Vēršot uzmanību uz to, cik svarīgi ir rūpēties par mitrāju saglabāšanu, saudzējot sugai piemērotas dzīvotnes un saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas Dendrologu biedrība par 2024. gada koku balsojumā izvēlējusies bērzu dzimtas krūmu – zemo bērzu (Betula humilis Schrank).
Meklējiet krūmu! Latviešu folklora teic: ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būšot lielas sniega kupenas. Lai arī bērzu ierasti iedomājamies kā koku ar līganiem zariem, baltmelnu stumbru, sirdsveida lapām, tomēr šāgada varonis – zemais bērzs – šim raksturojumam nebūt neatbilst. Zemais bērzs ir neliels krūms, kas augumā izstiepjas no metra līdz diviem, tam ir brūna miza, stāvi zari un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu. Interesanti, ka arī zemajam bērzam, līdzīgi kā citiem bērziem, ir raksturīgas spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs, taču sievišķās spurdzes zemajam bērzam var novērot arī rudenī pēc lapu nokrišanas, jo tās saglabājas.
Meklējiet krūmu!
Latviešu folklora teic: ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būšot lielas sniega kupenas. Lai arī bērzu ierasti iedomājamies kā koku ar līganiem zariem, baltmelnu stumbru, sirdsveida lapām, tomēr šāgada varonis – zemais bērzs – šim raksturojumam nebūt neatbilst. Zemais bērzs ir neliels krūms, kas augumā izstiepjas no metra līdz diviem, tam ir brūna miza, stāvi zari un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu. Interesanti, ka arī zemajam bērzam, līdzīgi kā citiem bērziem, ir raksturīgas spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs, taču sievišķās spurdzes zemajam bērzam var novērot arī rudenī pēc lapu nokrišanas, jo tās saglabājas.
Latvijā savvaļā varam novērot četras bērzu sugas. Biežāk sastopams ir āra jeb nokarenais, arī kārpainais bērzs (Betula pendula) un purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens), kuri abi ir lieli koki ar bērzam raksturīgo tāsi. Retāk Latvijā ir sastopams ir zemais bērzs, bet vēl retāk – pundurbērzs (Betula nana). Turpretī parkos varam sastapt arī citas bērza sugas. Paraugoties dabas varoņu cildināšanas hronikās, redzams, ka 2005. gadā tika cildināts pundurbērzs kā ļoti rets iemītnieks augsto purvu un purvainos priežu mežos.
Lai arī kopumā zemais bērzs ir izplatīts samērā plašā areālā Eirāzijā, tomēr Latvijā tas atrodas uz sugas izplatības apgabala rietumu robežas. Kā skaidro Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis dendrologs Gvido Leiburgs, zemais bērzs Latvijā sastopams samērā reti, vairāk – valsts austrumu un ziemeļu daļā. Par zemajam bērzam piemērotām augšanas vietām ir uzskatāmas specifiskas mitrāju dzīvotnes, tostarp pārmitri zālāji, zāļu un pārejas purvi, pārpurvoti ezeru krasti un mitri, skraji meži.
Dendrologs stāsta, ka pašreiz Latvijā ir reģistrētas 122 zemā bērza atradnes, pārsvarā Latgalē, bet dažas arī Vidzemē, taču dendrologiem ir jāpārliecinās, vai suga patiešām ir noteikta nekļūdīgi, jo dabā mēdzot būt sastopami arī pundurbērza un zemā bērza krustojumi. Kaimiņos Lietuvā zemais bērzs jau ir iekļauts Sarkanajā grāmatā un novērtēts kā gandrīz apdraudēta suga, savukārt Polijā tas ir īpaši aizsargājams.
Jārūpējas par dzīvotnēm
Pētījumi Polijā apliecina, ka traucētās ekosistēmās zemais bērzs mēdz veidot hibrīdus ar citām bērzu sugām, kas var novest pie lokālas zemā bērza izzušanas, skaidro G. Leiburgs. Zemo bērzu apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm.
Līdz ar zemā bērza cildināšanu iecerēts noskaidrot detalizēti zemā bērza izplatību Latvijā, pievēršoties arī tam, kā klimata pārmaiņas ietekmē vietējās sugas. Lai apzinātu ietekmes, kas skar zemo bērzu un tā stāvokli Latvijas savvaļā, ir jāpievēršas divām lietām – klimata pasiltināšanās procesam un cilvēka darbībai, kaut vai tam, kāda loma sugas dzīvē ir aktīvai krūmu šķeldošanai lielās platībās. Tāpat ir jāpēta, kā zemajam bērzam piemērotās dzīvotnes ietekmē mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm, un kā – pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem.
Atskatoties uz pērn dendroloģijas pētnieku apzināto par 2023. gada varoni smaržlapu rozi (Rosa rubiginosa), secināts, ka tās situācija Latvijā patiesi atbilst apdraudētas sugas statusam. Suga ir salīdzinoši reti sastopama izkliedēti visā Latvijas teritorijā, bet viena no tās bagātīgākajām sugas atradnēm ir kādā vecā augļudārzā Tukuma apkaimē. Latvijas Dendroloģijas biedrība norāda, ka smaržlapu rozi Latvijā pašreiz apdraud intensīvā lauksaimniecība, ceļmalu appļaušana, kā arī sugai piemērota biotopa aizaugšana ar krūmājiem un mežu.
Uz Pelēču purva taku
To, lai zemais bērzs būtu sastopams Latvijā arī turpmāk, nepieaugot tā apdraudētībai, varam sekmēt arī paši. Pirmkārt, ja izdodas novērot zemo bērzu dabā, noteikti par to jāziņo dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai Latvijas Dendrologu biedrībai. Otrkārt, jārūpējas, lai zemā bērza dzīvotne neaizaugtu ar kokiem un krūmiem – tātad ir nepieciešams mērķtiecīgi un pārdomāti plānot konkrētā biotopa apsaimniekošanas pasākumus. Treškārt, ir svarīgi iestāties par mitrāju aizsardzību un par dabiskā mitruma režīma saglabāšanu jebkurā līmenī – kā paša apsaimniekotā teritorijā, tā politisko lēmumu līmenī valstiskā mērogā.
Viena no vietām, kur zemo bērzu var apskatīt dabā katrs pats, ir Preiļu apkaimē esošā Pelēču purva dabas taka ar skatu torni. Aizaugot Pelēču ezeram, tas kļuvis par nozīmīgu pārejas purvu un slīkšņu aizsardzības vietu, kur sastopamas ne tikai retas vaskulāro augu un sūnu sugas, bet arī bagātīgas zemā bērza audzes.
Tiem, kuriem ir sava dārza kolekcija, tajā var iekļaut zemo bērzu, jo šo bērza sugu ir iespējams iegādāties arī Latvijas kokaudzētavās.