Kas īsti ir ekoloģiskā pēda
Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu noteiktos dzīves standartos. Tas arī parāda dabas resursu apjomu, kāds nepieciešams, lai cilvēku radītais piesārņojums un atkritumi tiktu absorbēti vidē. Atšķirībā no citiem rādītājiem, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi uz vidi, ekoloģiskā pēda ļauj noskaidrot tieši ar patēriņu saistītās slodzes vidē, kas ir izkliedētas visā preču un pakalpojumu ražošanas un lietošanas laikā.
Mēs tērējam vairāk dabas resursu, nekā būtu nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai.
Ekoloģiskā pēda ir pētīta teju visās valstīs, un secinājums ir viens – tās lielumam ir tendence pieaugt. Mēs tērējam vairāk dabas resursu, nekā būtu nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai. Pēc pēdējām aplēsēm, uz zemes dzīvo aptuveni 7,6 miljardi cilvēku. Katram cilvēkam pienāktos 1,68 hektāri bioloģiski produktīvas zemes, taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē ir vidēji 2,84 hektāri uz cilvēku gadā, tas nozīmē, ka zemei nepieciešams gads un četri mēneši, lai saražotu tos ekoloģiskos resursus, kurus patērējam vienā gadā. Ņemot vērā esošo populācijas pieaugumu, 2055. gadā cilvēku daudzums tuvosies 10 miljardiem, tas radīs jaunus ekoloģiskus izaicinājumus.
Jo turīgāka valsts, jo lielāka pēda
Daļa sabiedrības kļūst turīgāka. Lielāki ienākumi ļauj biežāk ceļot, izmantojot lidmašīnu, kuģi vai automašīnu, dzīvot lielākās mājas, izmantot modernas tehnoloģijas, tādējādi radot lielāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Daudzas pasaules attīstītākās valstis dzīvo uz mazāk attīstīto zemju resursu rēķina. Pasaulē visaugstākais ekonomiskās pēdas nospiedums ir tādām valstīm kā ASV, Ķīna un Indija.
Tā kā Latvija ir neliela valsts ar 1,96 miljoniem iedzīvotāju, tās kopējais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir nedaudz vairāk par 11 miljoniem hektāru jeb 5,6 hektāri uz vienu iedzīvotāju. Tas ir divreiz lielāks par pasaules vidējo rādītāju (2,84 hektāri uz vienu iedzīvotāju) un trīs reizes pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu – 1,68 hektārus. Taču Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir nedaudz mazāks nekā lielākajai daļai ES dalībvalstu un arī mūsu kaimiņiem – Lietuvai (5,8 hektāri uz vienu iedzīvotāju) un Igaunijai (6,79 hektāri).
Priecē, ka kopumā pēdējos gados cilvēku interese par videi draudzīgu dzīvesveidu pieaug
"Mūsu ekoloģiskā pēda ir svārstīga. Tā strauji pieauga līdz ekonomiskajai krīzei, pēc tam tā samazinājās un šobrīd atkal palielinās. Tā kā nākotnē ES visās valstīs vēlamies panākt ekonomisko labklājību, rodas jautājums, kādus pasākumus veiksim, lai mazinātu mūsu ietekmi uz vidi. Par to jādomā ne tikai katram iedzīvotājam, bet arī valstiskā līmenī. Mūsdienās ir plaši pieejama informācija, dažbrīd pat pārāk daudz. Vieniem interesē vairāk mājokļa iekārtošana, lai būtu videi draudzīgāk, citi atkal lielu uzmanību pievērš bioloģiskai pārtikai un tās izcelsmei. Taču priecē, ka kopumā pēdējos gados cilvēku interese par videi draudzīgu dzīvesveidu pieaug," saka Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Ēdam veselīgi
Savu ekoloģisko pēdu ikviens var samazināt. "Vislielāko negatīvo ietekmi uz vidi rada trīs jomas: pārtika, transports un mājoklis," teic Jānis Brizga.
"Svarīgi ir izvēlēties ne tikai ekoloģisku pārtiku, bet arī sezonālu, jo tā ir gan garšīgāka, gan rada mazāk piesārņojumu, jo tās ieguvē jāpatērē mazāk enerģijas. Nav obligāti jākļūst par veģetārieti, bet gaļas patēriņa samazināšana uzturā būs gan laba jūsu veselībai, gan apkārtējai videi, jo dzīvnieku izcelsmes produkti, ja tie nav bioloģiski, atstāj vislielāko ietekmi uz vidi. Tas pats ieteikums arī par piena produktiem un olām, jo to ražošana rada 5% no visas mūsu kopējās ietekmes uz klimatu," skaidro Jānis Brizga. Piemēram, saražojot 1 kg liellopu gaļas, izdalās vidēji 27 kg CO2 ekvivalentas gāzes. Tas ir līdzvērtīgi tam, cik daudz CO2 izplūst no automašīnas, nobraucot 162 km. Ja mēs patērējam daudz gaļas, tad radām vairāk emisiju, nekā braucot ar auto.
Braucam ar velosipēdu vai ejam kājām
Ja vēlamies būt zaļāki, biežāk jāiet kājām, jāizmanto velosipēds vai sabiedriskais transports, nevis automašīna, jo tā mazināsim kaitīgos izmešus gaisā. Ja tomēr nav citas izvēles, tad vides eksperti iesaka iegādāties jaunāku auto ar mazāku motoru, kā arī ne mazāk svarīgs ir braukšanas stils. Būtiski ir braukt vienmērīgi un mācīties paredzēt satiksmes plūsmu, kā arī nedrīkst aizmirst piepumpēt riepas. Ja spiediens riepās ir zemāks par 1,7 atmosfērām, tad ir lielāka rites pretestība un neekonomiskāka braukšana. Arī pārmērīga gaisa kondicioniera izmantošana kaitē videi. Svarīgi atcerēties, ka ekobraukšana var samazināt degvielas patēriņu pa 20%.
Siltinām mājokli
Ir izpētīts, ka vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis. Lielākā daļa ietekmes uz klimatu rodas tieši ēkas lietošanas laikā: apkurinot, dzesējot, apgaismojot. Paaugstinot energoefektivitāti, patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 25%, vienlaikus samazinot piesārņojumu un palielinot ietaupījumus. Tāpēc svarīgi ir siltināt ēku. Izmantot enerģiju taupošas jeb A klases elektroierīces, kā arī atteikties no iekštelpu apdares materiāliem, kas satur gaistošus organiskos savienojumus vai citas toksiskas vai bīstamas vielas. Veidu, kā palīdzēt dabai un dzīvot zaļāk, ir daudz, atliek tikai tos ievērot ikdienā!
Katru gadu tiek noteikta arī diena, kurā cilvēki ir iztērējuši visus ekoloģiskos resursus un pakalpojumus, ko zeme būtu spējīga atjaunot šajā gadā. Tas nozīmē, ka pēc šīs dienas mēs dzīvojam uz parāda. Pagājušajā gadā 2. augusts bija tā diena, kad sākām ņemt no dabas vairāk, nekā tā varētu šajā gadā radīt.
Izmēri savu ietekmi!
- Ja vēlies izmērīt savu ietekmi uz vidi, Pasaules Dabas fonda izstrādātais kalkulators aprēķinās, cik hektāru zemes prasa tavs dzīvesveids.
- Klimata kalkulators parādīs, kāda ir tava ietekme uz klimatu gada laikā. Lai novērstu klimata izmaiņas, viens cilvēks nedrīkst radīt vairāk kā trīs tonnas CO2 izmešu gadā.
- Interesanta un vērtīga informācija par zaļo dzīvesveidu atrodama biedrības Zaļā brīvība rokasgrāmatā.
Ilze
HC