādas lietas varam darīt vēl labāk. Esam sakārtojuši piegādes ķēdes, nākamais solis ir uzlabot uzņēmuma iekšējos procesus, lai samazinātu vēl vairāk mūsu ekoloģisko pēdu, kā arī ieviest jaunas iniciatīvas, lai palīdzētu sev un sabiedrībai kopumā.