Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Trauki ar rupjmaizes garšu

Domājot par to, kā samazināt plastmasas piesārņojumu pasaulē, trīs uzņēmīgas jaunietes ir radījušas ēdamus vienreizlietojamos traukus, kas ir nekaitīgi videi un ātri sadalās dabā. Šis ir pirmais šāda veida produkts Latvijā. Skolēnu mācību uzņēmuma Re-Grain vadītāja ir Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkne Agnese Aizpuriete.

Kā radās ideja sākt ražot ēdamus vienreizlietojamos traukus?

Ar draudzeni, kura šobrīd ir arī mana komandas biedre, izlēmām veidot skolēnu mācību uzņēmumu. Lai arī sākumā mums nebija idejas, ko mēs varētu ražot, mēs zinājām, ka vēlamies strādāt ar videi draudzīgiem produktiem, kas varētu palīdzēt risināt vides piesārņojuma problēmas. Sākotnēji vēlējāmies atrast alternatīvu tieši plastmasas iepakojumam, kā varētu aizstāt, piemēram, plastmasas maisiņus, taču mēs īsti nevarējām rast risinājumu, kas mūs apmierinātu. Tā kā arī vienreizlietojamie plastmasas trauki ir liela vides problēma, sapratām, ka varētu ražot videi draudzīgu alternatīvu. 

Mums bija svarīgi, lai vienreizlietojamie trauki būtu izstrādāti no dabiskām izejvielām, būtu videi draudzīgi un lai pats produkts būtu arī oriģināls. Tā nu vienā momentā radā ideja, ka mums vajadzētu ražot ēdamus traukus. Piešķīrām idejai arī garšu! Zīmola nosaukums veidots no divām daļām. ''Re'' nozīmē dabas apriti un atjaunošanos, kaut ko atkārtotu un ekoloģisku, savukārt ''grain'' angļu valodā nozīmē ''grauds''. Tas simbolizē to sākumu, no kā rodas mūsu šķīvji.

Kāpēc vienreizlietojamie plastmasas trauki ir tik kaitīgi?

Parasti jau vienreizlietojamos plastmasas traukus cilvēki izmanto un izmet. Tie netiek mazgāti, un šādus netīrus traukus neviens nevēlas pārstrādāt. Mūsdienās arī plastmasas izstrādājumu pārstrādāšana ir diezgan sarežģīts process. Turklāt mums pašām bija diezgan liels atklājums, ka vienreizlietojamo plastmasas  trauku sastāvā ir daudz kaitīgu vielu, kas negatīvi var ietekmēt arī mūsu veselību. To sastāvā ir tādas kaitīgas vielas kā fenoli un ftalāti. Karstam ēdienam saskaroties ar plastmasas virsmu, šīs vielas nonāk mūsu organismā un var veicināt aknu, nieru, plaušu bojājumus un negatīvi ietekmēt mūsu reproduktīvo veselību.

Šobrīd vienreizlietojamie plastmasas trauki veido līdz pat 70% no jūras piesārņojuma. 91% no visas plastmasas vispār netiek pārstrādāts, tāpēc tā nonāk atkritumu poligonos vai apkārtējā vidē. Plastmasai sākot sadalīties, rodas mikroplastmasas gabaliņi, kas bieži vien nonāk putnu un dzīvnieku uzturā. Dzīvnieki to apēd, un pēcāk tā veicina to bojāeju. Nesenie pētījumi atklājuši, ka plastmasa ir 90% pārbaudīto jūras putnu un 100% bruņurupuču zarnās. Zinātnieki uzskata, ka 2050. gadā okeānā pēc svara, iespējams, būs vairāk plastmasas nekā tajā esošo zivju.

Kā var izmantot jūsu ēdamos traukus, vai tie ir piemēroti arī karstam ēdienam?

Jā, šis ir jautājums, kas visvairāk interesē cilvēkus. Lai arī daudziem tas šķiet neticami, taču mūsu trauki ir piemēroti arī karstiem ēdieniem. Vienīgi attiecībā uz karstu šķidrumu – piemēram, zupu gan vajadzētu apēst desmit minūšu laikā, jo citādi, iespējams, var atdalīties kāda trauka sastāvdaļa. Citādi karstus produktus var likt uz mūsu šķīvjiem, un viss būs droši. Šobrīd saviem pircējiem piedāvājam liela un maza izmēra šķīvjus, kā arī nelielus groziņus. Zupas bļodiņu patlaban nav pārdošanā, tās vēl testējam, strādājam, lai sāktu ražot arī citas trauku formas. Cerams, drīzumā pārdošanā nonāks arī citi trauku veidi.

Cik ilgi nācās strādāt, lai atrastu piemērotu materiālu, no kura gatavot traukus?

Sākums bija sarežģīts, jo vispār nezinājām, ar ko sākt. Ņēmām kviešu, rudzu un griķu miltus un miksējām, lai atrastu pareizo konsistenci. Sākumā nekas nesanāca tā, kā gribētos. Daudzi šķīvji meta burbuļus, sāka pelēt. Meklējām informāciju, ņēmām talkā visādas senlatviešu gudrības un tradīcijas. Visu laiku testējām. Konsultējāmies ar pārtikas tehnologiem, jautājām palīdzību mentoriem. No katra aizguvām noderīgus knifiņus. 

Nācās nopietni strādāt pie trauku kvalitātes, jo šis tomēr ir diezgan inovatīvs produkts, Latvijā līdz šim šāda veida produkts vēl nav radīts. Rezultātā ēdamos traukus ražojam no pilngraudu rudzu miltiem. Rupjmaize ir tāds kā Latvijas simbols. Arī mūsu trauki garšo pēc rudzu sausmaizītēm. Traukus var lietot arī kā uzkodu plates, piemēram, kā vrapu un dārzeņu plati. Jāatzīmē, ka mūsu trauki ir kompostējami, tie ātri sadalās – 30 dienu laikā. Trauki ir veselīgi, jo to sastāvā ir šķiedrvielas un B grupas vitamīni. Tie ir draudzīgi arī vegāniem un nekaitīgi savvaļas dzīvniekiem.

 Kādas ir jūsu uzņēmuma nākotnes ieceres?

Daudziem ēdamo trauku ideja šķiet neparasta vai pat dīvaina, taču tikpat daudziem tā šķiet unikāla un interesanta. Nenoliedzami cilvēkiem ir jāpierod pie šāda veida produkta. Lai arī cilvēki ir diezgan labi informēti par vides problēmām, tomēr viņi ir pieraduši izmantot plastmasas traukus, tāpēc vajag laiku, lai aprastu ar jauno situāciju. Tā kā Eiropas Savienībā no šā gada jūlija vairs netiks pārdoti vienreizlietojamie plastmasas trauki, šis fakts nenoliedzami var palīdzēt veicināt mūsu uzņēmuma izaugsmi. 

Mūsu izaicinājums ir ražot šos traukus masveidā, vairumtirdzniecībā. Patlaban mēs vēl nespējam saražot tik daudz šķīvju, cik vēlētos. Esam sākušas arī bezatlikumu ražošanu. Vēlamies izmantot pilnīgi visu mīklu, tāpēc sākām ražot arī krekerus. Nākotnē domājam attīstīt arī šo produktu, kā arī joprojām pilnveidojam mūsu trauku kvalitāti un meklējam risinājumus, kā saražot vairāk.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena