Tikai to, ko pazīsti
"Ņem un ēd tikai to, ko ļoti labi pazīsti. Ja pazīsti gārsu, tad ēd tikai gārsu. Īpaši, kad zaļumi tik tikko spraucas no zemes, būt pārliecinātam, kas tas par augu, pavisam droši nav iespējams. Turklāt svarīgi auga atpazīšanā nepaļauties tikai uz attēliem, nelasot augu aprakstus, jo vienas dzimtas augi var būt ar vizuāli līdzīgām iezīmēm. Kaut vai ar nāvējošu iedarbību apveltītais velnarutks, kura sakne ir balta un smaržo pēc pētersīļa, pieder tai pašai dzimtai, kurai arī dilles, ķimenes un burkāni, bet tas nenozīmē, ka tas ir lietojams uzturā bez bažām," tas ir Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītājas Initas Dānieles padoms, lai izvairītos no iespējamas indīgo augu iekļūšanas salātu bļodā vai puķu pušķī. Lai arī indīgie augi sastopami gan mežā, gan pļavā, gan upmalā, ar tiem var saskarties pat pašu dārzā: gan nezāļu vidū, gan skaistumdobē, piemēram, tulpju sīpolus nav ieteicams lietot uzturā. Jāņem vērā, ka dažkārt kaitīgās vielas var būt ne tikai paša auga daļās, bet pat ūdenī, kurā indīgais augs ir turēts. Populārākie indīgie augi, kurus savvaļā vajadzētu atpazīt visiem, ir četrlapu čūskoga, kas noplūkta ļoti līdzinās mellenei, un parastā zalktene, kuras sarkanā oga atgādina jāņogu.
Jāzina mērs
Lai arī augi klasificēti kā indīgi, var atšķirties gan to indīguma pakāpe, gan arī iedarbības veids – indīgums var izpausties gan tikai pieskaroties augam ar ādu, gan arī pagaršojot to, bet atsevišķos gadījumos auga smarža var būt iemesls, lai saindētos, piemēram, ilgstoši purvā elpojot vaivariņus. "Mēdz teikt, ka indīgie augi paši parūpējušies, lai tos cilvēks nelietotu uzturā, piemēram, ar nepatīkamu smaržu vai rūgtumu. Par to gan nevaram būt pilnīgi pārliecināti, jo ne visi indīgie augi ir nogaršoti, lai tā spriestu. Jebkas nesamērīgās devās var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Tā arī atsevišķi indīgie augi atbilstošās devās un lietošanā var būt nekaitīgi, pat ar ārstniecisku iedarbību. Piemēram, lai arī strutene ir indīga, pa mazai lapiņai salātu bļodā tā var būt arī vērtīga cilvēkam," stāsta Dāniele un aicina tomēr izvērtēt iespējamo ietekmes pakāpi, pirms ķerties pie pašārstēšanās eksperimentiem (īpaši mūsdienās, kad aizvien vairāk cilvēkiem ir alerģiskas reakcijas uz dažādām vielām, tai skaitā uz dabā sastopamām). Jāpievērš uzmanība arī ārstnieciskos nolūkos lietotu augu izmantošanai un šo augu salikumiem, jo arī tie var izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Turklāt nav ieteicams ilgstoši lietot uzturā vienus un tos pašus ārstniecības augus, piemēram, tēju veidā.
"Augi pamazām no nezālēm un indīgiem augiem pārtop par noderīgiem un reizēm ļoti garšīgiem ārstniecības augiem. Tie jāiepazīst pamazām, sākot ar vienkāršākiem, piemēram, gaiļbiksītēm, rasaskrēsliņu, raudeni, vīgriezi, neaiztiekot, protams, tādus indīgos augus kā gundega vai latvānis," spriež Jānis Vaivars, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmuma Ragāres saimnieks, kas ikdienā nodarbojas ar ārstniecības augu tēju un garšvielu ražošanu. Ja pazīst ārstniecības augus un pareizi tos kaltē – ātri, pie zemas temperatūras un neatstājot mitrumu –, no tiem pagatavota tēja dažkārt būs labākais un, iespējams, pat vienīgais nepieciešamais līdzeklis, lai tiktu galā ar vieglu saaukstēšanos vai nervu nomierināšanu. Lai izkaltētie augi nezaudētu savu aromātu, krāsu, garšu un pozitīvo iedarbību, pēc pareizas izkaltēšanas tos var glabāt jebkur – gan stikla traukos, gan kokvilnas maisiņos, būtiskākais, lai trauks ir labi noslēgts un tiek turēts sausumā, tumsā un pastāvīgā temperatūrā.
Jāmeklē mediķa palīdzība
Lai arī pēdējos gados Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nav zināmi gadījumi, kas saistīti ar nopietnu saindēšanos, kad ieēsti augi vai ogas, tomēr katru gadu ir vairāki izsaukumi, kad ķīmiski apdegumi gūti no latvāņu sulas, piemēram, pļaujot latvāņus bez aizsarglīdzekļiem. Taču, iespējams, par vieglākas formas saindēšanos cietušais nemaz neinformē mediķus, bet pārdzīvo to mājas apstākļos. Mediķi aicina ne tikai pieaugušos būt piesardzīgiem, bet arī izglītot bērnus par indīgo augu bīstamību. Ja tomēr gadījies apēst kādu augu, pēc kura ir aizdomas par saindēšanos, jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem. Ja tas uzreiz nav izdarāms, var izmantot aktivizēto ogli lielākā devā nekā parasti, piemēram, mājas apstākļos cilvēks mēdz lietot vienu tableti uz desmit kilogramiem svara.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Haralds Lučkovskis norāda: "Saindēšanās gadījumā noteikti nav ieteicams pašam izraisīt vemšanu, jo tas nozīmē, ka ķīmiskā viela organismā pārvietosies otrreiz, kā arī būs sarežģītāk noteikt, kāda viela izraisījusi šo situāciju. Tāpat arī nav ieteicams dzert daudz ūdens, jo tas arī tikai pastiprina vielas iespējamo uzsūkšanos asinīs. Ja tomēr vemšana notiek, daļa atvemtās masas tomēr jāsavāc mediķu informēšanai, lai stacionārā varētu noteikt sliktās pašsajūtas izraisītāju un sniegt piemērotu palīdzību tās neitralizēšanai. Savukārt, ja kāds augs izraisījis ādas apdegumu, pirmā rīcība ir apdedzinātās vietas ilgstoša turēšana zem tekoša ūdens – līdz pat 20 minūtēm. Tas vienlaikus gan dzesēs ādu, gan mazinās sāpju sajūtu."