Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Svinēt svētkus, domājot par apkārtējo vidi

Ziemassvētku laikā un īpaši pēc svētkiem atkritumu apjoms pieaug aptuveni par trešdaļu. Pieaugumu veido gan dažāda veida iepakojums – dāvanu primārais iepakojums, to iesaiņojums –, gan dažāda veida dzērienu un ēdienu iepakojums. Diemžēl atkritumu pieaugumu veido arī pārtikas atkritumi – pagatavojam vairāk svētku mielastu nekā varam apēst. Atkritumu apjoms pieaug gan mājsaimniecību, gan arī juridisko personu segmentā, stāsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji, un šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet visās attīstītajās pasaules valstīs, turklāt tai nav tendences mazināties, gluži otrādi – cilvēki pērk aizvien vairāk un atkritumu kalni aug augumā. Viens no risinājumiem ir šķirot atkritumus, taču svarīgākais ir samazināt to rašanās apjomu, un te nu no svara ir katra cilvēka individuālā atbildība!

Jāturpina infrastruktūras attīstība

Ne tikai vides aizsardzības organizācijas, arī atkritumu apsaimniekotāji pirmssvētku laikā tiecas uzrunāt sabiedrību un klauvēt pie patērētāju sirdsapziņas. Piemēram, a/s Latvijas Zaļais punkts aicina svētku laikā neaizmirst par resursu saudzīgu patēriņu – izvēlēties produktus, kas nav pārpakoti un ir iepakoti videi draudzīgā iepakojumā, uz veikalu doties ar sagatavotu iepirkumu sarakstu, ņemt līdzi savus iepirkuma maisiņus, dāvanu saiņošanai izvēlēties pārstrādājamu iepakojumu. "Tāpat svētku norisei nepieciešamās lietas aicinām nepirkt no jauna, bet aizņemties vai iznomāt. Piemēram, šobrīd ir pakalpojumi, kas piedāvā iznomāt eglīti uz Ziemassvētku laiku, kas pēc tam tiek iestādīta. Tāpat, lai pagatavotu cūkgaļas cepeti, nepieciešamos cepamtraukus, ja tādu nav, var aizņemties no draugiem vai radiem.

Ziemassvētku eglīti var skaisti izrotāt ar dažādiem dabas materiāliem.

Ir daudz dažādu veidu, kā arī Ziemassvētku laikā varam būt zaļāki un videi draudzīgāki," uzsver a/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Runājot par tendencēm 2019. gadā, Latvijas Zaļā punkta prioritāte būs atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstība sadarbībā ar partneriem visā Latvijā. "Sniegsim atbalstu jaunu šķirošanas punktu izveidei, kā arī iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai par atkritumu šķirošanas un neradīšanas jautājumiem. Vienlaikus skaidrs – lai Latvija straujāk samazinātu kopējo sadzīves atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos, būs nepieciešamas arī investīcijas poligonos un šķirošanas līnijās. Saviem klientiem piedāvāsim citus ilgtspējīgus risinājumus, lai viņu  uzņēmējdarbība atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo ekoloģisko pēdu. Piemēram, Latvijas Zaļais punkts nākamgad plāno sākt jaunu iniciatīvu Zaļi pakots, lai ražotājus aicinātu samazināt kopējo iepakojuma apjomu un izvēlēties videi draudzīgus iepakojuma materiālus, ko var pārstrādāt. Tāpat tirgū ieviesīsim aplikāciju, ar kuras palīdzību dažādas tirdzniecības vietas var efektīvāk sekot līdzi produktu derīguma termiņiem un tādējādi uzlabot produktu aprites plānošanu, samazinot atkritumu daudzumu," skaidro Zakulis.

 

Politiķu atbildība nozares sakārtošanā

Protams, atkritumu apsaimniekošanas nozari ietekmē arī politiski lēmumi – gan vietējā, Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā. "Atkritumu apsaimniekošanas nozarē 2018. gads vērtējams kā stagnācijas periods. Tas saistīts ar neskaidrību par to, kāds būs tirgus regulējums, kā tiks attīstīta atkritumu šķirošanas sistēma, kā saistībā ar Saeimas vēlēšanām mainīsies politiskie uzstādījumi un kādi būs jaunā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna pamati. Vienlaikus šis bijis arī stabilitātes un izaugsmes gads otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā," skaidro vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Nākamgad situāciju nozarē būtiski ietekmēs konkurss par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkurss un tā norise būs nozīmīgs signāls uzņēmējiem ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā, sniedzot skaidrību visiem nozares uzņēmumiem par turpmāko situācijas attīstību Baltijas lielākajā tirgū. Tāpat nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un nozares asociācijām kopā jāsāk darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, ko īstenot pēc 2021. gada. Par to, kāds būs plāna saturs, skaidrībai vajadzētu būt iespējami ātrāk, lai uzņēmumi varētu plānot savu darbību un nākotnes investīcijas. Šobrīd nozarē liels uzsvars ir uz atkritumu šķirošanu, taču nākotnē noteikti jādomā, kā panākt un valsts līmenī atbalstīt kopējā atkritumu apjoma svara samazināšanu, lietu otrreizēju izmantošanu un to pārstrādi jaunās izejvielās un produktos," nozares jaunā gada izaicinājumus skaidro Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs. Viņš arī piebilst, ka nākamajā gadā Eco Baltia grupa strādās pie jauniem investīciju projektiem, lai nodrošinātu vēl plašāku otrreizējo izejvielu pārstrādi, proti, SIA Eco Baltia vide īstenos riepu otrreizējās pārstrādes projektu, lai no nolietotajām autoriepām Latvijā ražotu kvalitatīvas otrreizējas izejvielas.

"Mēs balsojam ar saviem maciņiem un varam izvēlēties, kādā iepakojumā vēlamies saņemt jebkuru preci. Ja nezini, kurā šķirošanas konteinerā produkta iepakojumu likt, izvēlies līdzīgu preci šķirojamā iepakojumā.

Ej uz veikalu ar savu taru. Katru tomātu vai citronu nevajag likt savā maisiņā.

Nešķirot un noglabāt poligonos ir dārgi –  gan naudas izteiksmē, gan domājot par planētas nākotni. Un tā pienāks drīzāk, nekā mums šķiet," uzskata SIA Zaļais centrs menedžere Žanna Lampicka un piebilst, "jo mazāk šķirosim, jo atkritumu apsaimniekošanas cenas augs, un maksāsim mēs visi."


Zaļie risinājumi

  • Šī gada 17. jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grozījumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Likuma grozījumi izstrādāti, lai ierobežotu plastmasas vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu tirdzniecības vietās un lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nospraustos mērķus. 
  • Vides organizācijas gan uzskata, ka būtu nepieciešama arī ļoti vieglās plastmasas maisiņu ierobežošana. To vietā iespējams izmantot papīra vai bioloģiski noārdāmo materiālu maisiņus. 
  • Normatīvie akti neaizliedz patērētājam lūgt, lai preci iesver viņa atnestā traukā gan veikalos, gan kafejnīcās. 
  • Nesakārtots joprojām ir jautājums par depozīta sistēmas ieviešanu.

Top komentāri

Apčidrinskis
A
Lielākai tautas daļai nav ne mazākā priekšstata, cik daudz smago metālu sāļu tiek izmests vidē uguņošanas laikā. Tā ka eglītes rotāšana ar "ekoloģiskiem materiāliem" ir matu skaldīšana un izrādīšanās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena