Uz spēles likta cilvēces eksistence

Gan buferis, gan sūklisZoodārza speciālists Māris Lielkalns aizrautīgi stāsta: "Vienkārši runājot, mitrāji (wetlands - angļu val.) ir tur, kur uz zemes lielāks vai mazāks slapjums - purvi, upes un ezeri, strauti, mitras un pārplūstošas pļavas un meži, jūras piekraste, upju deltas un cilvēku veidotas ūdenstilpes - dīķi, karjeri un ūdenskrātuves. Mitrāji ir apbrīnojamas un ļoti vērtīgas ekosistēmas, kas klāj aptuveni 13 miljonu kvadrātkilometru lielu platību uz zemeslodes un regulē planētas pulsu. Mitrāji ir dabas vērtība, buferis, kas uzkrāj gandrīz pusi no sauszemes oglekļa krājumiem, palīdzot mīkstināt klimata pārmaiņas, attīra ūdeņus un ir neskaitāmu augu un dzīvnieku sugu dzīvesvieta. Purvi, slapjās pļavas un meži darbojas kā milzīgi sūkļi, kas uztver ūdeni ilgstošās lietavās un vēlāk to lēnām atbrīvo, samazinot plūdu apjomu. Mitrājos dzīvo 12% visas pasaules dzīvo radību - pelikāni, dzērves, nīlzirgi, neskaitāmas varžu un krupju sugas, bebri, aļņi un vēl, un vēl. Mitrāji ir jutīga lieta, iznīcinot tos, iznīks dzīvā radība, briesmas draud arī cilvēkiem! Šokējoša ir ziņa, ka kopš divdesmitā gadsimta sākuma pasaulē iznīcināta puse mitrāju platību, uz spēles likta cilvēces eksistence. Ja cilvēks turpinās meliorēt, nosusināt zemes, iznīcināt mežus, mitrāji izzudīs. Iedomājies - pazudīs dzērves, zosis, pīles, zivis, vēžīši, vardes, arī lācenes, kūdra, sapropelis."1975. gadā stājās spēkā Ramsāres (jo pieņemta Irānas pilsētā Ramsārē) jeb Mitrāju konvencija, kuras uzdevums ir nodrošināt mitrāju aizsardzību. Latvija ir Ramsāres Konvencijas dalībniece kopš 1995. gada. Kopš 1997. gada 2. februāra iedibināta Starptautiskā Mitrāju diena.Šī gada februārī Rīgas Zooloģiskajā dārzā apmeklētāji iepazīsies ar dzīvniekiem, kas dzīvo pasaules mitrājos. Tajos mīt līdz pat 12% no pasaules dzīvnieku sugām.Guste un Funte izklaidējasPirmā Tropu mēneša pietura - Flamingu mājā, kur dzīvo baltie karošknābji jeb platknābju ibisi. Bradājot un vēzējot galvu kā pļāvējs izkapti, karošknābji veikli atrod un noķer sīkas zivtiņas, vēzīšus, tārpiņus, kukaiņus, kurkuļus - ņam, ņam. Parasti jau mazuļi sāk nākt pasaulē pēc jaunā gada, bet šogad, neparasti silto dabas apstākļu maldināti, lielie putni ligzdas sabūvējuši vēlāk, un tikai nesen tajās sākuši čiepstēt pirmie mazuļi. Karošknābji mitinās "komunālajā dzīvoklī" kopā ar citiem mitrāju putniem - kailpieres ibisiem jeb klinšu ibisiem, brūnajiem ibisiem un siltzemju mitrāju iemītniekiem flamingiem, kuru knābja malas kalpo par sietu. Caur to sārtie putni filtrē mutē nonākušo ūdeni un dūņas, atsijājot tos no ēdamajām lietām.Otrā pietura - lielākā mitrāju dzīvnieka nīlzirga māja. Māris smej: "Mums ir divas četras tonnas smagas nīlzirgu kundzītes - Augustīne un Funte. Guste ir šerpāka dāma, Funte - mīlīgāka. Gadās - abas sastrīdas, bet citādi viņas dzīvo draudzīgi." Apaļīgās kundzes, kuru muguras nedaudz atgādina Lāču rupjmaizes kukuļus, brīžam pilnīgi pazūd zem ūdens - buļ, buļ, buļ, tad atkal vienā līnijā iznirst acis, ausis un deguns, un gaisā ar milzīgu troksni izšaujas izpūstā ūdens strūkla. Šķiet, Guste tur, zem ūdens, smej - ak, nobijāties gan? Ir arī tā, ka nīlzirgi kakā ūdenī un ar asti kā ar propelleru izsvaida savas fekālijas tuvākajā apkaimē, tādējādi iezīmējot savu teritoriju.Konfiscētā kontrabandaZoodārza lielākā mitrāju pietura ir Tropu māja. Te apkārtne noslēpumaini čab un skan, un ne mirkli nepamet sajūta, ka atnācēju vēro simtiem acu. Māris vērš manu uzmanību uz vardēm, kas ir ļoti jutīgas pret vides izmaiņām - piesārņojumu un dzīvesvietas iznīcināšanu. Dažu varžu sugu apdzīvotais areāls ir tikai daži kvadrātkilometri, un, izzūdot konkrētam mitrājam, neatgriezeniski izzūd arī kāda vardes suga.No pašlaik zināmajām 265 sauszemes un saldūdens bruņurupuču sugām Pasaules Sarkanajā grāmatā ir astoņas savvaļā izmirušas sugas, 25 bīstami apdraudētas sugas, 46 apdraudētas sugas, 57 vārīgas sugas, kā arī visas septiņas jūras bruņurupuču sugas. Arvien pieaug bruņurupuču apdraudētība, jo gadsimtiem ilgi cilvēks šos dzīvniekus lietojis tautas dziedniecībā un pārtikā. Mūsdienās rupuču iznīcināšana sasniegusi kritisko robežu. To veicinājusi Ķīnas ekonomiskā reforma un starptautiskās tirdzniecības liberalizācija. Ik gadu Ķīnas tirgū pārdod 12 miljonus bruņurupuču. Lai apmierinātu pieprasījumu pēc bruņurupuču gaļas, medības notiek agrāk neskartās dabas teritorijās. Kopš 1977. gada pārtikas bruņurupuču imports no kaimiņvalstīm pieaudzis desmitkārt.Baseinā zem ūdens lēni slīd bruņurupucis ar gaišu muguru, kas rotāta melniem ornamentiem. Tas ir kallagurs. 2001. gada decembrī Honkongas muitā pirmo reizi konfiscēja lielu nelegālu bruņurupuču kravu. Daļa no 10 tūkstošiem dzīvnieku jau bija nobeigušies. Kravā bija dažādu Āzijas sugu bruņurupuči, tajā skaitā arī Borneo purva bruņurupucis jeb kallagurs. «Kontrabandas preci» izmitināja pasaules zoodārzos. Tā pie mums nonāca arī šis kallagurs.