Dabas aizsardzība un klimata neitralitāte ir vieni no Eiropas Savienības (ES) nozīmīgākajiem mērķiem. Tāpat ES ir svarīga reģionālā attīstība, lai celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģionu konkurētspēju. Ir būtiski, lai dažādie mērķi savā starpā būtu saderīgi. Tēlaini izsakoties, būtu nelietderīgi vienu bedri lāpīt ciet, turpat blakus izrokot citu.
Tāpēc tiek ieviesti dažādi instrumenti, kas veicina atbildīgu resursu izmantošanu un vides aizsardzības mērķus ES investīcijās – lai, veicinot reģionālo attīstību, veicinātu arī dabas un klimata mērķu sasniegšanu vai vismaz tiem nekaitētu. Viens no šādiem instrumentiem ir princips «nenodarīt būtisku kaitējumu» (NBK). Tā nosacījums ir, ka publiski finansēti projekti būtiski nekaitēs videi un bioloģiskajai daudzveidībai.
Kas ir NBK un kāpēc tas ir svarīgs?
Vides organizāciju veiktā analīze atklāj: NBK efektīva ieviešana, tostarp Latvijā, ir izaicinoša. Iezīmējas galvenās problēmas, bet vienlaikus arī noskaidrots, kā Latvija var uzlabot NBK piemērošanu. Izaicinājums ir arī saprotami un saistoši šo principu skaidrot sabiedrībai, jo tā realizēšana praksē vislabāk iezīmējas konkrētās situācijās. Projektā Efektīvs NBK. Principa «nenodarīt būtisku kaitējumu» piemērošanas, ieviešanas un uzraudzības stiprināšana publiskos investīciju projektos ir tapis arī šis materiāls ar mērķi NBK vides aizsardzības principus padarīt saprotamākus ikvienam.
Klimata un dabas daudzveidības mērķi ES ir gana ambiciozi un ļoti nepieciešami visa reģiona un nozaru stabilitātei – dabas resursi un klimata stabilitāte ir visa pamats, tajā skaitā Eiropas iedzīvotāju labklājības pamats. NBK principu ES izstrādāja, lai nodrošinātu, ka publiskā finansējuma projekti būtiski nepasliktina klimatu, vidi un dabu. Šis princips ir veids, kā novērst pretrunas starp vides mērķiem un citiem, piemēram, reģionālās attīstības, mērķiem. NBK princips attiecas uz infrastruktūras attīstību, rūpniecību, lauksaimniecību un citām nozarēm, kuru projekti varētu būtiski ietekmēt vidi. Piemēram, izbūvējot jaunu autoceļu tīklu par Eiropas naudu, nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu videi un dabai. Investīcijām, saskaņā ar normatīvo regulējumu, ir jāatbilst NBK principa sešiem apakšmērķiem: tās būtiski neveicina klimata pārmaiņas, atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām, novērš un kontrolē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, izmanto ilgtspējīgi un aizsargā saldūdens un jūras resursus, veicina vai nekaitē aprites ekonomikas attīstībai, kā arī neapdraud ES nozīmes dzīvotnes un sugas vai būtiski nekaitē ekosistēmu stāvoklim.
Kopš 2021. gada NBK princips tiek attiecināts uz ES publisko finansējumu, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu, Kohēzijas fondu un citām investīciju programmām. Ir iespējams, ka nākamo gadu ES budžetā NBK princips tiks iekļauts arvien plašāk un būs priekšnoteikums publiskā finansējuma saņemšanai. Šādā gadījumā projektu attīstītājiem būtu arvien vairāk jāsaskaras ar principu un jāsaprot, kā to ieviest praksē. Tomēr daudzās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, ir novērots, ka NBK piemērošana projektos ne vienmēr iet gludi un viegli.
Kā NBK ievērošanā pietrūkst?
Lai saprastu, kā un cik veiksmīgi NBK principu ievērojam investīciju projektos Latvijā, trīs vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un biedrība Zaļā brīvība – pētīja šī principa ieviešanas gaitu un trīs nozīmīgu Latvijas Atveseļošanas plāna investīciju pieredzi: plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, industriālo parku un teritoriju attīstībā un reģionālo un vietējo autoceļu uzlabošanā. Šīs trīs investīcijas tika izvēlētas, jo ir lielāka mēroga un specifikas pēc arī varētu būt ar potenciāli lielāku ietekmi.
Izpēte atklāja vairākas problēmas, kas kavē NBK principa pilnvērtīgu ieviešanu. Vides organizācijas visu trīs pētīto investīciju gadījumā intervēja gan projektu attīstītājus, gan par investīciju ieviešanu atbildīgās ministrijas (Vides attīstības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju). Visu trīs investīciju gadījumā tika secināts, ka NBK izvērtējums nereti pārklājas un atkārto normatīvajos aktos noteikto, nevis garantē plašāku vides aizsardzību. Piemēram, noteikums atbilstoši apstrādāt un transportēt azbestu vai jaunās ēkās lietot atbilstošu hidroizolāciju ir prasības, kas nozarē jau tiek ieviestas un pārsteigumu nerada. Valmieras industriālā parka attīstītāji atzina, ka ar zināmajiem normatīviem jau iepriekš rēķinājās, taču pietrūka konkrētu piemēru un labo prakšu no Eiropas Komisijas puses, ko izpildītāji varētu ietvert projektā.
Liela nozīme ir valsts iestāžu un projektu īstenotāju kapacitātei un iepriekšējai saskarsmei ar šo jautājumu. Piemēram, gan VSIA Latvijas valsts ceļi, gan Valmieras industriālā parka attīstītāji, kuru pārstāvjus vides organizācijas intervēja, pētot investīcijas, atzina, ka šī bija pirmā saskarsme ar NBK principu un daudz ko nācās apgūt pašiem. Būtu bijis noderīgi saņemt vairāk skaidrojošas un detalizētas informācijas: kā novērtēt NBK sešus apakšmērķus un kādas aktivitātes ieviest.
Vides organizācijas uzskata, ka vairāku projektu attīstībā nāktu par labu detalizēta ekoloģiskās ietekmes analīze, lai novērstu ekosistēmu degradāciju un kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Gan šajā projektā, gan gadu gaitā gūtā vides organizāciju pieredze rāda, ka dabas vērtību aizsardzībai ļoti svarīgi ir nepaļauties tikai uz īpaši aizsargājamajām teritorijām. Vairāk nekā puse vērtīgo biotopu platību un daudzas sugas Latvijā ir bez reālas aizsardzības. Arī gadījumā, ja divi vides mērķi nonāk pretrunās, piemēram, militārā piesārņojuma sanācija un vērtīgu sugu aizsardzība, ar ko saskārās Valmieras industriālā parka attīstītāji, ir jādomā, kā to visveiksmīgāk risināt arī šādu horizontālu principu kontekstā.
Šādas un līdzīgas nepilnības nav unikālas Latvijai, bet ir sastopamas arī citās ES dalībvalstīs. Piemēram, organizācijas CEE Bankwatch Network veiktā gadījumu izpēte atklāj: arī investīciju projekti ūdens resursu pārvaldībā Polijā un centrālapkures modernizācijā Čehijā saskārās ar nekonkrētību un nepietiekami skaidrām vadlīnijām no Eiropas Komisijas puses, savukārt Igaunijā Rail Baltic investīcijas gadījumā, līdzīgi kā Latvijā, ne vienmēr tiek izvērtēti projekti visā to apjomā un attīstībā. Skaidrāks ietvars un nosacījumi varētu risināt daļu no nepilnībām.
Vides organizācijas pēc izpētes apkopoja rekomendācijas Eiropas Komisijai, kas atbild par NBK principa ietvaru un iekļaušanu. Rekomendācijās apkopota gan projektu attīstītāju, gan nacionālo institūciju, gan vides organizāciju pieredze un ilggadēji novērojumi. Viens no galvenajiem secinājumiem: NBK principam ir jābūt ES nākotnes budžetā, turklāt plašākā fondu klāstā, tomēr NBK nosacījumiem ir jābūt vienādiem starp dažādiem fondiem. Lai NBK ieviešana dalībvalstīs būtu veiksmīgāka, jāprecizē prasības dažādām nozarēm un katrā no NBK apakšmērķiem. Treškārt, ir jāstiprina uzraudzības mehānismi. Projektā intervētās valsts iestādes atzina, ka projektu uzraudzībai, tas ir, vai un kā projekts NBK principu ievēro ilgtermiņā un vai projektā ietvertie soļi NBK ievērošanai atbilst realitātei, ir pievērsts mazāk uzmanības. Lai arī ļoti būtiska, šī funkcija ir vismazāk precizēta.
Kā Latvijā veicināt NBK efektīvāku ieviešanu?
NBK principa ieviešanai nav gara vēsture. Ir tikai normāli, ka sastopamies ar izaicinājumiem. Izpēte parāda: mums visiem tā ir salīdzinoši jauna pieredze, kas prasa papildu resursus, laiku un iedziļināšanos NBK principa jēgā. Ja mācāmies visi reizē, ne vienmēr šajā pieredzē dalāmies. NBK ieviešanas efektivitāte ir atkarīga no izpratnes un līdzšinējās pieredzes, no informācijas un noteikumu skaidrības, detalizācijas un pieejamības, no pārraudzības, kā arī veiksmīgas koordinācijas starp valsts institūcijām un investīciju saņēmējiem.
«Latvijas pieredze rāda: NBK efektīvai ieviešanai vajadzīga skaidrāka pieeja un ciešāka sadarbība starp atbildīgajām iestādēm, investoriem un vides ekspertiem. Saredzam, ka jāizstrādā konkrētas vadlīnijas pa nozarēm, lai nodrošinātu vienotu izpratni un konsekventu pieeju NBK principa piemērošanā. Jāstiprina arī izpratne par principa praktisko pielietojumu. NBK princips nav birokrātiska formalitāte – tā ir iespēja veidot ilgtermiņā noturīgu un videi draudzīgu ekonomisko izaugsmi,» uzsver Baiba Vitajevska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja.
Lai Latvija pilnvērtīgi izmantotu NBK principa potenciālu, jāsalāgo NBK kritēriji starp ES fondiem un nacionālā finansējuma instrumentiem, vairāk jāiesaista neatkarīgi vides un dabas eksperti projektu plānošanā, kā arī projektos ar augstāku ietekmes risku jāievieš papildu prasības.
NBK princips nav vienkārši izprotams, tomēr ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu sabiedrības intereses ilgtermiņā. Nenodarīt būtisku kaitējumu ir kā vides higiēnas minimums, kas jāievēro ikvienam, kurš vēlas piesaistīt investīcijas un sadarbības partnerus. Jau ļoti daudzi uzņēmumi un attīstītāji virzās tālāk – plāno projektus ar pozitīvu ietekmi uz dabu un vidi. NBK principa ievērošana ir solis uz kvalitatīvāku, tālredzīgāku un atbildīgāku valsts attīstību. Tikai nodrošinot, ka visi publiskie projekti tiek īstenoti ar rūpīgu ietekmes uz vidi izvērtēšanu, varam garantēt, ka nākamajām paaudzēm būs pieejama veselīga un labvēlīga dzīves vide.